Šī grāmata ir sava veida turpinājums 2019. g. pavasarī iznākušajai grāmatai „Katrai tautai savs tērps“. Ja iepriekšējā grāmatā iepazīstinājām ar četru dažādu tautu – setu, kihniešu, suitu un lībiešu jeb līvu – tautastērpiem, tad šajā izdevumā iepazīstināsim ar šo tautu svinamajām dienām, kā arī svarīgākajiem ikgadējiem kultūras notikumiem.

9. decembrī, Rīgā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika seminārs “Kas dara pievilcīgus un atšķirīgus etnogrāfiskos novadus”, kur uzstājās LLTA "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele ar atskatu par aizvadītā gada paveiktajiem darbiem, tūrisma tendencēm un vajadzībām, "Māju kafejnīcu dienu" pieredzi un par mazo etnisko kultūrtelpu popularizēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī. LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāstīja par lībiešu kultūrtelpā paveikto, vēršot uzmanību uz to, ka kultūras tūrisms kļūst aizvien populārāks un pieprasītāks. Semināra noslēgumā suitu amatniecības un mākslas telpas "Rija" vadītāja Inga Šēna-Laizāne dalījās ar savu pieredzi, piedaloties pirmajās "Māju kafejnīcu dienās", stāstot par gatavošanās procesu, tā izaicinājumiem un ieguvumiem.

24. augustā Alsungā, Jūrkalnē, Gudeniekos un Basos suiti ielūdz uz "Mājas kafejnīcu dienu", kad vietējie ļaudis tikai uz vienu dienu vērs savas mājas durvis apmeklētājiem un cienās ar pašu gatavotiem ēdieniem. Šajā dienā ciemos gaidīs un savus īpašos ēdienus galdā cels vietējie suitu zemes ļaudis, kam tuvs reģiona kulinārais mantojums un kas lepojas ar savu novadu, aicinot savā sētā ciemiņus. 

Mājas kafejnīcu diena Latvijā notiks otro reizi - š.g. jūnija sākumā pirmais šāds pasākums norisinājās Lībiešu krastā, kas guva lielu atsaucību no apmeklētāju puses. Pasākuma ideja aizgūta no Igaunijas, kur šādas māju kafejnīcu dienas dažādos reģionos notiek ik gadu. Ceram, ka arī Latvijā mājas kafejnīcu dienas tiks atzinīgi novērtētas un kļūs par tradīciju arī Latvijā - suitu, lībiešu un citos novados. 
 

Video aizvedīs ceļojumā uz lībiešu krastu, lai iepazītu lībiešu tradīcijas, satiktu pašus lībiešus un parādītu tikai daļiņu no lībiešu bagātīgā kultūras mantojuma.

Ik gadu augusta pirmajā nedēļas nogalē Mazirbē pulcējas lībieši un radu tautu pārstāvji no tuvām un tālām zemēm. Svētku ietvaros notiek svētku dievkalpojums un tradicionālais svētku gājiens, mākslas izstādes, lībiešu dziesmu uzvedumi, baudīti vietējie ēdieni, ir iespēja iegādāties vietējo amatnieku darinājumus un svētku izskaņā - līvu uguns rituāls jūras krastā un zaļumballe. Šogad Lībiešu svētki notiks 2. un 3. augustā.

Balstoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot projektu “Mazo etnisko kultūrtelpu attīstība un popularizēšana kā tūrisma galamērķis “UNESCO – tūrisms””, tika apkopoti praktiski ieteikumi, kā tūrisma galamērķa attīstībā izmantot vietējo kultūras mantojumu un UNESCO kultūras mantojuma statusu.

The programmes allow visitors to experience four unique and different ethnographic regions where authentic traditions are still part of peoples’ everyday life. They are: Setomaa region (Estonia), Kihnu island (Estonia), Suiti cultural space (Latvia) and the Livonian coast (Latvia) presenting UNESCO heritage in the following ways:

UNESCO proclaimed Intangible Cultural Heritage:

• SETO LEELO, Seto polyphonic singing tradition;
• KIHNU cultural space;
• SMOKE SAUNA tradition in Võromaa;
• SUITI cultural space.

