| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Kultūrvēsturiska taka (garums ~ 2 km) Tipu (Tipu) ciemā, kas iepazīstina ar vairākiem interesantiem objektiem: veco skolu (1931. g.), Hallistes upi, pirti un Paunas saimniecību, kurā dzimis viens no Igaunijas nacionālās kustības līderiem Villems Reimans (1861. – 1917.). |
|
 |
Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas. |
|
 |
Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses. |
|
 |
“Jumari” atrodas Dundagas pagasta Valpenē - ciemā, kurā bērnību un jaunību aizvadījis Krišjānis Barons. “Jumaros” saimnieko šīs dzimtas ļaudis jau septītajā paaudzē. Saimniecībā audzē augļus, ogas t.sk. krūmmellenes un dārzeņus. Skaistumu dāvā puķes un košumkrūmi. Ciemiņi var apskatīt saimniecību, iepazīties ar krūmmelleņu audzēšanu un bioloģiskās saimniekošanas metodēm, nobaudīt zāļu tējas. Saimniece gatavo zāļu spilventiņus, austas grāmatzīmes, cep sklandraušus. “Jumari” ir iekļauti kā viens no apskates objektiem Dundagas novada velomaršrutā “Barona bõgans”. |
|
 |
Piensaimniecībai Straupes apkārtnē ir sena vēsture, kas sākas jau 1911. gadā ar Straupes pienotavas izveidi un piensaimnieku tradīciju veidošanos. 1993. gadā darbu sāka kooperatīvs “Straupe”, kas apvienoja vietējos piena ražotājus un attīstīja piena pārstrādi. Mūsdienās uzņēmums turpina senās tradīcijas, ražojot augstas kvalitātes piena produktus, kas novērtēti visā Latvijā. Sieri Kā top siers Apmeklētājiem Kur iegādāties sierus |
|
 |
Dabas piemineklis - aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Vārkavas parks” atrodas Upmalas pagastā, tā platība ir 2,7 ha, aizsardzībā kopš 2001. gada, teritoriju apsaimnieko Vārkavas novada dome. Parks ierīkots 19. gs. Sākumā, spriežot pēc lielākiem ozoliem ( ap 200 g. veci), pārējie stādījumi ierīkoti 19.gs beigās. Parkā aug vietējās koku un krūmu sugas - kļavas, oši, egles, apses, ozoli, trauslais vītols, liepas, gobas, lazdas, Eiropas segliņi, ievas u.c., kā arī parkā aug vairāk nekā 10 eksotu koku un krūmu sugas, nozīmīgākās no tām – aslapu kļava, cukura kļava, pūkainais filadelfs, smaržīgā apse, sudrabvītols, Ungārijas ceriņš, Krimas liepa, platlapu liepa. |
|
 |
Atrodas Tērvetē, Dobeles – Elejas ceļa malā, 0,2 km dienvidrietumos no Tērvetes pilskalna. Ar mežu apaugušais paugurs ir sena apmetnes vieta, kas bijusi apdzīvota jau 1. g.t. pr. Kr. Teika stāsta, ka kalnā bijis klosteris, kura mūki pēc klusēšanas pārkāpuma saulgriežu laikā kopā ar visu celtni nogrimuši kalna dzīlēs. |
|
 |
Pie Lielauces muižas sākas laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Var nomāt laivu un makšķerēt, jo zivju krājumi tiek regulāri atjaunoti. Atrodas Vīķu purva dabas liegumā. |
|
 |
Resnākais Latvijas un Baltijas valstu kadiķis (Juniperus communis). Aug lauka vidū, ļoti ainavisks. Koku sauc arī par Rietekļa kadiķi, jo zem tā labprāt sēdējis latviešu dzejnieks Rieteklis (Jūlijs Eduards Balodis (1856. – 1940.)).
