Atpūta laukos

Aizvadītais gads lauku tūrismā

15.12.2021

Noslēdzot gadu, atskatāmies, kāds tas bijis uzņēmējiem un lauku tūrisma nozarei kopumā, izvērtējam izaicinājumus, priecājamies par veiksmēm un sasniegumiem, prognozējam nākamo sezonu.


Tendences lauku tūrismā un nozares spēja pārvarēt pandēmijas izaicinājumus

Aktīvajai tūrisma sezonai noslēdzoties, LLTA „Lauku ceļotājs” secina, ka lauku tūrismā iezīmējušās šādas tendences:

  • Salīdzinot ar 2020. gada vasaras sezonu, vietējo klientu skaits lauku tūrismā ir stipri samazinājies. Tam par iemeslu bija Latvijas tūristam iespēja atkal doties ārzemju ceļojumos, pateicoties ceļošanas ierobežojumu samazinājumam, īpaši vakcinētajiem; 
  • Joprojām vairāki pakalpojumi bija ierobežoti, jo prasīja sadarbspējīga sertifikāta pieejamību, kas mūsu valstī bija nepietiekošā apjomā, lai nodrošinātu uzņēmējam klientu apriti un apjomu;
  • Latvijā joprojām nav atgriezušies ārvalstu klienti, īpaši no trešajām valstīm, kas lauku tūrismā vienmēr bijis svarīgs klientu segments (Krievija, Ukraina, ASV u.c.).

Kopumā tūrisma nozarē valda vispārējais apjukums. Vakcinācijas „karš” un biežā spēles noteikumu maiņa, protams, satricināja daudzu mazo uzņēmumu darbību. Jebko plānot un paredzēt bija grūti, nācās nemitīgi improvizēt. Papildus pandēmijas sarežģījumiem, situāciju ietekmēja arī nodokļu reforma. Daudzi mazie uzņēmēji nespēja segt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas  iemaksas darbiniekiem 170 EUR mēnesī sakarā ar darba specifiku – sezonalitāte vai nepilns laiks. Līdz ar to uzņēmēji bija spiesti atlaist darbiniekus un vielaicīgi zaudēja iespēju pieņemt pasūtījumus, kurus varētu apkalpot kā dzīvesstila uzņēmumi ar attiecīgu regulējumu.  Dzīvesstila uzņēmums –  tas ir mazs, elastīgs uzņēmums, gatavs ātri reaģēt uz situācijas izmaiņām. Lauku tūrisma uzņēmējs ir cilvēks-orķestris, kas nemitīgi pielāgojas situācijai. Ja nav viesu, viņš, piemēram, savā piemājas darbnīcā taisa kaut vai koka buratino vai siltumnīcā izaudzē gurķus un ved pārdot, līdz tūrisma bizness atgriežas. Ir nepieciešams noteikt dzīvesstila uzņēmumu kā uzņēmējdarbības veidu ar attiecīgu specifisku regulējumu. Šobrīd NACE saimniecisko darbību klasifikācijā nav šādam darbības veidam atbilstošas kategorijas. Līdz ar to daudzi uzņēmēji nevarēja arī saņemt atbalstu situācijā, kad uzņemt viesus  nebija atļauts. LLTA „Lauku ceļotājs” valde ir formulējusi dzīvesstila uzņēmuma koncepciju un joprojām gatava to apspriest ar iesaistītajām valsts iestādēm.

Pandēmijas izaicinājumus daļēji pārvarēt palīdz arī sabiedrības domāšanas maiņa. Gribas cerēt, ka turpinās augt lauku dzīvesveida popularitāte, kas aizsākās līdz ar pandēmijas mājsēdi, un ka cilvēki vēl vairāk novērtēs iespējas pavadīt daļu laika vai brīvdienas laukos, izvēloties sev tīkamu lauku tūrisma mītni. Zaļais dzīvesveids un zaļā saimniekošana ir domāšanas veids, kas padara lauku atpūtas vidi mūsdienīgu un ērtu – Latvijā ir 90 saimniecības, kuras specializējas tieši „zaļajās brīvdienās”. Alternatīvu meklējumos top jauni tūrisma piedāvājumi,  piemēram, militārā mantojuma tūrisms, kas  iepazīstina ar notikumiem no 1. Pasaules kara līdz mūsu valsts neatkarības atjaunošanai un nes pavisam negaidītas pieredzes un atklājumus.

