This territory was established so as to preserve the natural and cultural landscape of the most distinct part of the Alūksne highlands – a landscape which is made up of the highest hillocks in the area – Dēliņkalns Hill, Dieva Hill, Saules Hill, the Drusku castle hill, and the Kornetu-Peļļu sub-glacial river bed (one of the most significant terrain differences in Latvia). There are lakes, too – Lake Pilskalns, Lake Dzērve, Lake Ieva, Lake Raipals, etc. There are also significant biotopes – hillside and gully forests, various kinds of swamps and meadows, damp forests, etc., all with their own species of flora and fauna. There are nature trails and tracks for cross-country and downhill skiing in the area. There are three restricted natural areas in the territory – Korneti-Peļļi, the Avotu forest, and Dēliņkalns Hill.

Место, где можно познакомиться с историей и культурным наследием видземских ливов, как осматривая запасы музея, так и пробуя когда-то характерные для края блюда и напитки - букстиньбиезпутру и шкалик – крепкий алкогольный напиток, изготовленный по старинным рецептам. Интересующиеся группы в настоящей деревенской печи могут испечь черный хлеб.

Находится в Смилтенском парке, в долине Абулы и размещен в бывшем пивоваренном заводе Калнамуйжас. Рядом находится Смилтенская сидроварня, поэтому гости могут отведать яблочный сидр и домашнее вино, изготовленное из латвийских ягод.

Taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Takā apskatāma Nāzara priede –priede, pie kuras 1905. gadā nošauts dumpinieks, pati priede – ekoloģiskais koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, nokaltusi. Melnalkšņu dumbrājs - slīkšņa ar cūkaušiem un puplakšiem. Oleru purvs no skatu torņa – pārejas un sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Papildus objekti blakus takai, pieejami pa ceļu – Oleru muižas komplekss, Krustakmens, Oleru muižas kapi.

Kopējais takas garums: 1,1 km.

Piedāvājumā relaksācija pirtī - sildīšanās, skrubēšanās, enerģiskais pēriens, kā arī dažādas masāžas.

Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem.

The first mention of Pēterupe Rectory goes back to the late 17th century. The Manor Park and the buildings have partially survived to the present day, including a linden alley at the end of Smilšu Street, planted by the pastor Jānis Neilands in 1879 and the grand oak planted by Johann Wilhelm Knierim in 1869. After the fire of 1908, the Rectory was restored and partially rebuilt. In Soviet times, the property was removed from the parish and the house was named “Līgotnes”. During German times the Rectory was occupied by legionnaires. After the war, the building of the Rectory was turned into a hospital, then into a secondary school and later it was transformed into a block of flats for teachers. Now the building again belongs to the parish and it is inhabited by a priest of the parish and his family.