Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Meklējama Sakstagala centrā. Fr. Trasunu (1864. – 1926.) uzskata par Latgales atmodas „celmlauzi” un vērtē kā izcilu kultūras darbinieku, valstsvīru un garīdznieku. 1992. g. viņa dzimtajās mājās, ko cēluši vecāki, izveidoja muzeju. Muzeju vērts iepazīt vietējā gida pavadībā, kas izstāstīs gan par Fr. Trasunu, gan viņa novadnieku Jāni Klīdzēju (latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna „Cilvēka bērns” autors). Klētiņā ir apskatāmi seni sadzīves priekšmeti. Ļoti latgaliska vieta un vide, ko vērts apmeklēt!

N/A
Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura atgādina āža muguru.
N/A
5 dienas

Ceļš ved caur skaistākajām Baltijas ainavām - Gaujas, Lahemaa un Matsalu nacionālajiem parkiem un Vidzemes, Otepää, Pandivere augstienēm. Maršrutā ietverts arī Munameģis, Peipusa ezers un sādžas tā krastos, akmeņainā jūras piekraste Ziemeļigaunijā, Igaunijas krāšnākie ūdenskritumi, zvejnieku ciemi. Iespēja doties pastaigā pa dabas takām un vērot apkārtni no skatu torņiem, kā arī apskatīt skaistākās muižas un pilis. Iespējams papildus organizēt laivu braucienus pa Ahjas vai Vihandu upēm.

N/A
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Mežā grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Krāvumi daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Takas ved pa pagurainu apvidu.
N/A

Karņicka kalns pēc savas izcelsmes nav kalns, bet gan Daugavas ielejas nogāzes daļa ar labu skatu uz Krāslavas mazstāvu koka apbūvi. Ar šo vietu saistīts traģisks nostāsts par poļu virsnieka Josifa Karņicka un grāfa Plātera meitas mīlestību, kurai nebija lemts piepildīties tā laika „paražu” dēļ. Tā rezultātā abi nelaimīgie nolemj izdarīt pašnāvību. Virsnieks nošaujas, bet Emīliju pēdējā brīdī izglābj kalpone, neļaujot tai izlēkt pa pils logu. J. Karņicka pašnāvības vietā ir uzstādīts piemineklis. Nedaudz tālāk – rietumu virzienā guļ t.s. Austriņa akmens, pie kura 1909. gadā iedvesmojies un radījis latviešu rakstnieks Antons Austriņš.

N/A

 Atrodas nelielās Dvietes centrā. Tās baltais stāvs ir redzams jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu šeit cēla 1775. g. vietējās muižas īpašnieka grāfa J. K. Višlinga vadībā. Pēcāk dievnamu nojauca un pārveda uz Zarinku kapiem. Mūsdienās redzamās Dvietes katoļu baznīcas (neobaroka stilā) ar diviem torņiem celtniecību 1864. g. īstenoja ar grāfa Kazimira Plātera - Zīberga dotā finansējuma palīdzību. Dievnamu sagrāva 1. pasaules kara laikā, tāpēc līdz tā atjaunošanai un iesvētīšanai 1929. g. kā lūgšanu telpu izmantoja Dvietes muižas magazīnas klēti (divslīpņu jums), kas atrodas Dvietes – Bebrenes ceļa malā un tagad ir atjaunota. 1940. g. apkārt baznīcai uzcēla mūra žogu ar kārniņu jumtu, bet 20. gs. 70. gados uzbūvēja draudzes māju. Dievnamā ir īpaši grezns sakrālā baroka interjers, ko uzskata par krāšņāko bijušajā Daugavpils rajonā.

 

N/A

Biškopības produkti bioloģiskajā saimniecībā, informācija par biškopību un dabas aizsardzību.

