Ērgļu novada R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” ir izcilā latviešu novelista un modernās dramaturģijas pamatlicēja Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) dzīves un darba vieta.

Muzejā ir apskatāmas astoņas koka guļbūves ēkas (restaurētas no 1958. līdz 1992. gadam), kas ir līdzīgas kā rakstnieka dzīves laikā, – dzīvojamā māja ar namiņu, drēbju klēts, rija, labības klēts, govju kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirts. Ēkās ir izvietota pamatekspozīcija „„Braki” – Ērgļu pagasta zemnieka rentnieka sēta – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un darbavieta (1868–1908)”, kurā var aplūkot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma darbarīkus, saimniecības un sadzīves priekšmetus, kā arī iepazīties ar periodiski veidotām tematiskām izstādēm.

Pie ieejas muzejā atrodas O. Skaraiņa skulptūra „Rozes mātei”(1992). Plašajā teritorijā ir iespēja izstaigāt dabas takas, aplūkojot Zibensšķelto akmeni, L. Līces skulptūru „Edgars” (1990), Simtsoļu taku, Lejas aku, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jānkalniņu, Pirtsgravas avotiņu.

Apmeklētājiem tiek piedāvāti izglītojoši pasākumi un tematiskas ekskursijas (ģimeņu godi, velniņu nedarbi, darbi lauku sētā, kāzu ekskursijas „Silmaču” noskaņās), kā arī iespēja baudīt „Braku” putru, „Silmaču” pankūkas, tēju un vīnu „No saldenās pudeles”.

Muzeja teritorijā atrodas rotaļlaukums bērniem un atrakciju parks „Braku takas”, kas piedāvā pārvarēt pārbaudījumu un šķēršļu trasi; darbojas disku golfs.

Restorāns "Kannas" atrodas atjaunotajā Annas muižas kungu mājā. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un izmanto Latvijā audzētus produktus.

Latviešu virtuve: Buljons ar gailenēm, truša gaļas ēdieni.

Īpašais ēdiens: Melleņu balzama zupa ar biezpiena saldējumu.

Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību. Saimnieki jau vairākus gadus sešos saimniecības dīķos audzē karpas, līņus un orfas. Ziemas sezonā zivis var ķert speciālos zivju mājas baseinos, kas izveidoti, uzpludinot Bērzenes upes līkumu. Z/S „Valti” saviem apmeklētājiem piedāvā ieskatu un mācības bioloģiskajā saimniekošanā, gaļas liellopu audzēšanā, t.sk. ģenētiskajā darbā ar tīršķirnes uzturēšanu, un makšķerēšanu svaigā gaisā. Semināru un mācību vajadzībām Zivju mājā ir izbūvēta speciāla semināru zāle un virtuve. Saimniecībā atrodas un tiek uzturēta Oskara Kalpaka taka, kas šķērso ģeoloģiski un ainaviski interesantu teritoriju. 

Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam.

Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveides – sala, pirms tam – Daugavas kreisā krasta pussala. 1. pasaules kara laikā Nāves salā norisinājās ilgstošas latviešu strēlnieku kaujas pret vācu armijas pārspēku. 1916. g. 25. septembrī vācieši pret latviešu strēlniekiem izmantoja indīgas kaujas gāzes. Lai godinātu šos notikumus, 1924. g. pēc arhitekta E. Laubes projekta Nāves salas ziemeļu krastā uzbūvēja pieminekli kritušajiem latviešu strēlniekiem. Nāves sala sasniedzama ar laivu. Ir vērts iepazīst salā esošos ierakumus un kapuvietas. Nāves salas ZR krastā ir izbūvēta laivu piestātne, bet netālu no tās - atpūtas vieta. Cīņas Nāves salā aprakstījis Aleksandrs Grīns savā leģendārajā darbā „Dvēseļu putenis”.

Tillu ir mājas kafejnīca, kas atrodas Põlva zemnieku saimniecības veikaliņā. Šeit valda nedaudz eklektiskas, bohēmiskas noskaņas, taču vienlaikus šī vieta ir silta un omulīga. Katru dienu tiek ceptas maizītes un pīrādziņi, tāpēc šeit vienmēr jūtamas patīkamas smaržas.

Darbnīcas apmeklētāji var uz virpas izveidot krūzīti, iegravēt savu vārdu un atgriezties pēc darba, kad tas ir apdedzināts ceplī. Šeit gaida stāsts par podniecības vēsturi, var iegādāties darbus, kā arī pacienāties ar garšīgām augu tējām.

Boutique Hotel Altenburg mājo vairāk nekā divus gadsimtus senā koka ēkā, kas ir viena no ievērojamākajām Talsu vecpilsētas arhitektūras pērlēm. Kādreiz gandrīz pamesta un nolaista, šī ēka piedzīvojusi rūpīgu restaurāciju, atgūstot savu šarmu un vēsturisko stāju.

Viesnīcas interjers ir harmonisks līdzsvars starp wabi-sabi pieeju, rustikālu eleganci un dabiskām faktūrām — te dominē koks, akmens un lins. Katrā telpas detaļā jūtama pārdomāta izvēle un cilvēciska piesaiste. Dizaina koncepciju radījis Roalds Cinis, bet apdari papildina vietējo meistaru roku darbs: “Ciparnīcas” keramikas trauki, darināti pledi un Latvijas tējas.

Viesiem piedāvāti seši divvietīgi numuri, koplietošanas virtuve un mājīgs salons, kā arī klusas lasīšanas vietas ar grāmatām un mazs vīna pagrabiņš. Boutique Hotel Altenburg atspoguļo lēnās dzīves filozofiju — tā ir vieta nesteidzīgai atpūtai, klusumam un pievēršanās sev.

Radošajā mājā Latvietes pūrs var apgūt praktiskās iemaņas rokdarbu veidos, kas nepieciesami latviešu tautas tērpu darināšanai – baltie un krāsainie darbi, zīļu vainagu darināšana, adīšana, tamborēšana, tilla izšuvumi, pīto un austo jostu darināšana u.c.

Saimniece pati pārzina dažādus rokdarbu veidus un to tehnikas, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti sava aroda meistari. Ir zināšanas par latviešu tautas tērpa novadu īpatnībām, saimniece labi zina tautas tērpu attīstības vēsturi un pielietojumu