| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Užavas alus darītavā, 20 km no Ventspils, tiek ražotas trīs alus šķirnes - Užavas GAIŠAIS, Užavas TUMŠAIS un Užavas ZIEMEĻU alus. Piedāvā grupu ekskursijas ar stāstu par šīs vietas vēsturi un alus darināšanas procesu. Blakus esošajā veikalā var iegādāties dažādu šķirņu alu un ar alu saistītus suvenīrus. |
||
|
Atrodas Sakas un Liepājas ielas krustojumā. Ēka, kas šobrīd atrodas sliktā stāvoklī, celta 19. gs. vidū. |
||
|
The first part of this section of the Forest Trail winds along the magnificent River Piusa valley, then, at Härmä Village, it turns towards Obinitsa, an important cultural centre of Setomaa, the Land of Setos. Here you can discover the traditions of the local Seto people, for example the fine handicraft of the Seto women. After Obinitsa, the Forest Trail leads through beautiful pine forests rich in heather, descends back into the depths of the River Piusa valley and ends at the Piusa caves. The Piusa sandstone caves are the result of hand-mining glass sand from 1922-1966. The biggest wintering colony of bats in Eastern Europe is located in the caves. When accompanied by the guide, you can visit the observation platform at the Museum cave. |
||
|
Atrodas Baznīcas ielā 10. Skaistā ēka ir viena no nedaudzajām 17. gs. celtnēm, kas būvēta koka pildrežģa tehnikā (restaurēta 1986. g.). Kurzemes hercogistes laikā tajā atradās pirmā zāļu tirgotava. Apskatāma no ārpuses. |
||
|
Saraiķu 15. radiotehniskās brigādes uzdevumus bijis Padomju savienības jūras krasta robežapsardze. Šobrīd objekts tiek pārdots.
|
||
|
Par valgumu jeb sedumu sauca šauro smilšaino piekrastes joslu starp kāpu un ūdeni. Katram ciemam bija vairāki valgumi – laivu piestātnes ar vabām tīklu žāvēšanai. Valgumiem 20.gs. 20.-30.gados bija liela nozīme līvu valodas un etniskās apziņas uzturēšanā. Tolaik lībiešu ciemos jau dzīvoja daudz latviešu, taču viņi maz darbojās zvejniecībā, tādējādi valgumos joprojām galvenā saziņas valoda bija lībiešu. |
||
|
Atrodas dienvidos no Vienības nama. Skvērs veidots 19. gs. otrajā pusē. Tajā atrodas vairāki ievērības cienīgi objekti: strūklaka (20. gs. 20. gadi), latviešu tautas dzejnieka Andreja Pumpura krūšu tēls, piemiņas akmens Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem un Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela. Vienības ielas otrā pusē paceļas iespaidīgā Daugavpils universitātes ēka ar Raiņa pieminekli un saules pulksteni priekšplānā. |
||
|
Maltas 2. v-sk. muzejs. 6. – 13. gs. seno latgaļu rotu galerija.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 16.00, S., Sv : slēgts |
||
|
Z/S “Paldaži” ir 19. gadsimta Vidzemes lauku sēta un bioloģiskā saimniecība Limbažu novadā, kas apzināti kopj un saglabā Latvijas vēsturisko un kultūras mantojumu, tai skaitā lībisko. Saimniecību vada Andrejs Kovaļovs, kurš attīsta aitkopību, biškopību, kokamatniecību un pieredzes tūrismu, radot iespēju viesiem iepazīt gan tradicionālo lauku dzīvi, gan mūsdienīgu bioloģisko saimniekošanu. Apmeklētājiem tiek piedāvāta īsa ekskursija, kuras laikā iespējams iepazīt Paldažu apkārtnes vēsturi, saimniecības stāstu, Paldažu dižosi un bišu dzīvi. Savukārt izvērstā ekskursijā iekļauts arī dravas apmeklējums, neliela vaska sveču liešanas darbnīca un atpūta ar karstiem vai aukstiem dzērieniem. No maija līdz oktobrim saimniecībā noteiktos datumos tiek piedāvātas vakariņas un pusdienas ar jēra gaļas ēdieniem. Maltītes iespējams baudīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta. “Paldaži” piedāvā autentisku lauku pieredzi, kas apvieno dabas tuvumu, senās sētas vidi un mierīgu gaisotni. Šī ir vieta, kur iespējams sajust Vidzemes lauku raksturu, iepazīt bioloģiskās saimniekošanas principus un uzzināt vairāk par Paldažu vēsturisko mantojumu. |
||
|
Kafejnīca "Gaļas nams" atrodas Jēkabpils centrālajā daļā. Cep picas, smalkmaizītes, kūkas, tortes un kliņģerus. Piedāvā kūpinājumus, brieža un mežacūkas delikateses, vietējo mājražotāju un zemnieku produktus. |
||
|
Atrodas Rīgas - Bauskas šosejas 25. kilometrā pie Ķekaviņas upītes. |
||
|
