Atpūta laukos
1541-1560 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Līgatnē, Pilsoņu iela 1. Par papīrfabrikas vēstures sākumu var uzskatīt laiku, kad Rīgas tirgotāji K. Štorhs un K. Kibers sāka celt papīra manufaktūru veco papīrdzirnavu vietā. Vienlaikus uzbūvēja arī strādnieku dzīvojamās ēkas, kas mūsdienās ir nozīmīga Līgatnes pilsētvides sastāvdaļa. Izmantojot straujās Līgatnes upītes ūdens enerģiju, te ražoja rakstāmpapīru, vēstuļpapīru un ietinamo papīru. 1858. g. barons Grothuss no K. Kibera mantiniekiem papīrfabriku nopirka un uzstādīja divas Skotijā ražotas papīrmašīnas. 19. gs. pirmajā pusē fabrikā strādāja ~ 100 cilvēki, 19. gs. beigās - 600, bet 20. gs. sākumā ap 800. Te g.k. ražoja rakstāmpapīru, taču gadījās arī speciālie pasūtījumi. 1. pasaules kara laikā te ražoja papīru, uz kurām drukāja Krievijas Ģenerālštāba kartes. Tādējādi, fabrika ar saviem izstrādājumiem ieņēma stabilu vietu Krievijas papīra tirgū. Padomju laikā Līgatnes papīrfabrikā ražoja burtnīcas u.c. produkciju, ko sūtīja uz visām Padomju republikām. Mūsdienās galvenā izejviela ir makulatūra, no kuras ražo dažāda veida ietinamos papīrus. Līgatnes papīrfabrika ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā, un to var iepazīt vietējā gida pavadībā. Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskam centram ir piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Līgatnes TIC piedāvā ekskursiju (tālrunis + 371 64153313) pa vēsturisko centru ar stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad fabrika, veicot vērienīgus būvniecības darbus, uzcēla strādnieku dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas labi saglabājušās līdz šodienai.
N/A

Tahku piekrastes māju saimnieces vada gurķu marinēšanas un skābēšanas darbnīcas, kurās valda priecīgs gars. Gurķu festivāls Tahkuranna notiek katru gadu 20. augustā, tur var nopirkt arī konservētus gurķus, vietējo pārtiku un rokdarbus, piedalīties meistarklasēs, kā arī darināt rokdarbus.
N/A

Viesiem ir iespēja pastaigāties un nofotografēties lavandu laukā, atpūsties mājīgajā un smaržīgajā Provansas stila apkārtnē.
N/A

Nepilnus 3 km garais tirdzniecības kanāls padomju laikā bija slēgtā zona ar pierobežas režīma statusu. Liepājas osta bija pazīstama jau 14. gadsimtā. 17. gs. beigās šeit izraka kanālu, kas savienoja Liepājas ezeru ar jūru – tagadējo Tirdzniecības kanālu. Tas beidzas ar Ziemas ostu un diviem moliem, no kuriem Dienvidu mols ir iecienīta pastaigu un makšķerēšanas vieta. Tirdzniecības kanāla dienvidu daļā stiepjas Promenāde, kuras malā ir apskatāms Dzintara pulkstenis. Tirdzniecības kanāla un Liepājas ezera savienojuma vieta ir Latvijas mērogā izcila ziemojošo putnu vērošanas vieta. Liepājas ezers ir dabas liegums, kas iekļauts putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā.
N/A
Visaptverošs skats uz Daugavas ielejas pilsētainavu paveras no stāvlaukuma, kas atrodas Augusta ielas sākumā pie Krāslavas robežas. Savdabīgo koka namu apbūvi no tuvāka skatu punkta (Kaplavas ielas rajons) var vērot no tilta pāri Daugavai. Jāuzkāpj arī Karņicka kalnā un jāizstaigā Grāfu Plāteru parks, no kura pavērsies lokālāki skatu punkti.
N/A

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs dibināts 1982.gadā un apsaimnieko trīs ēkas – Vecgulbenes muižas oranžēriju, klēti un Sarkano pili. Oranžērijas ēkā izvietotas izstāžu zāles un apskatāmas divas pastāvīgās ekspozīcijas „Gulbenes vēsture” un „Jūlijs Madernieks”. Regulāri tiek atklātas dažāda satura tematiskās izstādes. Vecgulbenes muižas klētī apskatāma ekspozīcija „Tautsaimniecība”, kur apmeklētāji var iesaistīties vairākās aktivitātēs (malt ar rokas dzirnavām, pārbaudīt smaržas un taustes iemaņas, noteikt kokus, graudus, vīt virves u.c.).
N/A

