Atpūta laukos
3121-3140 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Piedāvā zirgu izjādes pa gleznainiem mežiem un individuālas jāšanas nodarbības.
N/A

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

 
N/A

Naissāre ir viena no Igaunijas mazajām salām, kas periodā no II Pasaules kara beigām līdz 1993. gadam atradās Padomju armijas pārziņā. Savulaik - slepens padomju militārais objekts.

Interešu objekti uz salas ir pastaigu takas, sugām bagātā daba, šaursliežu dzelzceļš, cara laika lielgabalu baterijas un jau minētās armijas jūras mīnu rūpnīca.

No Tallinas uz Naissāri kursē kuģītis “Monica”.
N/A

Atpūtas vieta ģimenes īpašumā Vārvē, kurā tiek piedāvāti pirts rituāli. Tāpat ir iespēja pārnakšņot namiņā un atpūsties pie dabas un Ventas upes.
N/A

Keramikas ražotnē (strādā kopš 1980. g.) no Latvijas sarkanā māla ar rokām veido dažādus saimniecības traukus un interjera priekšmetus. Te gaida gan tūristu grupas, gan individuālus ceļotājus, kuriem piedāvā ekskursiju ar stāstījumu un ražotnes apskati un iespēju pašiem iemēģināt roku keramikas suvenīru izveidē.
N/A

Skroderkrogs atrodas vienstāvu koka ēkā Ventspils centrā pie Planetārija. Nosaukumu galvenokārt ieguvis, pateicoties savai atrašanās vietai uz Skrodera ielas. Krodziņa interjers veidots senatnīgā stilā, izmantojot dažādus agrāko laiku sadzīves un amatniecības priekšmetus. Piedāvājumā gan dažādi zivju un gaļas, gan veģetāri ēdieni, dažādi salāti un deserti.
N/A

Viens no savdabīgākajiem nacionālā parka dievnamiem, kas ar zvanu torni (celts no sarkanajiem ķieģeļiem) un tuvējām dzīvojamām ēkām veido interesantu kultūrainavas kompleksu. Apskatāms no ārpuses.
N/A

Atrodas Vecpiebalgas dienvidaustrumdaļā aiz baznīcas. 1340. - 1365. g. Rīgas arhibīskaps šeit uzcēla pili - cietoksni, ko apjoza aizsarggrāvji (atliekas redzamas arī mūsdienās). Pils ziemeļu pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet austrumdaļā - pils galvenā ieeja un tornis. Pili postīja 1577. g., bet pilnībā sagrāva 18. gs.
N/A

Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1483. g. Pilsētas uzplaukums bija vērojams pēc dzelzceļa uzbūvēšanas 19. gs. beigās, kad barons Korfs sadalīja un iznomāja apbūvei muižas zemi. Pilsētas tiesības Priekule ieguva 1928. g. Pilsēta smagi cieta 2. pasaules kara pēdējos mēnešos, - t.s. Kurzemes katla laikā, kuru laikā tika sagrautas 410 no 450 ēkām. Mūsdienās tā ir neliela pilsētiņa ar mazstāvu apbūvi un nesteidzīgu dzīves ritmu.
N/A

Ģimenes uzņēmums (izveidots 2006. gadā) no pašu izaudzētiem augļiem un ogām gatavo mājas saldējumu. Taisa gan klasiskos – plombīra, krējuma, jogurta saldējumus un sorbertus, gan arī mūsdienu modernās virtuves „brīnumus” – brētliņu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu saldējumu ar tomātu mērci. Līdz šim pagatavotas 80 dažādas saldējumu receptes. Iepriekš piesakoties, var doties ekskursijā un izzināt visu par saldējuma gatavošanu no pašiem pavāriem. Kafejnīcā iespējams nobaudīt vairākus saldējumu ēdienus - katru ar citu saldējuma piedevu. Kafejnīcā ar prieku uzņem arī četrkājainos draugus!

Īpašais ēdiens: Mārrutku saldējums ar siļķi.
N/A

Savos darbos iemieso tradicionālās podniecības tradīcijas. Taisa svečturus un divžuburu gaismas turētājus. Darbu tapšanas laikā izmanto arī pienu! Piedāvā ekskursiju, darbu iegādi, aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Kaut arī muiža sāka veidoties 16. gs., tagad redzamais komplekss tapis g.k. laikā no 1897. – 1902. g. un bijis grāfa Jozefa Tiškeviča un viņas sievas īpašums, kas tāpat kā daudzi citi, pēc 1940. g. tika nacionalizēti. Arī muižas liktenis līdzinās daudzu Baltijas valstu muižu piedzīvotajam. Sākumā te bija sanatorija, pēc tam – pionieru nometne, bet vēlāk - valstij piederošs tūrisma uzņēmums. 1995. g. muižas kompleksu savā pārraudzībā pārņēma nacionālā parka administrācija. Neorenesanses stilā celtā pils ir labi redzama pāri Galves (Galvė) ezeram no Traķu ezerpils puses. Užutraķu muiža ir iecienīta dažādu kultūras un mākslas pasākumu norises vieta. 2011. g. šeit notika vērienīgi muižas un skaistā parka ar dīķiem un skatu laukumiem (veidojis franču biologs E. F. Andrē) rekonstrukcijas darbi. No Traķu centra līdz Užutraķu muižai var ērti nokļūt ar divriteni.
N/A