On the National List of Intangible Cultural Heritage of Latvia: the LIVONIAN Cultural space. Livonian community has made a commitment to prepare a nomination for UNESCO Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity.

Booklet (PDF).

Available in languages: English, Estonian, Latvian

2019. gada 1. un 2. jūnijā Lībiešu krastā un Dundagas novadā vienlaikus ar Slīteres ceļotāju dienām notika Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas.

Apmeklētājus pie sevis ciemos gaidīja 22 īpašās mājas kafejnīcas, kas durvis saviem viesiem vēra tikai šajās dienās.

Esam aptaujājuši visus Mājas kafejnīcu dienas dalībniekus un ieguvuši gan atsauksmes, gan apmeklētāju skaitu katrā “kafejnīcā”.

Saimnieki atzīst, ka pasākuma apmeklētība bijusi daudz lielāka, kā gaidīts. Bijis ļoti daudz darba, bet kopā ar labu komandu viss izdevies godam. Bijuši arī saimnieki, kam pietrūkušas darba rokas, bet nākotnē, ja šāds pasākums notiktu, tad zinātu uz ko gatavoties un tiktu piesaistīti papildu palīgi. Par spīti lielajai slodzei un nogurumam pēc pasākuma, saimnieki ir ļoti priecīgi un gandarīti un labprāt šādā pasākumā vēlētos piedalīties arī citreiz.
>>> KOPSAVILKUMS (PDF)

>>> SUMMARY (pdf, ENG)

Grāmatā ir sniegts īss pārskats par četru etnisko grupu – setu, kihniešu, suitu un lībiešu – tautastērpiem. Setiem, kihniešiem un suitiem, salīdzinot ar kaimiņiem, savu tautas tērpu valkāšanas un darināšanas tradīcija ir ļoti labi saglabājusies un joprojām tiek turēta vērtē. Ievērības cienīgi ir arī tas, ka visu četru kultūrvēsturisko novadu tradicionālie tērpi stipri atšķiras no kaimiņu tautastērpiem. Par iemeslu uzskatāma būtiski citāda kultūra vai vēsturiskais fons.

Ceļvedis pieejams latviešu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit.

1. un 2. jūnijā Slīteres Nacionālajā parkā jau desmito gadu notiks Ceļotāju dienas. Kurzemē vienīgā nacionālā parka unikālo vidi palīdzēs iepazīt dabas un novada pētnieki, dabas un ceļošanas entuziasti, kā arī vietēji uzņēmēji. Pa ikdienā mazāk zināmām takām dažādos dabas izpētes maršrutos vedīs arī Slīteres puses vietējie cilvēki, kam ikviena meža taciņa un purva ieloks pazīstams kopš bērnības. Tā ir iespēja apmeklēt unikālas Slīteres Nacionālā parka vietas, kuras ikdienā nav pieejamas. Katrs var izvēlēties sev atbilstošāko, sākot ar vieglām pastaigām un beidzot ar grūtākiem pārgājieniem četru, piecu stundu garumā. Pārgājienos varēsiet uzzināt kur sākas Slīteres Zilie kalni, izpētīt kādi ir Latvijas tropu jūras iemītnieki, atklāt kādi kukaiņi dzīvo Dižjūras krastā un doties daudzās aizraujošās ekspedīcijās. Būs arī putnu vērošana, varēsi uzzināt kādas sēnes aug starp pavasari un vasaru, Slīteres bākā darbosies dabas izziņas darbnīcas, drosmīgākie aicināti doties laivu braucienos – gan pa Irbes upi, gan izaicinošākā braucienā pa jūru uz Kolkas bāku. Visas Slīteres ceļotāju dienu aktivitātes atradīsiet www.sliteresdiena.lv.

