Jūras krasta posms

Bernāti ir Latvijas sauszemes tālākais rietumu punkts. Pie autostāvlaukuma novietots (1998. g.) tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens zīme “Zaļais stars”. Bernātu rags ir pakļauts vēja un viļņu iedarbībai, tādēļ šeit vērojama jūras krasta noskalošanās. Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, kāpas galā (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.”

Rojā var apmeklēt smilšaino pludmali ar labiekārtotu infrastruktūru un Rojas akmeņaino jūrmalu. Akmeņainajā jūrmalā atrodas Rojas jūras dižakmens – aptuveni 2 m augsts un 12,5 m apkārtmērā. Jūras krastam piemīt savdabīga burvība ar izkaisītajiem akmeņiem un nesteidzīgo laika ritumu. Pie Silupītes iztekas jūrā vēl tagad var redzēt senas liellaivas koka un tā laika dzelzs naglu atliekas. Sākot no 1939. g. Roja bija “sākuma” punkts tā saucamajai “slēgtajai zonai”, kur līdz pat 1993. g. atradās Padomju armijas un flotes dislokācijas zona. Kāpās pie Krasta ielas iespējams vēl apskatīt padomju laika mantojumu. Te atrodas liels betona cilnis, no kura savulaik robežsargi novēroja jūru un ķēra robežpārkāpejus. Aiz kāpām atradās robežsargu poligons ar visu tam nepieciešamo. Rojā atradās gan robežsargu postenis, gan arī pretgaisa aizsardzības radiolokators. (Avots: Rojas TIC)

Nozīmīgs Rīgas līča krasta un aprimušu kāpu komplekss ar trīs lielo Latvijas upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām un senām atpūtas vietu un kūrortu tradīcijām. Teritorijā izceļas ar skaistām piekrastes ainavām un ir viena no retajām jūrmalas pļavu atrašanās vietām Latvijas piekrastē. Dabas parka teritorijā ietilpst vairāki dabas liegumi – Lielupes grīvas pļavas, Vakarbuļļi, Daugavgrīva, Vecdaugava un Ummis (sk. nodaļu „Dabas liegumi”). Interesantākie dabas veidojumi ir Garciema kāpu amfiteātris un atsevišķas kāpas, piemēram, Legzdiņu un Slēpotāju kalns. Apmeklētājus piesaista dažādie kultūras un vēstures pieminekļi - Mangaļu pussalas fortifikācijas un militārās celtnes (no Krievijas cara līdz Padomju laiku beigām), Daugavgrīvas cietoksnis, Vecāķu kūrorts ar veco piekrastes apbūvi, Daugavgrīvas un Vecāķu pludmales. Rīgas tuvums un svarīgie rekreatīvie resursi ir arī iemesls teritorijas lielai antropogēnai noslodzei. Dabas parks piemērots aktīvam tūrismam (kājinieku, velo, ūdens, auto - moto), distanču slēpošanai, dabas (putnu) vērošanai, kultūras tūrismam, pasīvai atpūtai un izziņas tūrismam. Apmeklētāju vajadzībām izveidota Daugavgrīvas un Rožu kāpu dabas takas u.c. infrastruktūras elementi, kuru blīvums, apjomi un kvalitāte, diemžēl, ne vienmēr ir pietiekams. Diemžēl, šo nozīmīgo pierīgas rekreatīvo objektu nevar pilnvērtīgi iepazīt arī ar velosipēdu, jo nav izveidoti veloceliņi, kas atvieglotu un padarītu drošu braukšanu ar šo videi draudzīgo transporta līdzekli, kā tas, piemēram, ir Kuršu kāpās un pārējā Lietuvas piekrastes teritorijā!

This is about 30 km long territory between the Baltic Sea and the Kolka-Ventspils road. It begins at the mouth of the Irbe River and ends at Ovišrags. The territory was mostly established so as to protect dry coniferous forests, grey dunes, damp areas among the dunes, other landscape features and plants and animals in the area. Distinctive landform - kangari and vigas - and grey dunes are Europe-wide significant habitat. Tourists love the sandy and quiet beaches of the area, as well as the Miķeļbāka and Ovīši lighthouses (it is possible to visit Oviši lighthouse and museum in it) and the Lutheran Church at Miķeltornis. There are also certain leftover elements of the Soviet military system, former narrow gauge railway (railway embankment, former train stations marked by memorial stones etc.) which unfortunately are not used as tourism resources.

This is the most distinct cape in Latvia, with the waves of the Baltic Sea and the Bay of Rīga coming together.  During storms, the waves can be as much as 7 metres high.  The cape is an underwater shoal that stretches to the Kolka lighthouse, which is 5 km away.  It is on an artificial island that was created between 1872 and 1875.  When the island became stable, the 21 m lighthouse was installed in 1883.  Manufactured in St Petersburg, the lighthouse became operational on July 1, 1884.  Today the island contains the building for the supervisor of the lighthouse, several ancillary buildings and an impressive fog bell.  A monument to men lost at sea that was sculpted by Ģirts Burvis is on Cape Kolka, as is a wrecked wooden ship, presumably from the 19th century.  There is also a rock that is known as the “heart of Europe,” because the Latvian folklorist Krišjānis Valdemārs believed that the cape was the centre of Europe.  There are stands with information about Valdemārs, and the Latvian Border Guard uses facilities that were once in the hands of the Soviet Coast Guard.  Cape Kolka is an important place for migrating birds during the season, and it has a visitor centre and a summer café.  There are unusual pines on the beach that were washed onto it during storms.  Under the water around the cape is the largest ship graveyard in the Baltic Sea.  It is a dangerous place for swimmers because of changes in the flow of water and shifting sands.  At the end of the cape are the ruins of an old lighthouse that was built in the 18th century and lost during the latter half of the 19th century.