N/A

Atrodas Piņķu centrā, Rīgas ielas malā. Veltīts 1919. gada notikumiem, kad 22. maijā pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, pulkveža Baloža brigāde devās uzbrukumā Rīgai, lai atbrīvotu galvaspilsētu no lieliniekiem. Baložu brigādei atbalsts bija jāsniedz vācu landesvēram un Vācijas dzelzs divīzijai, kā arī krievu kņaza Līvena nodaļai. Pirmo pieminekli atklāja Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1939. gada 23. maijā. 1951. gadā padomju vara to nopostīja, bet 2003. gadā tika uzstādīta pieminekļa kopija (tēlnieks J. Briedis, O. Skaraiņa kopija).

N/A

Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) malā (vietā, kur no Zemkopības institūta nogriežas ceļš uz Skrīveriem) redzama zema ieplaka ar Kraukļu akmeni, kas ir sena kulta vieta. Pie akmens veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā atrastas senlietas. Vecākā ir no 12. gadsimta. Akmens aprakstīts slavenajā Andreja Upīša (1877. – 1970.) darbā „Sūnu ciema zēni”.

N/A
1 diena

The Forest Trail leads down from the highest point of the Haanja Upland. The most important sight on this route is the Suur Munamägi Hill – 318 m above sea level. The highest point of the Baltics with its observation tower provides its visitors with a splendid 50 km range view of the Estonian nature. The 150 year-old western taiga spruce forests grow on the slopes of Suur-Munamägi. Further on the trail circles around the southern part of Lake Vaskna, and continues down small country roads surrounded by solitary homesteads and small clusters of farms. The route ends in a small village, Tsiistre, where the Linen Museum is located. The museum has a collection of folk linen. Flax is one of the oldest cultural plants in Estonia and a few decades ago, blue flax fields were a common sight in southern Estonia.

N/A
Pilcenes (Piļcines) Sv. Antona Romas katoļu baznīca. Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē, kas celta 1670. gadā (pēc V. Loča) un ir īpaša ar savām puskolonnām, sešstūra torni, pusapaļiem logiem, sīpolveida kupoliņu ar krustu un senlaicīgiem mākslas darbiem interjerā.
N/A

Vienreizēja iespēja vērot vienkopus dažādus amatniekus (dzintara apstrādātāji, rotkaļi, audējas, šuvējas u.c.) darbībā un iegādāties meistaru darbus. Apskatāmas pasaules garākās dzintara krelles (123 m, 19 kg!), kas taisītas no pilsētas iedzīvotāju dāvinātajiem dzintara gabaliņiem. Bērniem organizē radošās darbnīcas.

N/A

Kaut arī teritorija ir veidota Latvijā reti sastopamas koku sugas - parastā skābarža aizsardzībai (tīraudzes aizņem ap 4 % no lieguma teritorijas), tās vizuāli izteiksmīgākā daļa ir Tīrspurvs (Dunikas tīrelis), kurā šobrīd izveidota Latvijas garākā un viena no iespaidīgākajām purva laipu takām, šķērsojot to Z – D virzienā. Te var gūt fantastiskus iespaidus, vērot savdabīgo purva vidusdaļas ainavu (vietām nav pat mazo purva priedīšu) un dažādus biotopus - purva ezeriņus, minerālzemes salas, lāmas, akačus un putnus.

N/A
2 dienas

This section of the seacoast of Vidzeme is of outstanding scenic beauty with a lot of rocky capes and boulders in the sea alternating with small, sandy coves where the small streams and rivulets, which dry out in summer, flow into. Occasionally, the beach is completely covered with the gray backs of stones. In Zvejniekciems you need to make a detour around the estuary of the Aģe River and the Skulte port. In some places, small patches of reeds appear, while near Tūja you will see the first sandstone outcrops. Some part of the route can be covered via the beach or via a trail meandering through the dune forest with old pines. At the end of the route, you can see the unique lamprey fishing method - Svētupes nēģu tacis.

N/A

Roograhu ostas restorāns atrodas tieši jūras krastā un ir atvērts visu gadu. Sortimentā ir picas, gardas zupas, salāti un pamatēdieni. Roograhu ostas restorāna ēdienkartē netrūkst arī vietējo sezonālo zivju.
Roograhu ostas restorāns ir piemērots ģimenēm ar bērniem, kā arī ir jauka, kur svinēt svētkus.

