Par Cēsu kaujām Amatas upes krastos
"Otrā pusē Amatas pļavās ganās vācu vezumnieku zirgi. Visapkārt pilnīgs klusums. Taču tad, kad sapieri pa labo pusi dodas zem tilta, lai aplūkotu apakšu, no upes pretējā krasta uz viņiem tiek atklāta ložmetēju uguns. Abi pulkveži un kpt. Leps iemetas kreisās puses grāvī. Nākošajā brīdī no priežu jaunaudzes izskrien vairākas kājnieku ķēdes un ar granātām rokās metas šturmēt vilcienu."
No pulkveža Nikolaja Rēka atmiņām: " Plkst. 19:00 vāci atklāja uz mūsu izlūkiem uguni no meža malas, kas atradās otrā pusē tiltam. Pēc 1/4 stundas no meža iznāca vācu ķēdes un sāka ielenkt bruņoto vilcienu trieciena daļas. Pavēlēju kpt. Lepam atklāt uz ienaidniekuy uguni. Kad vāci bija atsisti un izlūki, kuriem bija otra sadursme ar landesvēru, pie kam krita virsnieka vietas izpildītājs Kontuss, uzņemti vilcienā, - liku atgriezties atpakaļ uz Cēsīm. No šī gadījuma bija redzams, ka landesvērs ir mums naidīgs".*
Cēsu kauju plānotājs, Ziemeļlatvijas brigādes Ģenerālštāba kopvedis ( pulkvež-leitnants) Voldemārs Ozols: "Neraugoties uz visām Antantes un mūsu pūlēm izvairīties no asiņainām sadursmēm, jadu 5. jūnijā tāda notika. Mūsu bruņotajam vilcienam ar Antantes priekšstāvjiem starp Āraišiem un Ieriķiem pie Amatas tilta pēkšņi uzbruka vāci, pie kam ievainoja divus igauņu kareivjus. Vilciens uzbrukumu atsita, bet līdz ar to karš starp Golcu un mums bija sācies. 6. jūnijā plkst 3:00 no rīta landesvērs pārgāja straujā uzbrukumā, kuru balstīja stipra artilērijas, mīnmetēju un ložmetēju uguns".*
Publicists un sabiedriskais darbinieks, daudzu preses izdevumu redaktors Oto Nonācs 1934.gadā raksta: "Notikumiem pie Cēsīm nav tikai šauru vietēju kauju raksturs, bet plaša starptautiska nozīme; ka šīs kaujas iznākums (mūsu uzvara 1919.g. 22. jūnijā pie Skangaļu muižas) ir pārvilcis svītru vācu tāli ejošiem nodomiem, kuru piepildīšanās gadījumā lielā mērā būtu pārgrozīta Eiropas karte. Cēsu kaujās ir likti pamati latviešu un igauņu tautu brālībai un abu valstu sadarbībai. Šajā liktenīgajā brīdī dzimusī apziņa, ka bez Igaunijas nav Latvijas un bez Latvijas nav Igaunijas, ir kļuvusi par abu tautu mantojumu, un šī apziņa sakņojas abās tautās arvien dziļāk."*
| Tourism objects involved in this story | ||
|---|---|---|
 |
Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā nenovērtējami nozīmīgas bija tieši Cēsu kaujas 1919.gada jūnijā.Atpūtas vieta-kempings "Amatas upe" ir lieciniece tieši šo un vairāku citu kara notikumu norisei - par to liecina vēsturiskie avoti muzeju arhīvos, kā arī mūsdienās redzamās aprises dabā. Par to, kur un kā sākās varoņstāsts, kas noslēdzās ar abu kaimiņtautu: igauņu un latviešu brīvību, ir iespējams uzzināt arī dažādu veidu programmās - stāstījumā par Cēsu kauju noslēpumiem un dažādu veidu pārgājienos vai izbraucienos pa galvenajām Cēsu kauju vietām, vai arī Cēsu kauju aizraujošā "izspēlēšanā". Atpūtas daļā - apmeklētājiem ir iespēja nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Ekskursijas pa Cēsu kauju vietām-dažāda ilguma, izstrādāsim tieši jums piemērotu variantu! |
|
