Atpūta laukos
1361-1380 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atpūtas komplekss atrodas mākslīgi veidotas ūdenskrātuves krastā, un teritorijā ir divas pirtis - Lielā pirts un Mazā pirts. Lielās pirts ēkā ir iespējams rīkot svinības un dažādus pasākumus līdz 40 cilvēkiem un vasaras sezonā pat līdz 60, Mazajā pirtī - līdz 20 cilvēkiem.

Bez pirtīm tiek piedāvātas 20 dažādas atpūtas vietas ar galdiņiem, grilu un telšu vietām, volejbola laukumi, laivu un ūdensriteņa noma.
N/A

 Vēl nesen tas atradās bijušās Saukas vienības namā, kur bija izvietojusies Saukas arodskola. No 2010. g. ar kabinetu saistītā ekspozīcija ir pārcelta uz Saukas pagasta pārvaldes telpām Lonē. Mārtiņš Buclers (1866. - 1944.) bija Latvijas fotogrāfijas pamatlicējs, jo nodibināja valsī pirmo uzņēmumu, kas ražoja fotofilmas un fotopapīru. Muzeja eksponātus īpaši vērts ir iepazīt tagad - digitālajā fotolaikmetā! Pie Saukas vienības nama (tagad slēgts, apskate tikai no ārpuses) apskatāms M. Bucleram veltītais piemiņas akmens un piemineklis „Fotogrāfijai 150”.

 
N/A
Arī šobrīd kādreizējā Pāvilostas krasta robežapsardzes teritorija ir civilpersonām slēgta un pēc publiski pieejamās informācijas tiek izmantota jūras kara spēku vajadzībām.
N/A
Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem (1861. g.) Vēršupītes krastā.
N/A
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
N/A

200 m attālumā no Gulbenes – Madonas ceļa mežainā nogāzē iegūlis 2,4 m augstais akmens. Tā lēzenajā virsmā iekalta ap metru gara, 0,3 m plata un ap 4 cm dziļa iedobe, bet akmens šķautnē - pakāpieni. Uzskata, ka šis ir sens kultakmens, pie kura ziedots. Lai nokļūtu līdz akmenim, vasaras otrajā pusē var nākties brist pa garu zāli.
N/A

Saimniecība "Dižgāļi"  Alsungā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, gaļas liellopu audzēšanu un aitu audzēšanu.

Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību, tajā esošos dzīvniekus, kā arī iegādāties svaigo produkciju. Saimniece pastāstīs par vietas vēsturi, kā arī pacienās viesus ar vistas zupu.
N/A

Tikpat iespaidīgs, taču ne tik populārs tūrisma objekts kā netālu esošais Jāņa – Toma akmens. Tammispeas akmens iegūlis mežā, tāda paša nosaukuma nelielā ciemā, kas atrodas Eru līča (Eru laht) dienvidu krastā. Tilpuma ziņā (262 m3) – 16. lielākais Igaunijas dižakmens. Tā garums ir 10,7 m, platums – 6,5 m, augstums – 7,5 m, bet apkārtmērs – 27,8 m. Iespaidīgas ir arī šī akmens atlūzas. Ar šī akmens attēlu noteikti ir jāpapildina sava lielāko Baltijas dižakmeņu fotokolekcija.
N/A

Kaut arī no 104 ciema mājām 1. pasaules karā nopostīja 97, 20. gs. trīsdesmito gadu beigās Lapmežciems ātri „atkopās", un tajā darbojies viens no Latvijas piekrastes spēcīgākajiem zvejnieku kooperatīviem. Padomju laikā te izveidoja vienu no lielākajiem zvejniecības kolhoziem – „Selga", kura korpusi ir redzami pie Siliņupes ietekas. Šodien Lapmežciems ir iecienīts vasarnīcu rajons, atpūtas un peldvieta. Kā interesants zvejniecības vēstures piemineklis ir apskatāms Lapmežciema sedums - kādreizējā zvejas laivu piestātne, kur zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja inventāru. Starp Pīlādžu ielu un Siliņupes kreiso krastu 3. – 2. g.t. pr. Kr. atradās zvejnieku un mednieku apmetne, kuras vietā uzstādīts piemiņas akmens. Šī ir senākā zināmā cilvēka apdzīvotā vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Daļa no atradumiem ir apskatāma Lapmežciema muzejā, kur izveidota novadpētnieciska ekspozīcija un savākti materiāli par somu jēgeru cīņām Klapkalnciema apkārtnē.
N/A

Kūku bode "Gardums" atrodas Gulbenes centrā. Piedāvājumā dažnedažādi konditorejas mājražojumi no dabīgām izejvielām, svaigi spiestas sulas, aromātiskas tējas un kafijas. Gardumā iespējams nobaudīt Gulbenes novada īpašos našķus un ēdienus. Bodes darbības pamatprincips ir "kā mājās cepts". Izmanto produktus mājas vistu olas, paši gatavo ievārījumus utt. Cik vien iespējams gatavojot izmanto dabīgus produktus.
N/A

Krodziņš "Mazais Ansis" atrodas Kocēnu novad Rubenē, Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā. "Mazā Anša" interjers atbilst masīvās koka guļbūves aurai un tajā iespējams aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas. Divstāvu guļbūves ēka ar terasi. Piedāvā pirti, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un mājražotājiem.