Šoreiz Slīteres ceļotāju dienu aktivitātes savīsies kopā ar vietējā kulinārā mantojuma baudīšanas iespējām! Sen jau zināma patiesība - tikai paēdis ir ceļotājs! Tāpēc Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienas ar autentisku ēdienu klāstu vairākos desmitos mājsaimniecību sākot no Valpenes, Dundagā, Šlīterē, Mazirbē, Košragā, Pitragā, Kolkā, Melnsilā, līdz pat Ģipkai, veldzēs gan izsalkušus dabas apceļotājus, gan garšu piedzīvojumu meklētājus.
 

Straujajā mūsdienu ritmā Kihnu sala ir saglabājusi savu raksturīgo seju, tādējādi joprojām tā ir ļoti īpaša vieta. Pateicoties salas iedzīvotāju drosmei, prasmēm un vēlmei, šī mazā salas tauta ir saglabājusi savu identitāti un tradicionālo dzīvesstilu. Ne tikai pagātnē Kihnu sala atšķīrās no pārējās pasaules – tas tā ir joprojām. Grāmatā tiek apskatīti svarīgākie ikgadējie notikumi - festivāli, stāstīts par ēdienu, mūzikas, rokdarbu deju u. c. tradīcijām. Ceļvedī atradīsiet informāciju par Kihnu salas dabas bagātībām. Ceļveža beigās atrodami daži praktiski padomi un neliela kihniešu - latviešu vārdnīca.

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, vācu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

Setomā (Setomaa) ceļvedis sniegs nelielu ieskatu setu zemes dabā un kultūrā, kā arī pastāstīs par Setomā tūrisma maršrutiem. Tā kā vēsturiskā Setomā sadalīta starp divām valstīm – Igauniju un Krieviju, tad nedaudz tiks apskatītas arī Krievijas teritorijā esošās nozīmīgās vietas: Pečoriem un Izborskai. Grāmata apskata arī svarīgākos ikgadējos notikumus, kā arī informē par ēdināšanas un nakšņošanas vietām. Ceļveža beigās atrodami daži praktiski padomi un neliela setu - latviešu vārdnīca.

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, krievu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

„Ceļvedis pa Lībiešu krastu” tapis ciešā sadarbībā ar lībiešiem un tas domāts ceļotājiem, kuriem interesē lībiešu kultūra un tradīcijas. Ceļvedī uzskaitīti galvenie ar Lībiešu krastu saistītie vēsturiskie notikumi, interesanti fakti, aprakstītas 23 vietas, kur var iepazīt lībiešu mantojumu, minēti svarīgākie ikgadējie notikumi, kā arī pievienota maza latviešu - lībiešu vārdnīca. 

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, vācu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

Sadarbībā ar biedrību "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" esam  izdevuši jaunu ceļvedi, kas domāts tūristiem, lai  iepazītu dzīvās un krāšņās Suitu tradīcijas. Ceļvedī ir īsi aprakstīti galvenie ar Suitu novadu saistītie vēsturiskie notikumi, interesanti fakti un 23 tūrisma objekti, kur var iepazīt suitu mantojumu, minēti svarīgākie ikgadējie notikumi, kā arī pievienota mazā suitu vārdnīca.

Ceļvedis pieejams latviešu, angļu, krievu un igauņu valodās elektroniskā formātā šeit, kā arī  iespējams saņemt "Lauku ceļotāja" birojā Kalnciema ielā 40, Rīgā

Lībieši visā Latvijā atkal izsludina zibakciju – Lielo putnu modināšanas dienu. Tā jau tradicionāli notiks pirmajā sestdienā pēc pavasara saulgriežiem – tātad 23. martā no rīta, kad zibakcijas dalībnieki modinās putnus – pavasara vēstnešus –, dziedot “Tšītšōrlinkizt”. 

Zibakcijā aicināts iesaistīties jebkurš – gan dziesmu ansambļi un kopas, gan paši lībieši un lībiešu draugi, gan ikviens, kurš ilgojas pēc pavasara un skanīgām dienām.

Vieta: jebkura, kur tuvumā ūdens – pie jūras, pie Daugavas, Gaujas, Ventas, Salacas vai citas upes, pie Vilkmuižas, Usmas, Limbažu Lielezera vai kāda cita ezera.