2021. gada izdošanās
Starp veiksmīgākajiem notikumiem un pasākumiem šajā gadā jāmin pasākumi „Atvērtās dienas laukos” un „Mājas kafejnīcu dienas”, ko „Lauku ceļotājs” rīkoja sadarbībā ar LIAA. Šādi pasākumi ne tikai atved uzņēmējiem viesus akcijas laikā, bet arī pievērš sabiedrības uzmanību pašmāju lauku tūrisma iespējām visās sezonās. 

„Atvērtās dienas laukos” šogad norisinājās 10.-13. jūnijā.  Tas ir Latvijas lauku apceļošanas un iepazīšanas pasākums ar mērķi popularizēt laukus - laukos audzētus, ražotus, gatavotus produktus, pakalpojumus, kā arī ieinteresēt iedzīvotājus iepazīt lauku dzīvi, nobaudīt lauku labumus, atrast saimniecības, no kurām iegādāties laukos audzētus un ražotus produktus, atpūsties un izbaudīt aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos. Šogad viesiem atvērtas bija 245 saimniecības visā Latvijā, kas ir par 60 vairāk kā 2020. gadā. Vidēji vienā saimniecībā šogad pasākuma ietvaros ir bijuši 38 apmeklētāji. (celotajs.lv/atvertasdienas)

Pasākums „Mājas kafejnīcu dienas” norisinājās 13 nedēļas nogalēs dažādās vietās visā Latvijā no jūlija līdz oktobrim, dodot iespēju katrā nedēļas nogalē aizceļot uz citu vietu, lai baudītu kulinārus pārsteigumus un lielisku atmosfēru. Pasākuma būtība ir tā, ka uz vienu nedēļas nogali lauku saimniecības, uzņēmēji un vietējo kopienu entuziasti atver savas durvis viesiem, pārtopot par mājas kafejnīcām, kur viesi bauda saimnieku gatavotos ēdienus un nereti arī muzikālus priekšnesumus vai citas izklaides. Šogad “Mājas kafejnīcu dienās” piedalījās 448 mājas kafejnīcas 32 reģionos. Šie pasākuma reģioni bija pašu uzņēmēju un viņu koordinatoru izveidoti, balstoties uz savstarpējo sadarbību, vietējās vides tradīcijām un atpazīstamību, piemēram, Ziemeļlatgale, Leišmalīte, aizsargājamo ainavu apvidus „Veclaicene”. Kopumā pasākums piesaistīja vairāk kā 50 000 apmeklētāju. Visapmeklētākie bija Suitu novads, Vamieras novads un Ogres novads. Pateicoties saskaņojumam ar VID un PVD, daudziem saimniekiem bija iespēja pārbaudīt savu vēlmi darboties ēdināšanas biznesā un izlemt „par” vai „pret” savas pastāvīgas kafejnīcas atvēršanai. Šobrīd zināms, ka šādu pasākumu plānots organizēt arī 2022. gadā. (majaskafejnicas.lv)