Latviešu virtuve: Valmieras salāti, vārīta mēle, pelēkie zirņi, brokastis zemnieku gaumē, aukstā zupa, zandarta fileja, jēra gaļas cepetis, grilēta cūkgaļa, rupjmaizes kārtojums, zemeņu krēms ar ievārījumu, rudzu maize, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Liellopu gaļas fileja ar kartupeļu pankūkām.
N/A
Maltas Vēstures muzejs. Ekspozīcija „ Maltas pagasts gadsimtos no Rozentovas līdz Borovajai un Maltai”. Piedāvājam iepazīt sadzīves priekšmetus, darbarīkus, mākslas priekšmetus, naudas zīmju kolekciju. Ekskursija ārpus muzeja „Kur Maltas upe līkumus met”.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 17.00, S., Sv : slēgts
N/A

Rakstiskajos avotos Vihulas muiža pirmo reizi ir pieminēta 1501. g. Ziemeļu kara laikā to nopostīja, tādēļ mūsdienās redzamais muižas komplekss tapis pēc 1810. g., kad to iegādājās Aleksandrs fon Šūberts. Historisma stilā celto muižas pili pabeidza 1880. g. Šobrīd muižas kompleksā izveidota ekskluzīva viesnīca, SPA komplekss, restorāns u.c. To ieskauj parks. Muižas ēkas ir apskatāmas no ārpuses.
N/A

19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. 
N/A

Bioloģiskā saimniecība, kas atrodas blakus Rūjienas pilskalnam un Rūjas upei, gatavo bio sierus no kazas piena. Tiek piedāvāta ekskursija pa saimniecību ar iespēju atpazīt dabīgās pļavas augus un degustēt produkciju, ko iegūst no pļavām upes krastos.

Sieri

Dažādi kazas piena sieri: Svaigais kazas siers, Svaigais kazas krēmsiers ar ķiplociņu, Svaigais kazas siers ar kaņepēm, Kūpināts kazas siers, Kazas siers eļļā ar grauzdētām kaņepēm.

Kā top siers

Siers tiek gatavots no tikko slaukta kazas piena, to karsējot. Ganot kazas un ievācot sienu ar lielu augu sugu daudzveidību, piena produkti iegūst izteiktāku un intensīvāku garšas buķeti, lielāku neaizvietojamo taukskābju un antioksidantu daudzumu.

Apmeklētājiem

Iespējams iepazīties ar saimniecību un kazu dzīvi, nogaršot kazas piena produkciju un baudīt brīnišķīgo dabu, ko sniedz Rūjas upe un pilskalns.

Kur iegādāties sierus

Saimniecībā uz vietas. Valmieras REKO zemnieku tirdziņā un Slow Food Straupe tirdziņā. Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas pilsētas svētku tirdziņos.
N/A

Krimuldas luterāņu baznīcu uzskata par vienu no vecākajiem Latvijas dievnamiem. Tā sākotnēji celta 13. gs. sākumā drīz pēc Kubeseles iekarošanas un vēlāk daudzkārt pārbūvēta. Blakus baznīcai izveidots meditācijas labirints "Lilijas zieds". Kad 1217. g. pie Vīlandes kaujā krita lībiešu virsaitis Kaupo, tā pelnus pēc nostāstiem esot apbedījuši baznīcā. Par Kaupo kapa vietu tautā dēvē nelielu pauguru pie blakus esošās Runtiņupītes (Runtiņš), kuras labajā krastā atrodas ~ 7 m gara mākslīgi raktā Kubeseles jeb Runtiņala. Runtiņupītes kreisajā krastā slejas Kubeseles pilskalns. Pie baznīcas sākas Kubeseles dabas taka. Pa to var aiziet līdz Gaujai, kuras krastā iegūlis Lielais (Runtiņa) akmens. Turpat apskatāmi Gaujas plostnieku uzstādītie enkurkluči. Krimuldas viduslaiku pili (4 km austrumos no Krimuldas baznīcas) cēla 13. gs. otrajā pusē vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāmas nelielas pilsdrupas. Pie tām atrodas Gaisa trosu ceļš un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš. Netālu esošā Krimuldas muiža pirmoreiz rakstos ir minēta jau 15. gs. Tagad redzamo muižas pili būvēja 19. gs. neoklasicisma stilā (īpašnieks - firsts Līvens). 20. gs. 20 gados pēc pils atsavināšanas tā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta īpašumā, kas izveidoja bērnu sanatoriju. Mūsdienās pilī atrodas rehabilitācijas slimnīca "Krimulda", bet no saimniecības ēkām ir saglabājušies muižas staļļi, kūts, kalpu, pārvaldnieka un t.s. Šveices māja, kā arī parks. Te piedāvā tematiskas ekskursijas. Ja pa Gauju brauksim ar laivu, tad tuvumā varēs aplūkot ap 15 m augstās Velnalas klintis. Tās var labi redzēt arī no pretējā - kreisā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta). Klinšu vidusdaļā atrodas ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velnala. Ja no Velnalas klintīm pa Gaujas labā pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam pavērsies ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja. Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Takas malā atrodas Mazā Velna ala (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garā Aunapieres ala. Redzamas arī nelielas vecupes.
N/A
Starp steķiem un Tūjas ķieģeļu fabriku bija izveidots sliežu ceļš, pa kuru transportēja labākās kvalitātes ķieģeļus. Pēckara gados „Dzeņu” krastā uzcēla zivju pārstrādes rūpnīcu, bet pāri steķiem – cauruli, pa kuru ar ventilatora palīdzību sūknēja zivis no kuģiem, kas bija piestājuši steķu galā.
N/A

Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos”, rakstnieka Antona Austriņa (1884–1934) dzimtajās mājās, kopš 1990. gada durvis ver piemiņas muzejs. Šeit var iedziļināties viņa dzīvē un literārajā mantojumā, kā arī sajust laikmeta garu, kas veidojis viņa personību.

Muzejā skatāma arī Antona Austriņa meitas, kultūras darbinieces un trimdas rakstnieces Mudītes Austriņas (1924 –1991) bagātīgā saules atveidu kolekcija, kas tapusi, viņai dzīvojot dažādās zemēs un satopoties ar atšķirīgām tautu tradīcijām. Kolekcija ir unikāls dzīvesstāsta un garīgā mantojuma atspulgs, kas ļauj ieraudzīt sauli kā universālu simbolu cilvēces pasaules izjūtā.

Kaikašu ciems, kur muzejs iekārtojies, glabā vēl senatnīgo piebaldzēnu ikdienas stāstus. Daļēji saglabājusies sešu zemnieku sētu apbūve, ceļu un taciņu raksti atgādina par vietējās kopienas vēsturisko dzīves ritmu – zemnieku darbu, zvejnieku ikdienu, amatnieku prasmi un tirgotāju gaitām.

Īpašu noskaņu rada Saulgriežu istaba, kur fotogrāfijās atklājas gada īsāko nakšu maģija. Fotogrāfa A. Šulca iemūžinātie mirkļi ļauj sajust saulgriežu burvību un tradīciju nepārtrauktību, kas vieno paaudzes.

Muzejs piemērots nelielām apmeklētāju grupām un piedāvā tematiskas programmas līdz 20 cilvēkiem. Viesi aicināti izmēģināt:

Vecvārdu spēle – izmēģini, cik labi proti atminēt Piebalgas apvidvārdus un senāk
lietotos vārdus.
Radošā darbnīca “Saulītes” – veido darbus ar saules motīviem, iedvesmojoties no tautas zīmēm un Mudītes Austriņas kolekcijas.
Foto orientēšanās – aizraujoša meklēšanas spēle muzejā, izmantojot attēlus kā norādes (īpaši piemērota bērniem).
Pārgājiena spēle pa Vecpiebalgu – 4 km piedzīvojums ar telefonu rokā! Dodies izzinošā pastaigā pa Vecpiebalgas centru un iepazīsti Vecpiebalgas kultūrtelpu.

Apmeklējums “Kaikašos” ir ceļojums, kas apvieno zināšanas ar sajūtām. Tā ir vieta, kur atgūt mieru, ieklausīties dabas balsī, atcerēties savas saknes un uzlādēties ar Piebalgas gaisotni.

Darba laiks: otrdiena - svētdiena
Plkst.: 10.00–17.00
Ieejas maksa: 2,50 € (maksāšana tikai skaidrā naudā)
Atlaides: senioriem, skolēniem un ģimenēm ar bērniem.

„Mūsmāja nav tikai pajumte, patvērums pret lietu un vēju, viņā uzglabājies arī kāds
kripats no pašas tautas dvēseles.”
(A. Austriņš)
N/A

Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c.
N/A

Pils iela pazīstama ar jūgendstila apbūvi, kas veidojusies 19. un 20. gs. mijā veco vienstāvu ēku vietā. Pirmā ēka Pils ielā 30 (jaušama jūgendstila ietekme) tika uzcelta 1901. g. Pils un Kuģinieku ielas krustojumā (Pils iela 40) paceļas 1905. g. celtais Vulfsona trīsstāvu īres nams, ko var pazīt pēc neobarokālā stila torņa. Netālu esošo ēku Pils ielā 31 un 38 (Mūzikas skola) fasādes jau ir uzskatāmas par raksturīgiem jūgendstila paraugiem. Savukārt, ēku Kuģinieku ielā 2 uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijas jūgendstila namiem ārpus Latvijas galvaspilsētas. Uzmanība jāpievērš arī ēkām Pils ielā 54 un 60.