Restorāns atrodas pašā Liepājas centrā, taču mierīgākā nostūrī. "Pastnieka māja" atrodas 5 min brauciena attālumā no jūras. Piemērota vieta, kur paslēpties no ārpasaules. Restorāns izvietots divos stāvos, kuros organizē banketus, seminārus, darījuma pusdienas, ģimenes svinības. Iespējams rezervēt visu restorānu vai atsevišķas tā daļas.
N/A

Saimniecībā audzē zīdītājgovis (Galovejas, Herefordi, Limuzīna, Šarolē, Latvijas brūnās). Piedāvā izzinošu ekskursiju, kuras laikā var vērot – kā barojas teliņi.
N/A

Kodas ir progresīvs sidra zīmols no Dienvidigaunijas, kas pazīstams ar savu ilgtspējīgo un precīzo pieeju sidra darīšanai. Zīmols bioloģiski audzē vairāk nekā 30 ābolu šķirnes, nodrošinot autentiskas garšas bez mākslīgām piedevām. Kodas uzsver tīras, neatšķaidītas ābolu sulas izmantošanu savos sidros, sadarbojoties ar fermentācijas ekspertiem, lai pilnveidotu unikālas ražošanas metodes. Ilgtspēja ir viņu filozofijas pamatā – viņi ievēro bezatkritumu pieeju, pārveidojot ābolu blakusproduktus par stiprajiem dzērieniem, biezeņiem un citiem produktiem. Kodas 2021. gadā veica zīmola maiņu, paplašinot savu piedāvājumu, iekļaujot bezalkoholiskos dzērienus, stipros dzērienus un pārtikas produktus, apvienojot tradīcijas ar inovācijām.
N/A

Ideja par "DA'ZIEPE" radās iedvesmojoties no Amatas novada dabas un idejas par pilnvērtīgu pieejamo resursu izmantošanu. Ziepes tiek gatavotas no liellopu vai briežu taukiem, augu eļļām un ziepju zālēm, kā arī papildinātas ar dažādām ēteriskajām eļļām un dabīgajiem aromātiem. 
N/A

Latvijai neparastā izskata tornis tika uzcelts līdz ar Ziemeļblāzmas kultūras pils un parka atjaunošanas procesu. No torņa paveras plašs apkārtskats uz jau minēto parku, pili, Daugavu, Pārdaugavu un Daugavas vārtiem (Daugavas ieteka jūrā). Darbojas lifts. Tornis atvērts sezonas laikā.
N/A

Zemnieku saimniecība "Iesalnieki-1" atrodas Pļaviņu novada Vietalvas pagastā. Saimniecības pamatnodarbe ir graudaugu audzēšana – rapsis, mieži, kvieši un zālāji. Kopējā platība 180 ha. Interesants ir fakts, ka abi brāļi saimnieko kopā un kopīgiem spēkiem apsaimnieko vairāk kā 800 ha. 
N/A

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Kihnu kultūrtelpa (www.kultuuriruum.ee) ir savdabīgs mūsdienu un pagātnes sakausējums. Kihnu muzejā ir atrodami dažādi ar ikdienas dzīvi saistīti priekšmeti – darbarīki, apģērbi, rokdarbi, mēbeles.

Metsamā tautas mantojuma sēta ir tradicionāls lauku sētas komplekss, kurā ir atspoguļota salas ikdienas dzīve. Šeit atradīsiet Kihnu salai raksturīgus mājsaimniecības darbarīkus, tautas tērpus un rokdarbus. Ekskursijas pa salu organizē Kihnurand AS (www.kihnurand.ee).
N/A

Baisogalos muiža ir viena no senākajām muižām – saukta karaliskā, jo piederēja Lietuvas lielajam kunigaitim. Līdz mūsdienām saglabājušies greznie, vēlīnā klasicima stila (ampīra) muižas nami celti 19.gs. vidū. 12 ha ainaviskais Baisogalos parks izveidots 19.gs. pirmajā pusē. No ciemata puses uz muižu ved kastaņu aleja. No vārtiem centrālā aleja ved caur diviem līkumotām ūdens krātuvēm, pār tiltiņu ar lauvu figūrām. Aiz muižas dažādi koki aptver līkumotās alejas un šaurus parka celiņus. Abu parka aleju pusēs atrodas pa ūdens krātuvei, parka dziļumā – dīķis ar salu.
N/A

Naukšēnu vīna darītava ir bioloģiskā saimniecība, kurā dara sidru no Paradīzes āboliem.

Vēsture
Sidru un augļu vīnu ražo kopš 2012. gada. Darītavas saimnieks ir Jānis Baunis. Vīna gatavošana notiek otrajā paaudzē - tās aizsācējs ir Jāņa tēvs Ilmārs Baunis. 