Joprojām aktuāli
Patiess veiksmes stāsts joprojām ir arī garo pārgājienu maršruti „Jūrtaka” un „Mežtaka”, kuri, vedot cauri Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, savieno visas trīs Baltijas valstis ar Eiropas garo pārgājienu maršrutiem. Dažādus „Mežtakas” posmus šogad mērojuši vismaz 55 000 gājēju, „Jūrtaku” gājuši ap 300 000 pārgājienu entuziastu. Taku popularitāte nes lieliskas iespējas uzņēmējiem, jo gājēji vēlas gan paēst, gan nopirkt našķus ceļam, gan pārnakšņot un pat baudīt pirts pakalpojumus pēc noieta dienas posma.  Mežtakas noslēguma posms savu oficiālo atklāšanu gaida tikai nākamā gada pavasarī, bet šogad 9. novembrī sarīkojām starptautisku pārgājienu tūrisma konferenci tiešsaistē, pavelkot svītru kopīgi paveiktajam un sākot domāt par turpmākajiem plāniem, ieklausoties Baltijas, Zviedrijas un Norvēģijas peredzē taku plānošanā, izveidē un uzturēšanā. Lai  garo distanču pārgājienu takas būtu dzīvotspējīgas ilgtermiņā, ceram nākotnē  izveidot veiksmīgu un visām iesaistītajām pusēm izdevīgu sadarbības modeli starp uzņēmējiem, vietējām kopienām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, zemes īpašniekiem, pārgājienu kustības entuziastiem, dabas aizsardzības organizācijām un citiem spēlētājiem, kas varētu iesaistīties pārgājienu taku uzturēšanā.

Prognozes par nākamo gadu tūrismā
Pēc “Lauku ceļotāja” valdes sniegtā viedokļa iezīmējās šādas prognozes.
Tāds tūrisma uzplaukums, kāds bija 2020. gadā, kad robežas bija slēgtas, Latvijā vairs neatgriezīsies. 
Nav lielas cerības arī uz ārvalstu tūrismu, jo kā parādīja pagājušā vasara, aktīvās masas izvēlas siltās pludmales, taču Latvijai nav nekāda vēstījuma, kādēļ ir jābrauc šurp. Visām kampaņām un iestrādēm, kas bija veiktas pirms pandēmijas, ir iestājies noilgums.

Vēl būtiska lieta, vai notiks iekšējā tūrisma kustība ar pozitīvu pieaugumu, ir iespējas privātiem uzņēmējiem rīkot pasākumus, koncertus un citus noteikumus, kas ir būtisks galamērķis, kādēļ kaut kur doties. Ja nebūs skaidra regulējuma, kas paziņots tik laicīgi, lai pasākumus sagatavotu un sāktu biļešu iepriekšpārdošanu, būs līdzīgi kā ar Ziemassvētku tirdziņiem.

Būtisks faktors ir cilvēku domāšana un ieradumu maiņa. No vienas puses, ja tik ilgu laiku ir iztikts bez pakalpojumiem Latvijā, ir bažas, ka atgriešanās vietējā pasākumu/notikumu/ceļojumu apritē varētu būt statistiski ar mīnusa zīmi pret 2019/2020. gadu. Tai pat laikā, ārzemju ceļojumi diez vai tiks samazināti, varbūt tiks mainīts pārvietošanās līdzeklis, izvēloties vairāk auto vs lidmašīna, ja saglabāsies testēšanas pieprasījumi.

Naktsmītņu pārprodukcijas dēļ uzņēmējiem būs krietni vairāk jānopūlas, lai nodrošinātu aizpildījumu. nakamās vasaras  sezonas cenas klientam varētu būt visai nepatīkama, jo nozarē neizbēgami būs jāceļ cenas. Ziemas sezona, kas nav ļāvusi strādāt lielai daļai nozares bez atbalsta vai ar ļoti, ļoti mazu atbalstu, atspoguļosies nespējā pašiem pašfinansēt cenu kāpumu.

Atliek vien atcerēties iepriekšējās krīzes, kurās lauku tūrisma uzņēmēji arvien atraduši jaunus veidus, kā izdzīvot. Esam nelieli un elastīgi uzņēmumi ar labi trenētu spēju reaģēt uz pārmaiņām. 

Asnāte Ziemele, 
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente
 


Skatīt citas ziņas ...