Ostas ēkā darbojas arī viesu māja un kubla pirts ar skatu uz jūru.

N/A

Dārzkopības institūts ir vadošais augļkopības un dārzeņkopības pētniecības centrs Latvijā, kas ne tikai nodarbojas ar Baltijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu augu sugu selekciju un introdukciju, bet arī ražo ar augstu uzturvērtību, šķiedrvielām bagātus pārtikas produktus no institūta dārzos izaudzētā. Dobeles viesiem pavasara ziedoņa laikā ir iespēja izstaigāt takas vienā no lielākajiem ceriņu dārziem Eiropā, kurā aug 240 dažādi ceriņi. Maijā/jūnijā Dārzkopības institūta dārza viesi var priecāties par aprikožu, ķiršu, plūmju, ābeļu, bumbieru, cidoniju ziedu kupenām.

N/A

Labiekārtota (informācijas stendi, atpūtas vietas) un marķēta taka, kas ved apkārt Kokšu ezeru virknei, kurā ietilpst Zāļu, Dziļais un Dibena ezers. Iepazīstami mežu biotopi, dzīvnieki un to darbības pēdas. Iespējami trīs dažādi takas izziešanas varianti: 7 km, 4,5 km, 2,7 km. Maršrutu var braukt ar divriteni. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

N/A

Saimniecības zemi, kas atrodas starp Ulbroku un Vālodzēm, 1929. gadā nopirka tagadējā saimnieka – Dzintara Āboliņa vectēvs. Tajā laikā arī tika uzcelta klēts, kurā glabāja saimniecībā izaudzēto lauksaimniecības produkciju. Krīvu klēts atdzimšana notika pirms 20 gadiem, kad tagadējie saimnieki tajā uzsāka veidot muzeju no sadzīves priekšmetiem un darba instrumentiem, kas savulaik izmantoti Krīvu saimniecībā.
Krīvu klētī piedāvā izglītojoši – tematiskas ekskursijas ar asprātīgiem uzdevumiem, kuros tiek iesaistīti dažādi seno laiku sadzīves priekšmeti. Te var uzvārīt „Cira kāta zupu”, vai uzcept picu. Apmeklētājus iepazīstina ar saimniecības vēsturi, šejienes cilvēku dzīves gaitām, seniem dokumentiem, zemes apstrādes un galdniecības instrumentiem. Īpaša programma piedāvāta jaunlaulātajiem ar graudu malšanu un pakava izkalšanu. Saimnieki organizē gadskārtu (saulgriežu) svinības. Iekārtota īpaša retro istaba, kurā var nofotografēties. Krīvu klēts muzejs piedalās muzeju nakts pasākumos.

N/A

Krodziņš "Katrīnkrogs" atrodas Alūksnes ezera krastā – Lauku tūrisma un atpūtas centra „Jaunsētas” teritorijā. No guļbaļķiem celtajā krodziņa interjers veidots 17. gs. stilā, kad Alūksnē dzima un audžutēva Ernsta Glika pavadībā izauga vēlākā Krievijas cariene un Pētera I sieva Katrīna I.

Latviešu virtuve: Alūksnes ezera zivju (zandarts vai līdaka) zupa, cūku mēle, cepta ola miltu panējumā, rupjmaizes kārtojums ar brūkleņu ievārījumu un putukrējumu.

Īpašais ēdiens: Pusdienas malēniešu gaumē – buljons ar profitroļiem.

N/A

Atrodas Labraga – Apriķu ceļa malā. Kāds nostāsts vēsta, ka to 1896. gadā cēlis vietējais muižkungs, kurš vēlējies, lai viņa meitas laulības notiktu baznīcā. Dievnamā atrodas altārglezna "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna", kas gleznota 19. gadsimtā (autors T. Šprengels).