| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem). |
|
 |
Sala Nemunas deltā. Entogrāfiskais muzejs, Uostadvaris bāka, putnu vērošanas tornis. |
|
 |
Jegevas apriņķis ir cieši saistīts ar nostāstiem par igauņu tautas eposa varoni Kalevipoegu.Par viņa „darbiem” šodien „stāsta” zobens Kēpas upē, viņa atpūtas vietas, akmeņi, avoti, purvi, arkla dzītās vagas, zirga pēdu nospiedumi utt.Kalevipoega muzejā atrodas 12 tematiskās istabas, kurās var iepazīties ar dažādiem materiāliem par Kalevipoegu un Igaunijas kultūras mantojumu.Muzeja ēkas priekšā ir izveidots sendārzs ar eposa 17 varoņu koka skulptūrām. |
|
 |
1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. |
|
 |
Igaunijas vizuāli izteiksmīgākais karsta lauks 125 ha platībā ar dažādām karsta procesu izpausmēm – pazemes strautiem, Jēlehtmes (Jõelähtme) upes sausgultni, karsta avotiem, piltuvēm, gravām, alām, pamatiežu atsegumiem, savdabīgu akmens „sēni” u.c. Pavasaros tas applūst, bet mazūdens periodā labi apskatāmas minētās karsta formas.
|
|
 |
Jūrkalnes bibliotēkas otrajā stāvā ir izvietoti Jūrkalnes un suitu tradicionālie vēstures priekšmeti un vairākas stelles, kur vietējie cilvēki organizē radošās darbnīcās. Interesenti, iepriekš piesakoties, var noklausīties gida stāstījumu par suitu kultūru un tradīcijām, kā arī noskatīties filmu. |
|
 |
Vēsturiskajam novadam ļoti nozīmīga vieta - senais zemgaļu politiski – administratīvais centrs, kas bija spēcīgākā nocietinātā apmetne pirms krustnešu invāzijas sākuma (tad to pārvalda zemgaļu vadonis Viestarts). Mūsdienu ainavā pilskalns izpaužas kā ļoti izteikts paugurs ar nostāvinātām nogāzēm, varenu priekšējo valni un līdzenu plakumu. No tā paveras labs skats uz tuvāko apkaimi. Pilskalna piekājē 9,5 ha platībā atradās senpilsēta. Par šo tāpat kā daudziem citiem Latvijas pilskalniem ir saglabājusies teika par caurumā ielaisto pīli, kas izpeldējusi tuvējās upes (šeit – Tērvete) ūdenī. |
|
 |
Dabas parks aptver Baltijas jūras piekrastes un jaunizveidotās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida – Pērkone” daļu ar savulaik kustīgām, bet mūsdienās apstādinātām un aprimušām smilšu kāpām, kas tiek uzskatītas par augstākajiem Latvijas piekrastes kāpu veidojumiem. Šejienes vērtības ir arī Baltijas jūras krasta ainavas, smilšainās pludmales un nelielie zvejniekciemi. Dabas parka apskates nolūkos – Pūsēnu kalnā (viena no augstākajām Latvijas kāpām) izveidota dabas taka.
|
|
 |
Atrodas Talsu dienviddaļā, netālu no pilsētas apvedceļa – aptuveni kilometra attālumā no Talsu centra. Uzņēmums ar ilgām ēdināšanas tradīcijām. Klāj galdus svinīgiem pasākumiem un piedāvā plašu ēdienu klāstu no sātīgām maltītē līdz dažādiem konditorejas našķiem. |
|
 |
Pēc Beverīnas amatnieku biedrības iniciatīvas atjaunotajā namiņā piedāvā gan novada, gan plašākas apkaimes amatnieku produkciju, radošās darbnīcas un pasākumus dažādu rokdarbu tehniku apguvē. Namiņš ir gan apmācību centrs, gan amatniecības izstrādājumu tirgotava, gan arī Beverīnas novada kultūras, folkloras un latviskās dzīvesziņas popularizēšanas centrs. |
|
 |
Atrodas Lielajā ielā 34 a. Vēlīnā klasicisma stilā celtā baznīca pēc muižnieka Nikolausa fon Korfa ierosmes būvēta laikā no 1828. - 1830. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tajā apskatāms Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips – kancelaltāris (kancele un altāris ir apvienoti arhitektoniski vienotā mākslinieciskā kompozīcijā). |
|
 |
Sena, lībiešu apdzīvota teritorija jau no 5.- 6. gs. 1226. g. Salacas labajā krastā pie tās ietekas bīskaps Alberts uzcēla pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Arī Salacgrīvas attīstība (līdzīgi kā Ainažiem) ir bijusi saistīta ar ostas izveidi. 19.-20. gs. mijā Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemē ražoto preču (īpaši kokmateriālu) pārkraušanas un transporta mezglu. Padomju laikā Salacgrīvas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar vienu no labākajiem mazpilsētu stadioniem un brīvdabas estrādi. Šajā laikā visā PSRS mērogā ir pazīstama zivju pārstrādes rūpnīcas „Brīvais vilnis" ražotā produkcija, īpaši – šprotes. Salacgrīva ir viena no divām vietām Latvijā, kur nēģus joprojām zvejo ar seno metodi – taču palīdzību. |
|
 |
Hāpsala kādzreiz bija aristokrātu iecienīta vieta, viņi mēdza šeit uzturēties vasaras laikā. Mūsdienās apmeklētājus vilina pilsētas šarms - mazās ieliņas, vecās koka ēkas un skaistā promenāde. Viens no iemesliem, kādēļ Hāpsala bija tik populāra kādreiz, bija SPA plašie piedāvājumi un iespējas, kas ir aktuāli arī mūsdienās. Interesants fakts: slavenajam komponistam Čaikovskim šī vieta bija viena no mīļākajām, kur pavadīt brīvdienas. |
|
 |
Stādaudzētava piedāvā rožu, skujeņu, dižstādu, ūdensaugu, lapu krūmu un dzīvžogu materiāla iegādi un konsultācijas.