Atrodas Taurenē, Gaujas labajā krastā. Muižas apbūve, kurā ietilpst pils (19. gs. 80. gadi, arhitekts – R. G. Šmēlings, historisma un neoklasicisma stils), senie alus pagrabi, klēts, vecā pils un parks, veidojies 19. - 20. gs. Šobrīd muižas pilī atrodas Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams. Muižas kompleksā ietilpst ēka, kurā atrodas Vecpiebalgas novada tūrisma informācijas punkts un Taurenes novadpētniecības ekspozīcija (senajā ledus pagrabā). Parkā (ziemeļos no pils) uzmeklējams piemiņas akmens, kas veltīts komunistiskā terora upuriem. Pie Nēķena muižas sākās 0,4 km garā Cieres dabas taka, kas iepazīstina ar Gaujas krastu mitrājiem. |
||
|
Anglā interesentus gaida Sāmsalas vienīgais savu sākotnējo izskatu saglabājušais Vējdzirnavu paugurs ar piecām vējdzirnavām, no kurām četras, tā saucamās “bucenes”, ir tipiskas šīs salas pārstāves, bet vienas - holandiešu tipa vējdzirnavas. Visas dzirnavas ir atvērtas apmeklētājiem. Kultūras mantojuma centrā var apgūt igauņu tradicionālo darbu prasmes, piedalīties tautas kultūras pasākumos un nogaršot Anglas rudzu maizi. |
||
|
Piedāvājumā ir zirgu izjādes un izbraucieni pajūgā visa gada garumā. Apmeklētāji var rast saskarsmi ar dzīvniekiem – kazām, aitām, vistām, tītariem, zosīm un pīlēm. Kūpināta kazas siera degustācija. Saimniece taisa ziemassvētku puzurus u.c. rotājumus. |
||
|
Bioloģiskā ZS “Janavas” jau vairāk kā 10 gadus piedāvā saviem klientiem dažādus bioloģiski ražotus un audzētus produktus: zāļu tējas, dabīgus ziedūdeņus un ekskluzīvu sejas krēmu “Beāte”, ko iemīļojušas daudzas Latvijas sievietes. Līdz šim arī daudzi Latvijas un ārzemju tūristi ir apmeklējuši mūsu saimniecību un klausījušies saimnieces izzinošās lekcijas par ārstniecības augiem, to ietekmi uz cilvēka veselību. Janavās tagad var arī nakšņot jaunajā glempinga teltī sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". Vairāk informācijas var uzzināt www.turisms.lv/janavas Dabas sēta “Janavas” ir aptuveni 1km gara taka, kura ir izveidota ZS “Janavas” teritorijā Daugavas senlejā. Mūsu saimniecības teritoriju lielākoties klāj bioloģiskās pļavas, kas visā pasaulē ir saglabājušās mazāk kā 2% no kopējās platības! Mēs piedāvājām pastaigu pa Daugavas senleju augu pasaulē ,atpūtinot prātu un ķermeni no ikdienas un uzzinot sensenas patiesības par arstniecības augu nozīmi cilvēka organismā. |
||
|
Izcils baroka stilā veidots sakrālais ansamblis (17. – 18. gs.), baznīca un funkcionējošs sieviešu klosteris. |
||
|
Apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskursija ar stāstiem par Limbažiem, kas kādā veidā saistīti ar sudrabu. Ekskursijas laikā iespējams apskatīt paraugdemonstrējumus lodēšanā. Sadarbībā ar juvelieriem, darbnīcā būs iespējas apgūt prasmes darbam ar misiņu un sudrabu, tiks piedāvātas arī meistarklases. Pēc iepriekšējas pieteikšanās grupām būs pieejamas arī O.Auzera lekcijas par sudraba ietekmi uz veselību. Ekspozīcija atvērta apmeklētājiem no trešdienas līdz svētdienai no pl.10:00-17:00, citā laikā grupām- pēc iepriekšēja pieteikuma. Ieejas maksa: |
||
|
Traķu pirmsākumi ir meklējami Senajos Traķos, kas atrodas 4 km dienvidaustrumos no Traķu centra. Uzskata, ka Senos Traķus ir dibinājis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (~ 1275. – 1341.) 14. gs. pirmajā pusē. 14. gs. otrajā pusē šeit uzcēla mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nostāvināti zemes vaļņi. Laikā no 1345. – 1382. g. tajā valdīja Ģedimina dēls – Ķēstutis (1297. – 1382.). Senajos Traķos dzimis arī viens no izcilākajiem viduslaiku Lietuvas valdniekiem – Ķēstuta dēls - Vītauts Dižais. Kā pilij, tā arī tās valdniekiem bija nozīmīga loma sekojošajos krusta karos un cīņās. 1391. g. pils tika sagrauta cīņas laikā ar Vācu ordeni, kādēļ arī zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1405. g. benediktīniešu mūki šajā vietā uzcēla baznīcu, bet 18. gs. beigās - jaunu un lielāka apjoma klosteri, kura vienu no korpusiem 1889. g. pārbūvēja par baznīcu. |
||
|
Meklējama Bukupes (Saldus novads, Zirņu pagasts) Ziķos. Apskatāma Ziķu māju saimnieka – Andra Bušinska savāktā kino un foto lietu kolekcija ar senajām filmu rādīšanas iekārtām un priekšmetiem, kas demonstrē fotografēšanas un filmēšanas procesu. Ekspozīcija izvietota saimnieka celtajā bišu šūnas formas guļbūvē. Iepriekšēja pieteikšanās! |
||