Зеленые выходные

Kafejnīcā Re:Maize saimnieko videi draudzīgi – taupa resursus, cenšas neizmantot plasmasas iztrādājumus, piedāvājot klientiem papīra kastītes. Tiek taupīta elektronerģija un šķiroti atkritumi. Saimniece regulāri apgūst jaunākās tendences un tehnoloģijas, mācot par ilgtspējīgu izmantošanu arī citiem uzņēmējiem un jauniešiem.

Saimnieki Amatas novada pauguru nogāzēs audzē krūmmellenes un ļauj šeit atbraukušajiem interesentiem piedalīties ražas novākšanas procesā. Šī ir viena no saimniecībām, kur bērni var iepazīt „īstus” lauku mājdzīvniekus – trusīšus un kaziņas. Ja kāds vēlas iemācīties slaukt kazu, arī to šeit var izdarīt.

Piemājas saimniecība “Lejaskroķi” atrodas netālu no Abavas senlejas. Tajā nodarbojas ar truškopību. Saimnieki kopj Abavas sānu pieteku dziļo gravu krastus un uztur biololoģisko daudzveidību apkaimes pļavās. Piedāvā saimniecības apskati un telts vietas. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

Dabas gardumi. Saimniecībā audzē avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, piparmētras, ābolus, plūmes, no tām ražo augļu-ogu bumbiņas, salmiņus, sulas, marmelādes un tējas, nepievienojot cukuru. Saimniecībā ir uzcelta jauna, papildus ražotne. Iegādāts jauns žāvēšanas (produkcijai) tunelis.

“Saules mājas” ir videi draudzīgas, jo tajās netiek izmantota elektroenerģija. Klienti var savām vajadzībām izmanto Kolkasraga apmeklētāju centru. Ir laba sadarbība ar Slīteres nacionālo parku. Taku, kas ved no apmeklētāju centra uz Kolkas ragu, apgaismo spuldzes no speciāli uzstādītiem neliela izmēra vēja ģeneratoriem. Saulesmājām ir daļēji nomainīts koka taku infrastruktūras segums, kas nolietojies. Ir veikts mucu iekšpuses koka virsmu atjaunojošais darbs - slīpēšana - estētiskākam baudījumam. Ir tikuši arī nedaudz pārveidoti jumti vietās, kur atrodas ventilācijas lūkas, rodot labāku ventilācijas risinājumu, lai ļoti stipru lietusgāžu laikā nebūtu mikronoplūdes caur šīm lūkām. Ir ieviesta pastāvīgs ar baterijām darbināms apgaismojums muciņās (dekoratīvas gaismas bumbiņas, lukturīši), maksimāli novēršot iespējamu ugunsbīstamību no sveču lietošanas. Mājiņām ir pieliktas cita dizaina ilgnoturīgākas nosaukumu plāksnītes.

Saimniecībā audzē bioloģiskos dārzeņus, ko pārstrādā mājas konservos. No bioloģiskajām pļavām vāktiem augiem tiek ražotas tējas, piedāvājumā arī ievārījumi, konservi, sīrupi un sulas. Augļi un ogas tiek ievākti no pašu dārza, kā arī no vietējiem zemniekiem. Saimniecībā uzņem tūristu un pieredzes apmaiņas grupas. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

Šobrīd Latvijā vienīgā lauku tūrisma mītne, kas piedāvā profesionālu putnu vērošanas produktu. Tās klienti galvenokārt ir ārzemju putnu vērotāji un fotogrāfi.

Ir iegādāts jauns teleskops putnu vērošanai, ir izveidots putnu vērošanas slēpnis.

Saimnieki pēc senām metodēm, izmantojot videi draudzīgas metodes, cep maizi. Krāsni tīra ar kadiķu slotiķām, bet krāsni kurina ar melnalkšņa malku.

Z/S Kotiņi pamatnodarbošanās ir graudkopība ar specializāciju sēklkopībā. Vieni no lielākajiem sēklas ražotājiem valstī. Apsaimniekojamās zemes platība ir 4500 ha, no kuriem 3500 ha  ir augstu kategoriju sertificētas sēklas lauki. Audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas, zirņus, auzas, rudzus, eļļas rutkus, sinepes, griķus, āboliņu, sarkano auzeni, timotiņu, Speltas kviešus. Zaļais sertifikāts ir piešķirts Rekovas dzirnavām, kas ir viens no Z/S Kotiņu uzņēmumiem. Šeit uzņem tūristus un cienā ar Latgales kulinārā mantojumu. Ēka tiek apkurināta ar graudu atsijām, kas ir labs aprites ekonimikas piemērs. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

Atrodas pašā Latvijas austrumu pierobežā, blakus Latvijas robežai. Saimnieki dzīvo naturālā saimniecībā, kur daudzas lietas izaudzē paši. Kopj apkaimes pļavas, atbrīvo tās no krūmiem, saglabājot dabas daudzveidību. Ir saglabājuši vēsturiskās, Latgalei raksturīgās ēkas, kuras apdzīvo ar bērniem. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.