|
|
 |
Atrodas pie Alsungas - dižo suitu novada centra. Iespēja nakšņot dabas ieskautā teltī, kur ir viss nepieciešamais, lai ērti atpūstos. Glempinga teltī ir divguļamā gulta un dīvāns, kafijas aparāts, trauki un virtuves piederumi. Ārā ir pieejama ar latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta, krēsli vakara baudīšanai un galds ar krēsliem ēšanai. Iespēja pasūtīt arī brokastis un vakariņas. Glempinga viesiem ir iespēja apmeklēt tējnīcu "Sapņotava", kur izbaudīt latvju tējiņu ceremoniju un izzināt tēju dziedniecisko nozīmi. Iepriekš piesakoties, var piedalīties sklandraušu cepšanas meistarklasē vai noklausīties Suitu dūdenieka priekšnesumu un stāstījumu par tradīcijām Suitos. |
|
 |
Tikai 20 minūšu braucienā no Pärnu, vecajā Tõstamaa mežniecības ēkā Amps & Lonks kafejnīca ceļiniekiem piedāvā nedaudz atpūsties un iestiprināties ar picu, kas gatavota no svaigiem vietējiem produktiem. Īpaši iecienīta ir pica ar pašaudzēto liellopu gaļu un svaigie salāti. Var arī pasūtīt iepriekš. |
|
 |
Vijciema čiekurkalte ir viena no retajām vēsturiskajām čiekurkaltēm Eiropā, kas celta 19. gadsimtā, un ir ne vien teicami saglabājusies līdz mūsdienām, bet arī, izmantojot vairāk nekā 100 gadus senas iekārtas, čiekurkaltē arvien tiek žāvēti čiekuri, lai iegūtu augstas kvalitātes meža sēklas. Pateicoties ēkas bagātajai vēsturei un senajām čiekuru žāvēšanas tradīcijām, Vijciema čiekurkalte ir iecienīts tūristu objekts, kas piesaista vēstures, dabas un tehnoloģiju interesentus. Vijciema čiekurkaltes apmeklētājiem ir iespēja doties izzinošā ekskursijā gan individuāli, gan grupās. Ekskursijas laikā ir iespēja atklāt čiekurkaltes vēsturi, skatīt čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju, kā arī uzzināt, kur, kā un kāpēc čiekuri tiek lasīti. Ekskursijas un individuālos apmeklējumus iepriekš jāpiesaka, zvanot 26478620. Cena
|
|
 |
Atrodas Vihula Manor Country Club&Spa kompleksā, vēsturiskajā ledus pagrabā. Lauku krodziņa divos stāvos ir pieejamas vietas līdz 100 viesiem. Krodziņā ir kaļķakmens sienas, kas izdekorētas ar veciem lauksaimniecības darbarīkiem, koka sijas, viesmīles ir ģērbušās igauņu tautas tērpos. Igauņu folkloras mūzika, tradicionālā igauņu lauku virtuve, kuras pamatā ir dabiski un ekoloģiski produkti, un plašs alus klāsts. Grupām - tradicionālas igauņu pusdienas un vakariņas bufetes veidā, kā arī iespēja pasūtīt folkloras deju priekšnesumu vai tradicionālu igauņu dzīvo mūziku. |
|
 |
Linezera dabas takā apskatāms ezers, kurš mēdz pazust pazemē. Apmeklējums saskaņojams ar zemes īpašnieku. |
|
 |
No teikām un nostāstiem apvītā stāvā paugura (ap 66 m virs tuvākās apkārtnes) dienvidu nogāzes skatu stigas paveras skats uz Burtnieku līdzenumu. Tornis nav publiski pieejams.
|
|
