Узкоколейная железная дорога Алуксне – Гулбене (Банитис)

Iedzīvotāju skaits ap Vecgulbenes dzelzceļa staciju pamazām auga, dzelzceļš pamatīgi un neatgriezeniski ieņēma savu vietu gulbeniešu dzīvē. Ļoti būtiskas izmaiņas nāca līdz ar Pirmā pasaules kara notikumiem. Tieši ar kara darbību gulbenieši saskārās tikai kara beigu posmā - 1917.-1918.gadā, taču netieši kara norises bija jūtamas jau kopš kara pirmajām dienām, jo tika izsludināta vispārējā mobilizācija un daudziem jauniesaucamajiem bija jādodas karā “par caru un tēviju”. 1915.gada vasaras nogalē līdz Vecgulbenei nonāca pirmie Kurzemes bēgļi - pārsvarā tie apmetās barakās ap dzelzceļu. Precīzs bēgļu skaits nav nosakāms, taču to, ka tas bija liels, pierāda kaut vai fakts, ka Gulbenes draudzes skolā tika atvērta bēgļu bērnu skola.

Šaursliežu dzelzceļu tīkls Latvijā sāka veidoties 1897.gadā, kad Ziemeļlatvijā izbūvēja pirmo šaursliežu dzelzceļa līniju Valka – Ipiķi – Meizakila – Pērnava ar sliežu ceļa platumu 750 mm. Šaursliežu dzelzceļu būvniecība izvērsās Pirmā pasaules kara gados, kad militārām vajadzībām un Latvijas nacionālo bagātību izvešanai tika būvēti pagaidu – t.s. “lauku dzelzceļi’’ ar sliežu platumu 600 mm. Šos dzelzceļus uzlaboja un daļēji pārbūvēja 1920.-1930.gados. Latvijas pirmās neatkarības gados turpinājās arī jaunu šaursliežu dzelzceļu būvniecība, daļu no kuriem ekspluatēja līdz pat 1960.-1970. gadiem. 1940.gadā Latvijā bija vairāk nekā 1000 km šaursliežu dzelzceļu, kas veidoja aptuveni 1/3 daļu no visa mūsu valsts dzelzceļu tīkla. Gulbenes-Alūksnes šaursliežu (750 mm) dzelzceļa posms ir saglabājies no 19.-20.gs mijā būvētās šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas) – Vecgulbene – Alūksne – Valka. Šobrīd šis vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļa posms 32,8 km garumā ir vienīgais, kas darbojas Latvijā. Pa dzelzceļu tiek nodrošināta pasažieru satiksme starp divu rajonu centriem, kas atrodas Latvijas republikas ZA daļā, attiecīgi - 187 km (Gulbene) un 204 km (Alūksne) attālumā no Rīgas. Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, ieskaitot aprīkojumu, staciju ēkas un būves, kā arī ritošo sastāvu, ir atzīts par tehnikas pieminekli.