Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā.

Atrodas Obinitsa ciemā, vasarā atvērts katru dienu, ziemā pēc pasūtījuma. Baltmaizes un rupjmaizes cepšanas ar ieraugu mācību darbnīcas. Kafejnīcā cep klona maizi bez formas, maizi ar sēklām, dažādas baltmaizes.

Turbu dižozols aug Mazās Juglas stāvkrastā, atpūtas kompleksa Turbas teritorijā. Dižozols ir aptuveni 800 gadu vecs, tā apkārtmērs ir 7,1 m, augstums - 27 m, vainags 18x16 m. Dižozols ir ļoti labā stāvoklī. Zaļo viss vainags. Ozolā ligzdo pūce, kā arī iecienījuši daudzi citi putni. Zinātāji runā, ka Ozols ir ar spēcīgu  dziedniecisku enerģiju.

„Lazdiņi” – viena no Latvijas modernākajām saimniecībām, atrodas Zemgales līdzenuma ziemeļrietumu daļā, Krimūnu pagastā. Saimniecībā orientējusies uz graudaugu (ap 1100 ha) audzēšanu, pirmapstrādi un uzglabāšanu. Tās saimnieks Juris Lazdiņš ir Latvijā lielākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vadītājs. Iepriekš piesakoties, uz saimniecību lauksaimniecības profesionāļi un topošie eksperti var doties pieredzes apmaiņā. Apkaimē paveras tipiska Zemgales līdzenuma ainava. 

Šajā vietā var izjust dabas skaistumu, tās spēku, enerģiju, būt harmonijā ar dabu, kā arī izjust ne tikai akmeņu, augu, latvju zīmju un āderu enerģiju, bet akmeņi te ir kā rota dārzam. Daiļdārzs ir ar skatu uz jūru un ūdenskritumu kaskādi, kura priecē pavasarī un rudenī, bet vasarā tā ir akmens upe. Tas atrodas 1 km uz ziemeļiem no Tūjas autobusa pieturas. Dārzā apskatāmas 28 skujeņu, 14 dekoratīvo krūmu, kā arī 13 rododendru šķirnes, alpenārijs un ziemcietes. Ir interesanta akmeņu kolekcija, iespējama to enerģētiskā lauka noteikšana, dārzs ar ezotēriku. Apskatāma Vidzemes akmeņainā jūrmala. Daiļdārzs daudzkārt godalgots Salacgrīvas novada un Latvijas valsts mērogā.

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.

Vēsturiskais akmens, kurā redzama pirms vairāk nekā 200 gadiem iegrebtā robežzīme, norāda uz bijušo robežas vietu starp Kurzemes hercogisti un Krievijas guberņu. Mūsdienās tas iezīmē Babītes un Jelgavas novada robežu. Akmens meklējams austrumos no Kalnciema – Kūdras ceļa (dienvidos no Labā purva) meža stigas malā un nezinātājam var būt grūti atrodams. Šajā nolūkā noderēs ceļa apraksts: Ap 400 m dienvidos no auto stāvlaukuma pie Liliju ezera no Kalnciema – Kūdras ceļa pa labi (austrumos) nogriežas meža ceļš, kas noved lejā no Krāču kalniem. Pa to jādodas ap 170 m tālāk, līdz tas strauji pagriežas pa labi (uz dienvidaustrumiem). Tad jādodas minētajā virzienā, līdz pēc ~ 0,5 km jāpagriežas uz ziemeļaustrumiem, kur vēl pēc ~ 0,4 km kārtējā meža ceļu krustojumā jāpagriežas uz ziemeļiem. Pēc ~ 0,4 km jānogriežas pa labi (uz austrumiem) uz lielas stigas, kuras kreisajā (ziemeļu) pusē aiz meliorācijas grāvja bezlapu periodā jau redzams apaļīgais akmens stāvs. Līdz akmenim ceļu sliktā stāvokļa dēļ var nokļūt tikai ar kājām.

Saimniecības laukos ganās ap 300 aitu kupls ganāmpulks, no kura iegūst gaļu un vilnu. Piedāvā ekskursiju, kurā stāsta par aitu audzēšanu, cep maizi, auž un uz ugunskura vāra zupu. Apmeklētāji var iegādāties adītas zeķes, cimdus, segas, lakatus, galdautus un citas saimniecībā noderīgas lietas. Stāsta par atjaunotās mājas vēsturi un kopj latviskās tradīcijas.

Baltijas valstīs lielākais alpaku (Dienvidamerikas kalnu reģionu dzīvnieks) ganāmpulks. Interesenti var apskatīt dzīvniekus, noklausīties stāstījumu un iegādāties alpaku vilnu. 2014. gadā ganāmpulku plāno pārvietot no Vīcežu muižas Lībagu pagastā.

Viesu nams, kurā nodarbojas ar lauku tūrismu, atrodas ainaviskā Žemaitijas vietā blakus Virvītes upei. Viesiem tiek piedāvātas izklaides: peldēšana ar smailītēm, braukšana ar velosipēdiem, foreļu zvejošana Virvītes upes sengultnē, ekskursijas uz vēsturiskām Žemaitijas vietām. Viesu namā ir ierīkots seno motociklu muzejs.