“Zaļais sertifikāts” ir vides kvalitātes zīme tūrisma uzņēmumiem laukos - naktsmītnēm, ēdināšanas vietām un ražojošām saimniecībām, kas uzņem apmeklētājus. 114 zaļi domājoši tūrisma uzņēmumi Latvijā saimnieko videi draudzīgi un piedāvā lielisku atpūtu saviem viesiem, kuriem svarīgas zaļās izvēles.
Zaļais sertifikās piešķirts vai pagarināts 44 uzņēmumiem
Pagājušā gada nogalē vides un tūrisma ekspertu komisija, pārstāvot Baltijas Vides forumu, Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federāciju, Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Dabas Fondu, LIAA, VARAM un LLTA “Lauku ceļotājs”, izskatīja 47 pretendentu pieteikumus, piešķirot Zaļo sertifikātu jaunpienācējiem vai pagarinot sertifikātu uzņēmējiem, kuri turpina attīstīt savu zaļo saimniekošanu. Zaļais sertifikāts tiek piešķirts uz trīs gadiem, ar iespēju to pagarināt.
Zaļais sertifikāts - palīgs uzņēmējiem
Zaļā domāšana kļūst arvien nozīmīgāka lauku tūrisma uzņēmējiem - sertifikātam piesakās gan naktsmītnes, gan arvien vairāk arī ēdinātāji un apskates saimniecības laukos. Rūpes par vidi un dabas vērtību saglabāšanu, apvienojumā ar racionālu un ekonomisku saimniekošanu, mudina meklēt praktiskus un īstenojamus risinājumus.
Lai iegūtu Zaļo sertifikātu, uzņēmumam jāatbilst noteiktiem kritērijiem dažādās vides jomās, piemēram, ūdens un enerģijas taupīšanā un atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus Zaļais sertifikāts ne tikai nosaka prasības, bet arī palīdz uzņēmējiem labāk izprast būtiskākās vides jomas un mērķtiecīgi uzlabot savu darbību videi draudzīgā un saimnieciski efektīvā veidā. Ar Zaļo sertifikātu ikviens var iepazīties vietnē Zaļais sertifikāts.
Populāri zaļie risinājumi lauku tūrisma saimniecībās
Zaļie risinājumi prasa investīcijas, tādēļ ir svarīgi nekļūdīties izvēlē. Šobrīd daudzi Zaļā sertifikāta uzņēmēji var dalīties ar uzkrāto pieredzi saules paneļu izmantošanā, mūsdienīgu ūdens attīrīšanas iekārtu izvēlē un ierīkošanā. Aprites ekonomikas un zero waste jeb bezatkritumu saimniekošanas principi šobrīd ir īpaši aktuāli, jo sevišķi ēdināšanas uzņēmumu un mazo ražotāju vidū. Aizvien biežāk tiek meklēti risinājumi, kā pārtikas atlikumus un blakusproduktus, kas iepriekš tikuši izmesti, izmantot atkārtoti, piemēram, kā lopbarību vai radot jaunus, papildu produktus. Tiek ieviesti ilgtspējīgi risinājumi ikdienas darbībā, tostarp daudzkārt lietojami trauki un kastītes ēdiena līdzņemšanai. Saimnieku ieguldījums ir būtisks invazīvo sugu ierobežošanā un samazināšanā, kā arī dabisko pļavu apsaimniekošanā, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu. Viena no lielākajām problēmām joprojām ir atkritumu apsaimniekošana un šķirošana, īpaši attālākos lauku reģionos, kur atkritumu apsaimniekotāji bieži nepiedāvā dalītās atkritumu savākšanas konteinerus augsto kopējo izmaksu dēļ konkrētajā reģionā.
Aktuāli padomi zaļajā saimniekošanā
Uzņēmēji izmanto projektu grantus
Vairāki Zaļā sertifikāta uzņēmēji pagājušajā gadā pieteica projektus “Lauku ceļotāja” administrētajos grantu konkursos starptautiskos projektos.
Turpmākie attīstības virzieni Zaļajam sertifikātam
Nākamais Zaļā sertifikāta uzdevums ir mudināt saimniekus domāt par klimata pārmaiņām un pielāgošanās risinājumiem. Tas ietver gatavošanos karstām un sausām vasarām, piemēram, izmantojot energoefektīvus dzesēšanas risinājumus un lietusūdens uzkrāšanu, kā arī plūdu risku mazināšanu, nodrošinot lietusūdens savākšanu un kontrolētu novadīšanu uzkrāšanai. Vienlaikus būtiska loma ir arī vēja, saules un citu alternatīvo enerģijas avotu izmantošanai ilgtspējīgā saimniekošanā.
Vēlam visiem tūrisma uzņēmējiem veiksmīgu Jauno gadu un zaļu, panākumiem bagātu gaidāmo tūrisma sezonu!
Zaļā sertifikāta vērtēšana un attīstība notiek ar Klimata un enerģētikas ministrijas un Latvijas Vides Aizsardzības Fonda atbalstu.