|
|
 |
Ģimenei, bērniem un citiem interesentiem draudzīga vieta, kur var doties ekskursijā vai individuāli apskatīt un iepazīt murkšķus. |
|
 |
„Lācīši” meklējami Galgauskas pagastā, kas atrodas dienvidrietumos no Gulbenes. Saimniecības, kas ir viena no lielākajām Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, specializācija ir graudaugi (577 ha), rapši (295 ha) un dažādu zālāju sēklaudzēšana. Otrs saimniecības darbības virziens ir piena lopkopība (ap 100 govis), gaļas lopkopība un jaunlopu audzēšana. Izveidota interesanta apspriežu – prezentāciju telpa, kas apvienota ar govju kūti (darbība kūtī vērojama cauri lieliem stikla logiem). Aktīvi iesaistās ES projektu apguvē. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un pieredzes apmaiņa. |
|
 |
Bolderājā – austrumos no Lielupes ielas un dienvidaustrumos no Jātnieku ielas Daugavas krastā ir saglabājušās paliekas no četrām uzspridzinātām batereju pozīcijām. Šīs baterejas, kurās atradās 152. kalibra lielgabali, ir daļa no kādreizējās Rīgas fortifikāciju sistēmas (sk. arī Komētfortu, Daugavgrīvas cietoksni, Mangaļsalas fortifikācijas), kuras mērķis bija aizsargāt pilsētu no uzbrucējiem, kas nāktu (nāca) no jūras puses. No batereju augšas labi redzama Daugava un no jauna uzbērtā Krievu salas ziemeļdaļa (milzīgs smilšu kalns). Šī vēstures pieminekļa un tās apkārtnes stāvoklis – vairāk kā bēdīgs ...
|
|
 |
Parks veidots Lietuvas garākā (> 20 km) – Asvejas ezera aizsardzībai. Ezers veidojies subglaciālā (ledāja izgrauztā) vagā un atgādina platu, līkumainu upi.
|
|
 |
Saimniecībā no pašu audzētā 70 govju ganāmpulka ražo pienu, jogurtu, biezpienu, krējumu un sieru. Katru piektdienu to var iegādāties uz vietas - saimniecībā. |
|
 |
Dienvidigaunijā skaistā Pühajärve ezera krastā esošajā restorānā varēsiet nobaudīt šefpavāra gatavotos pirmklasīgos ēdienus. Pārsvarā tiek izmantotas svaigas vietējās izejvielas. Tiek arī organizēti īpaši kulinārijas pasākumi. |
|
 |
Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas. |
|
 |
Dabas liegums veidots veca un aizaugoša grants karjera vietā, kuru apdzīvo Latvijā reta abinieku suga – smilšu krupis. Karjeriem aizaugot arī samazinās smilšu krupju daudzums (tiem vajadzīgas arī atklātas smiltāju – grants platības), kas uzskatāmi parāda apstākli, ka bieži vien konkrēta suga ir saistīta ar tikpat konkrētu cilvēka saimnieciskās darbības formu un cilvēkam aizejot, nereti pazūd arī dabas vērtības. Ir ļoti maza cerība šo abinieku sastapt dabā, vienkārši ieejot lieguma teritorijā, tādēļ pieņemsim šo faktu zināšanai un attieksimies pret liegumu kā Latvijas mērogā īpaši saudzējamu.
|
|
 |
Saimniecībā apskatāmi Latvijā reti audzētie angoras truši. Piedāvā ekskursiju ar stāstījumu, trušu vilnu, vilnas izstrādājumus (cimdi, zeķes) un konsultācijas. Bērni var rast saskarsmi ar dzīvniekiem un saimnieces uzraudzībā tos pabarot. |
|
 |
Pankūku kafejnīca. Dažādi oriģināli pildījumi. Kafejnīca piedāvā svaigi grauzdētu kafiju, kafijas un alkoholiskos dzērienus, kā arī uzkodas. Atvērta tipa virtuve. |
|
 |
Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā. Muzeja krājumā atrodas ap 50 tūkstošiem priekšmetu, no kuriem 99% eksponātu ir ziedoti. Vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta – Ernsta Glika ledusskapis. Muzeja apkārtne ir plašs bijušā barona Vulfa muižas parks, kur šobrīd ir iespējams nakšņot teltīs, kā arī pieejamas atpūtas vietas - nojumes, ugunskura vietas, grils, piederumi ēdiena pagatavošanai utt., dzeramais ūdens (no akas), pieejama elektrība telefonu, fotoaparātu u.tml. uzlādei. Lielākām grupām (sākot no 10 personām) uz ugunskura vārīta putra. |
|
