Leģendārais restorāns Halinga atrodas Via Baltica šosejas malā pusstundas braucienā no Pärnu uz Tallinas pusi. Restorāns piemērots gan steidzīgajiem braucējiem, gan pasākumu rīkošanai, tai skaitā lielām grupām. Izmanto iespējami daudz vietējo izejvielu, un ēdieni gatavoti pēc vietējām receptēm.

Viena no neparastākajām Latvijas pilsētām, kas kā kūdras fabrikas ciemats izveidojās 20. gs. 50. - 60. gados. To plānoja pēc „spilgtākā” padomju arhitektūras parauga ar centrālo laukumu (ar vadoņa pieminekli) un radiāli izejošām ielām. Apskates vērts ir Kultūras nams (Uzvaras ielas gals) – t.s. Staļina klasicisma arhitektūras paraugs.

Maršruts, kura veikšanai nav nepieciešama īpaša sagatavotība, ja to īsteno vasarā. Abava ir upe ar iespaidīgāko senleju Kurzemē. Tā ir un paliek Kurzemes „klasika”. Abavā ir vairākas izteiktas straujteces, parasti vietās, kur tās gultnē un krastos parādās nelieli dolomītiežu atsegumi. Posmā starp Veģiem un Rendu upes kritums samazinās un tā kļūst „mierīgāka”. Abava no Kandavas līdz Sabilei ir viena no retajām Latvijas upēm, kuras krastos ir pieejams ļoti daudzveidīgs ar tūrismu saistītu pakalpojumu klāsts. Pirms kāpj laivās, vismaz dažas stundas ir vērts veltīt Kandavas apskatei.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Tāšu – Padures muiža (Tasch – Paddern) celta 19. gs. sākumā kā Korfu dzimtas pils, kas 1852. gadā pāriet Keizerlingu dzimtas īpašumā kā medību pils, kas kalpojusi kā vasaras mītne, un ir izcils vēlīnā klasicisma paraugs. Iekštelpās saglabājušies vairāki senā interjera apdares fragmenti. Pēc pils pabeigšanas, ap to sāka veidot vairāk kā 10 ha lielu parku ar svešzemju kokiem. Šobrīd muižas ēkā atrodas Kalvenes pamatskola.

Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes un krustojumu liellopu audzēšanu vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai, ar piena sivēnu pārdošanu un cūkgaļas ražošanu, graudaugu un pārtikas kartupeļu audzēšanu, kā arī biškopību. Saimnieki jau vairākus gadus sešos saimniecības dīķos audzē karpas, līņus un orfas. Ziemas sezonā zivis var ķert speciālos zivju mājas baseinos, kas izveidoti, uzpludinot Bērzenes upes līkumu. Z/S „Valti” saviem apmeklētājiem piedāvā ieskatu un mācības bioloģiskajā saimniekošanā, gaļas liellopu audzēšanā, t.sk. ģenētiskajā darbā ar tīršķirnes uzturēšanu, un makšķerēšanu svaigā gaisā. Semināru un mācību vajadzībām Zivju mājā ir izbūvēta speciāla semināru zāle un virtuve. Saimniecībā atrodas un tiek uzturēta Oskara Kalpaka taka, kas šķērso ģeoloģiski un ainaviski interesantu teritoriju. 

Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas.  Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un  brīnišķīgs miers. 
Pastaigu takas ierīkotas ~4 – 5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi) dažādos apvidus apstākļos. Līgatnes dabas taku apmeklējumam vidēji nepieciešamas 2 – 3 stundas.
 

Apvidus veidots, lai saglabātu Alūksnes augstienes augstākās un izteiktākās daļas dabas un kultūras ainavu, ko veido augstākie pauguri – Dēliņkalns, Dieva kalns, Saules kalns, Drusku pilskalns un Kornetu – Peļļu subglaciālā iegultne (šeit redzama viena no lielākajām reljefa starpībām Latvijā) ar Pilskalna, Dzērves, Ievas, Raipala u.c. ezeriem, kā arī nozīmīgi biotopi – nogāžu un gravu meži, dažāda tipa purvi, pļavas, mitrie meži un tajos mītošās sugas. Teritorijā izveidotas dabas takas, distanču un kalnu slēpošanas maršruti, kā arī lokāli velomaršruti. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī trīs dabas liegumi: Korneti – Peļļi, Avotu mežs un Dēliņkalns.

Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19. gs. beigās. Pils priekšējās fasādes frontonā atrodas smilšakmens cilnis ar baronu Ostenu - Zakenu un Korfu dzimtas ģerboņiem, kas ir greznākais šāda tipa Latvijas piļu elements. Ēkā saglabājušies arī sākotnējie iekštelpu interjera elementi (apskatāmi gida pavadībā) - durvju vērtnes, apgleznota holandiešu krāsns, ozolkoka logu slēģi, aplodas, metālkalumu detaļas un parkets. Muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, kalpu mājas, saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. g. muižas pilī darbojas skola un iekārtots novada muzejs, ko vērts iepazīt! Šobrīd tajā izstādīta Latvijā ražotās maizes etiķešu kolekcija. Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1901. g. muižu iegādājas Karls Gustavs Mannerheims (1867. – 1951.), kas bija ne tikai vēlākais Somijas valsts prezidents, bet arī leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā (1939. – 1940.) autors.