Āboli
Augļi un ogas tiek audzēti turpat Naukšēnos - Baltijā lielākajā paradīzes ābeļu dārzā, kura platība ir 6 hektāri. Tajā aug ap 20 dažādu šķirņu paradīzes ābelītes, kopumā ap 2000. 

Sidri
Paradīzes āboli Naukšēnu sidriem piešķir īpašo, unikālo garšu.

Apmeklētājiem
Saimnieki piedāvā ekskursiju ražotnē, stāstu par sidra ražošanas procesu, visu pieejamo dzērienu degustāciju ar uzkodām. Rudenī rīko paradīzes ābolu lasīšanas talku. Pēc talkas notiek kopīga ēšana un dzeršana, baudot Naukšēnu vīna darītavas dzērienus.

Kur iegādāties
Sidri un citi dzērieni iegādājami ražotnes veikalā un e-veikalā nauksenuvini.lv.
N/A
1 diena

The distance from Riga to Tallinn is more than 300 km and it takes approx. 5 hours by bus. Therefore we suggest stopping on the way for a brief excursion to a herb farm and lunch in a country pub. This stopover is approx. 1.5 hours’ drive from Riga, just at that point when one needs to stretch one’s legs and enjoy a change of scene. The visit will give an insight in rural life and it may surprise visitors to learn how well Latvians understand nature, knowing and using herbs for food, health and beauty. After the excursion, the group will have lunch in a country pub serving meals made from locally grown ingredients.
N/A

18. gadsimta beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas atrodas Pilsrundāles centrā. Ūdensdzirnavas savas pastāvēšanas laikā piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus, taču laika gaitā to darbība tika atjaunota. Tolaik dzirnavas darbojušās ar ūdens spēku un papildus tam bijusi uzstādīta arī tvaika mašīna. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad par īpašnieku kļuva Voldemārs Bergmanis, ūdensdzirnavu ēku atjaunoja un pilnībā nokomplektēja ar tolaik vismodernākajām firmas “O. J. Keller” dzirnavu graudu pārstrādes mašīnām, kā arī tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība: labības pārstrāde, galdniecība, vilnas apstrāde un augļu pārstrādāšana.

Mūsdienās ūdensdzirnavu ēkā ir izveidots muzejs piecos stāvos, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbību. Iespējams sekot līdzi grauda ceļam pa koka šahtām līdz samaltam miltu maisam. Piedāvājumā arī inventāra noma Rundāles ūdensdzirnavu tilpnē. Pieejami SUP dēļi, airu laiva, ūdens velosipēds un kanoe laiva.

2021. gadā tika izveidota neliela alus darītava un uzsākta alus ražošana. Tiek ražots gaišais un tumšais alus, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Viesiem tiek parādīts alus gatavošanas process, piedāvā degustācijas, kā arī telpas pasākumiem un svinībām.
N/A

2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas.
N/A
Stipri aizaudzis un sekls piejūras ezers, kura ūdens līmeni vairākkārt regulēja 20. gs. (mērķis ­ iegūt lauksaimniecībā izmantojamas zemes). Ezerā ir 14 salas, no kurām 9 ir dabiskas, bet pārējās – mākslīgi veidotas ligzdojošo ūdensputnu piesaistīšanai. Kaņieris ir viens no putniem bagātākajiem ezeriem Latvijā. Jau 1964. g. te izveidoja Kaņiera ezera ornitoloģisko liegumu, 1989. g. ezeru iekļāva Eiropas nozīmīgo putnu vietu, bet 1995. g. ­ Ramsāres konvencijas vietu sarakstā. Ezera dienvidaustrumu krastā atrodas Laivu bāze (Kaņierī drīkst braukt tikai ar tajā īrētu laivu). 2009. g. Riekstu pussalā uzcelts putnu vērošanas tornis.
N/A
2 dienas

Maršruts iepazīstina ar Latgales mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, SIA u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Preiļi, ko dēvē par Latvijas sieru galvaspilsētu. Maršruts aizlokas gar Teiču rezervātu (ceļa malā – skatu tornis) un šķērso tādu Eiropas mērogā nozīmīgu teritoriju kā Lubāna mitrājs. Tālāk tas virzās uz Rēzekni (apskatāmi dievnami, Latgales Mārai veltītais piemineklis, „Gors”, „Zeimuļš” u.c.). Dabas draugi var izmest loku cauri Rāznas nacionālajam parkam, apmeklējot Rāznas ezeru, Mākoņkalnu un svēpētās keramikas meistaru – E. Vasilevski. No Dagdas tālākais virziens ir svētceļnieku centrs – Aglona un Rušona ezers. Starta punkts ir arī finiša punkts.