| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Latvijas un Baltijas resnākais parastais osis (Fraxinus excelsior). Aug blakus Zīlēniem - latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa memoriālam muzejam, kamdēļ ieguvis otru nosaukumu – Eliasa osis.
|
||
|
Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. |
||
|
Atrodas Liepājā, E. Tisē un Lauku ielas krustojuma galā. Pa Ezera laipu (Liepājas ezera palieņu pļavas) var nokļūt līdz putnu vērošanas tornim, no kura labi pārlūkojama ezera ziemeļdaļa. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā. |
||
|
Meklējams Bērtuļu kapos. Veidots pēc L. Švalbes projekta. Pieminekļa priekšpusē ir izvietota bronzas plāksne, kurā rakstīts: „Dziļā pateicībā par Latviju kritušajiem tautas varoņiem. 10. Rūjienas Vanagu novads”. Otrpus pieminekļa ir uzraksts „Dievs, Tēvzeme, Tauta”. Pieminekli atjaunoja 1989. gadā. |
||
|
Kūdras dzelzsbetona rūpnīca. Tagad
tās vietā paveras pamesta un savdabīga
industriālā ainava. Braucot cauri rūpnīcai,
jāseko marķējumam.
|
||
|
Kolkasraga galā ir redzamas viļņu noskalotās
vecās, 16. gs. celtās un vairākkārt pārbūvētās bākas drupas, kas pēc katras
lielākas vētras un aukstas ziemas (ledi!) paliek aizvien mazākas. Drupas
kādreiz atradušās krietnu gabalu sauszemē, tagad tās pamazām pazūd
zem ūdens.
|
||
|
Sigita un Kārlis Smiltiņi ir latviešu tradicionālo vērtību sargātāji. 2010. gadā, dzimstot idejai par rudzu maizes cepšanu, abi salabojuši veco laiku maizes krāsni, kuru nu jau izmanto ceturtā paaudze, lai latviešiem tik ļoti svētītais darbs - maizes cepšana neietu zudībā. Smiltiņu mājās - Ventspilī, viesiem ir iespēja aplūkot rudzu maizes un auzu karašas cepšanas procesu. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka, vienlaikus saimnieki var uzņemt ne vairāk kā 5 cilvēkus! |
||
|
No dabiskām, pašu audzētām, vai no vietējiem zemniekiem pirktām izejvielām pēc senču metodēm gatavo ābolu, rabarberu un upeņu vīnus un upeņu spirtu. Ekskursijas laikā var iepazīt dzērienu tapšanas procesu, degustēt un iegādāties jau gatavus produktus saimniecības veikaliņā. |
||
|
Alsungas vecajā muižas rijā ir iekārtots suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. |
||
|
Gatavo sierus, izmantojot vecas, Latvijā pielietotas receptes. Kā simts un vairāk gadus atpakaļ, sieri tiek taisīti ar rokām. Produktiem ir piešķirta „Zaļā karotīte”. Svaigo sieru var kūpināt. Organizē ekskursijas, kuru laikā var iepazīt uzņēmumu. Pieņem pasūtījumus un piegādā gatavo produkciju. |
||
|
Viesi tiek aicināti apmeklēt viesu nama tradicionālo lietuviešu etnogrāfisko pagrabu. Šeit piedāvā degustēt sālīto speķi ar skābētiem ekoloģiskajiem gurķiem, nogaršot mājas sieru ar dažādiem dabīgajiem ievārījumiem, nogaršot viesu nama saimnieku gatavoto ābolu vai vīnogu vīnu. Tāpat viesi tiek cienāti ar šeit gatavoto irbeņu tēju. |
||
|
Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums. |
||
|
Bioloģiskā lopkopība. Saimniecībā audzē dažādus dzīvniekus – Galoveju šķirnes liellopus, Merino aitas, kazas, muflonus, dažādus mājputnus un sliekas, kur katram dzīvniekam ir sava svarīga loma. Piedāvā dzīvnieku apskati un ieskatu bioloģiskajā saimniekošanā, atpūtu pie dabas. |
||
|
No torņa apskatāms Limbažu vēsturiskais centrs, pilsdrupas un ainava līdz pat Dūņezeram. Limbažu pils bija viena no pirmajām Latvijas fortifikāciju sistēmām, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies unikālie vārti. Torņa atslēgas meklējamas muzejā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
|
Kafejnīca "Stieres" atrodas Jūrmalas – Kolkas ceļa (P 131) malā – kempinga „Stieres” teritorijā. Piedāvā mājas virtuvi visām ēdienreizēm. Maltīti gatavo no Latvijas zemnieku audzētiem dārzeņiem, salātiem, zaļumiem. Zivju ēdieni ir no vietējo zvejniecības uzņēmumu ķertā vai pārstrādātā loma. Piedāvā dažādu svinību galdu klāšanu. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, kartupeļu un plānās pankūkas, rosols, vietējo zemeņu zupa.
|
||
|
"Zvejnieki" atrodas Lubāna austrumu krastā ar plašu skatu uz Latvijas lielāko ezeru. Saimnieki gatavo ēdienus no svaigām saldūdens zivīm pēc sentēvu un pašu izdomātām receptēm. Latviešu virtuve: biezputra ar mājas zapti, zivju zupa, brekšu vai līdaku kotletes, kūpinātas karpas, meža pīles sautējums, aļņa gaļas sautējums, piens ar meža ogām. Īpašais ēdiens: cepeškrāsnī cepts zandarts ar kartupeļiem vai dārzeņiem. |
||
|
BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties). |
||
|
Baisogalos muiža ir viena no senākajām muižām – saukta karaliskā, jo piederēja Lietuvas lielajam kunigaitim. Līdz mūsdienām saglabājušies greznie, vēlīnā klasicima stila (ampīra) muižas nami celti 19.gs. vidū. 12 ha ainaviskais Baisogalos parks izveidots 19.gs. pirmajā pusē. No ciemata puses uz muižu ved kastaņu aleja. No vārtiem centrālā aleja ved caur diviem līkumotām ūdens krātuvēm, pār tiltiņu ar lauvu figūrām. Aiz muižas dažādi koki aptver līkumotās alejas un šaurus parka celiņus. Abu parka aleju pusēs atrodas pa ūdens krātuvei, parka dziļumā – dīķis ar salu. |
||
|
Iespēja šķērsot purvu sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa dambi, kas 3- 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas dambja A pusē. Dabas liegums. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
|
||
|
No Valkas Sv. Katrīnas luterāņu baznīcas torņa atklājas skats uz „dvīņu pilsētām” Valku Latvijā un Valgu Igaunijā. Redzama bijušā robežpārejas vieta, Valgas Jāņa luterāņa baznīca un veikals Valgā, uz kuru dodas iepirkties Latvijas iedzīvotāji. |
||