Saimniecības plašos laukus gādīgu bitenieku uzraudzībā ‘’apsaimnieko’’ ~ 150 bišu saimes. Te audzē arī nektāraugus – griķus, amoliņu, facēliju. Bišu saimes noslēpumu izzināšana, biškopības produktu izbaudīšana un iegāde.
N/A
Ar šodienas skatu raugoties, šķiet neticami, ka vēl pirms kādiem diviem gadu desmitiem jūras krastā atradās speciāli būvētas ēkas ar jaudīgiem prožektoriem, kurus uz speciālām sliedēm tumšajā diennakts laikā izstūma uz platformas ar mērķi izgaismot tuvējo jūras akvatoriju un liedagu, potenciālo robežpārkāpēju meklējumos. No minētā objekta saglabājušās tikai ēkas un tai pieguļošās platformas drupas, kuras krietni papostījuši jūras viļņi.
N/A

Maretas Petrovičas radošajā aušanas darbnīcā top krāšņi suitu audumi un tiek organizētas meistarklases. Te var iegādāties arī uz vietas tapušos suvenīrus. Tiem, kas vēlas piedalīties meistarklasēs, iepriekš ir jāpiesakās.
N/A

Meklējams Piedrujas dienvidaustrumu daļā, Daugavas krastā. Līdz tam var nokļūt, ejot pa Piedrujas taku vai vietējo zemes ceļu. Piemiņas akmeni ir darinājis tēlnieks Vilnis Titāns, iekaļot Daugavas vārdu septiņās – latviešu, līvu, igauņu, poļu, krievu, vācu un somu valodās. No akmens labi redzama pretējā – Baltkrievijas krastā esošā Druja un liela sala, kas sadala upi divās daļās. Apmeklējot Piedruju, nepieciešama terminētā uzturēšanās atļauja pierobežas režīma zonā.
N/A

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas. Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. Iespēja iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas.

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā. Šis piedāvājums ir tapis sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". 

Glempinga teltī ir lielā gulta un divi divguļamie dīvāni, ledusskapis, Nespresso kafijas aparāts, tējkanna, šķīvji, krūzes, glāze un visi ēšanas instrumenti, spēles bērniem, kā arī sildītājs vēsākiem vakariem. Ārpus Glempinga pieejama āra duša, Toi Toi mazmājiņa ar ūdeni un dezinfekcijas līdzekļiem, latvju zīmju rotāta ugunsvieta, malka, ērti krēsli vakara baudīšanai, galds ar krēsliem ēšanai, batuts, kā arī bērniem smilškaste ar mantām.
N/A

Neliels pilskalns Mazā Soloja ezera ziemeļu krastā, kura nogāzē ir izveidotas kāpnes, bet virsotnē novietota Sv. Marijas statuja.
N/A

Restorāns "Piano" atrodas Liepājā, viesnīcā „Promenade Hotel”, kas iekārtota vēsturiskajos ostas dokos. Sadarbojas ar zemniekiem un zvejniekiem. Nedēļas nogalēs organizē muzikālus pasākumus.

Latviešu virtuve: Jēra gaļas zupa, ceptas butes vai sama fileja, pēc tradicionālās zvejnieku receptes pagatavota menca, plānās pankūkas.

Īpašais ēdiens: Zvejnieku sagādātais loms ar grilētiem dārzeņiem.
N/A

Atrodas Valmieras – Ainažu autoceļa (P 16) malā starp Matīšiem un Aloju. Iekārtota vecajā un atjaunotajā dzirnavu ēkā. Nedēļas nogalēs piedāvā izklaides pasākumus, klāj galdus un īrē telpas svinībām.
Latviešu virtuve: Aukstā, frikadeļu, skābeņu, pupiņu, šķelto zirņu un skābu kāpostu zupas, Valmieras salāti, rosols, mājas kotletes, aknu strogonovs, pelēkie zirņi ar speķi, cepta menca, siļķe krējuma mērcē, mednieku desiņas, maizes zupa, rupjmaizes krems.