Autumn is a peak bird migration time when huge flocks frequently cross the sky above your head. Cranes perform impressive displays in the fields. There are still some dragonflies and butterflies to see, plus wild animals including wild boar, deer and beaver. The landscape acquires its beautiful autumn colours while we people can enjoy oursleves gathering the wild autumn harvest - mushrooms, cranberries, cowberries and much more.

From Riga the tour goes along the Vidzeme sea coast with areas of Devonian sandstone, coastal meadows and numerous places to watching wading birds. At Salacgriva you visit the traditonal lamprey weirs and can taste them grilled. The tour goes to Seda bog, which is an important nesting site for water birds. Here you might see several types of geese, swans and cranes as well as some mammals and dragonflies. Then the route goes to natural coniferous forests at Mežole with great biological diversity. Next the tour focuses on mushrooms and berries in the Gauja National Park which also provides great views of the river valley with some steep Devonian banks with several medieval castles and manors perched on top. Then the tour goes back to Riga and on to two important national parks. Ķemeri National Park has a Black Alder trail through wet forest, ideal for spotting woodpeckers. In contrast the Big Heath trail passes though a landscape of raised and transit bog and sulphurous springs. At Slītere National Park you have a wildlife day visiting a beaver lodge, tracking variousforestanimals and possibly seeing some of them. Cape Kolka offers excellent costal migration action. The tour goes along the steep sea coast of Jurkalne, stops at Ventspils town for lunch with a bracing walk along its breakwater, then turns inland towards Riga. On the way there are stops at the Abava ancient valley and Sabile wine hill.

Burbišķes muižā 1991. gadā ierīkots Daugivenes kultūras vēstures muzejs – liegums aizņem 28 ha platību. Centrālajā parka daļā ir 3 ha dīķis ar 15 salām, 11 tiltiem un tiltiņiem. Kopš 2000. gada te tiek organizēti tulpju ziedēšanas svētki, kuru laikā tiek eksponētas ap 300 šķirņu tulpes.

Saimnieki ir parūpējušies, lai ikviens varētu iegādāties vietējo ražotāju svaigus un apstrādātus zvejas produktus. Vasaras periodā uz terases ir iespēja ieklausīties Mazupītes ūdens čalošanā, nesteidzīgi baudot svaigi grillētas zivis, kā arī izbaudīt īpaši gardas kūciņas, kafiju un saldējumu.

Teritorija ziemeļrietumos un rietumos no Skrundas – t.s. Skrundas dīķi, kas ir nozīmīga ūdensputnu atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī ligzdošanas vieta. Dīķos ligzdo ziemeļu gulbji, bet kā barošanās vietu iecienījuši jūras ērgļi u.c. piekūnveidīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas. Potenciāla putnu vērošanas vieta, lai gan nav labiekārtota šādam nolūkam.

Iespaidīgs, taču ļoti bēdīgā stāvoklī! Cīravas muižas apbūve tapa 18. - 19. gs. un muižas pils - 19. gs. sākumā. Pusgadsimtu vēlāk to pārbūvēja neogotiskā stilā ar simetriskiem tornīšiem un ķieģeļu robojumiem dzegās. Muiža piederēja baronu Manteifeļu – Scēges dzimtai. Pils vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē ir saglabājušies ornamentāli griestu greznojumi, kas tāpat kā pati ēka no iekšpuses nav apskatāmi. Ēkā atrodas arī vērtīgi interjera elementi - 19. gs. sākumā veidots kamīns ar marmora apdari u.c. No pils atsavināšanas brīža (1920. g.) līdz 1951. g. šeit atradās Meža skola (blakus pilij - piemiņas akmens), pēc tam – Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola. Iepretim pilij atrodas klasicisma stilā (ar frontonu un varenām kolonnām) celtais bijušais muižas zirgu stallis (19. gs. sākums), kas šobrīd netiek izmantots un arī apskatāms no ārpuses. Muižas kompleksu ieskauj parks (krietni aizaudzis), kurā ir uzkalniņš – barona suņa kapa vieta.

Viesu māja "Aglonas Cakuli" atrodas Ciriša ezera krastā ar plašu skatu uz ezera salām. Viesiem piedāvā Latgales ēdienus, t.sk. no ezera zivīm, kas gatavoti kā mājas ēdiens.

Latviešu virtuve: zivju zupa, kūpināts zutis un zandarts, pildītas vistas kabatiņas, kartupeļu pankūkas ar biezpienu un dillēm, maizes zupa ar putukrējumu vai saldējumu, debessmanna, cepts saldējums, pašu spiesta ābolu sula.

Īpašais ēdiens: Ezera zivs latgaliešu gaumē.

Asotes pilskalna izveidē izmantota dabiska reljefa forma – Daugavas ielejas krasta daļa, kuru šķērso Dārzupīte. Pēc 20. gs. vidū veikto arheoloģisko izrakumu rezultātiem var spriest, ka pilskalnu apdzīvoja laikā no 1. g. t. pr. Kr. līdz 13. gs. 11. gs. tā aizsargsistēma tika uzlabota un papildināta ar gredzenveida aizsargvalni. Tas ir laiks, kad Asotes pilskalns bija kļuvis par svarīgu latgaļu cilšu amatniecības, tirdzniecības un novada centru. Pilskalna plakums virs tuvējās apkaimes paceļas par 10 m, tādēļ no tā paveras labs skats (dienvidu virzienā) uz Ābeļu salu, kuras ziemeļu galā redzams neliels reljefa paaugstinājums – Kaupres pilskalns. Otrpus (ziemeļos) no Asotes pilskalna atrodas t.s. Baznīcas kalniņš – sena kulta vieta.

Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19. gs. beigās. Pils priekšējās fasādes frontonā atrodas smilšakmens cilnis ar baronu Ostenu - Zakenu un Korfu dzimtas ģerboņiem, kas ir greznākais šāda tipa Latvijas piļu elements. Ēkā saglabājušies arī sākotnējie iekštelpu interjera elementi (apskatāmi gida pavadībā) - durvju vērtnes, apgleznota holandiešu krāsns, ozolkoka logu slēģi, aplodas, metālkalumu detaļas un parkets. Muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, kalpu mājas, saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. g. muižas pilī darbojas skola un iekārtots novada muzejs, ko vērts iepazīt! Šobrīd tajā izstādīta Latvijā ražotās maizes etiķešu kolekcija. Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1901. g. muižu iegādājas Karls Gustavs Mannerheims (1867. – 1951.), kas bija ne tikai vēlākais Somijas valsts prezidents, bet arī leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā (1939. – 1940.) autors.