2018. gada 29. novembrī Latvijas Valsts meži telpās tiks pasniegtas 18 kultūras zīmes „Latviskais mantojums” kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma kopšanā un daudzināšanā.  

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

2018. gada 18. maijā plkst. 11:00-14:00 Mazirbes Lībiešu tautas namā aicinām visus interesentus uz noslēguma tikšanos Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna prezentācijai. Plāns kalpos kā pamats lībiešu kultūras mantojuma pieteikumam Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam un cerams vēlāk - arī iekļaušanai UNESCO sarakstā. 
 

On the first weekend of June, Kihnu Island will be the island of cafes, where cafes can be found in many farmsteads and other interesting places. Locals will open temporary, one- or two-day cafes in their home yards or in other exciting places.

The goal is to value local food, offer good meals and local produce, as well as a unique cultural programme.

Aicinām visus interesentus uz nākamo tikšanos 2018. gada 7. maijā plkst. 14.00-16:00 Ventspils bibliotēkā, lai pārrunātu Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna izstrādi 5 gadiem. Aicināti ir ne tikai lībieši, bet jebkurš interesents, kam rūp Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma uzturēšana un saglabāšana ikdienas dzīvē.

Šobrīd tiek izstrādāts lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas plāns, lai veicinātu tā iekļaušanu UNESCO sarakstā, pirmkārt to piesakot Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam jau šogad jūnijā. 

Esam apkopojuši sākotnējās idejas, organizējot prāta vētras lībiešu kopā sanākšanās, kur pierakstījām priekšlikumus tradīcijām un konkrētiem pasākumiem, kas saglabātu un dažkārt atjaunotu kultūras mantojuma vērtības. Tagad esam plāna izstrādes stadijā. Tam jābūt ļoti praktiskam un īstenojamam, tomēr neatmetot arī idejas, kas ir svarīgas pat, ja tām vēl nav zināms tik precīzs izpildītājs. Plānam ir jāpalīdz saglabāt lībiešu kultūras vērtības, iedzīvinot un izceļot tās arī sabiedrības apskatei, vienlaikus paredzot turpināt izpēti, kas ļautu izprast un dziļāk izzināt mantotās vērtības, lai arvien plašāka sabiedrība varētu mācīties un izmantot savā ikdienā vai uzņēmējdarbībā lībisko identitāti un kultūru. 

In cooperation with Dundaga, Ventspils, Alsunga and Kuldiga municipalities we have developed route maps for exploring the Suiti land and the Liv coastline - brochure "The Suiti land" and booklet "The Liv coastline is inviting you!".

2017. gada 30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks pasniegta kultūras zīme „Latviskais mantojums” 16 lauku tūrisma uzņēmējiem kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā.  Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu un demonstrēšanu tūrismā uzņēmējiem pasniegs Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kukainis.

Kultūras zīme "Latviskais mantojums" tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.

Šī gada 9.-11. jūnijā norisināsies 5. Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē - Alsungā, Basos un Jūrkalnē. Festivāla tēma: Saulīt’ silta, māmiņ’ jauka.

Suitu novads un Lībiešu krasts Latvijā, Setu zeme (Setomaa) un Kihnu sala Igaunijā pārstāv unikālas dzīvas kultūras, kuru tradīcijas joprojām caurvij vietējo iedzīvotāju ikdienu. Setomaa, Kihnu un Suitu kultūras mantojums ir iekļauts UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Lībiešu krasts šobrīd ir pieteikuma procesā. Lai šīs unikālās kultūras vērtības popularizētu plašai sabiedrībai, tās tiks iekļautas tūrisma piedāvājumā. Autentiska kultūras pieredze ir viena no lielākajām vērtībām, uz ko varam balstīt tūrisma piedāvājumu laukos, jo mūsdienu ceļotājs novērtē patieso. Ar tūrisma palīdzību varam novērst šo unikālo kultūras vērtību izolēšanos šaurās kopienās, tā vietā piesaistot jaunus interesentus un iespējamos tradīciju pārmantotājus.