Tikpat iespaidīgs, taču ne tik populārs tūrisma objekts kā netālu esošais Jāņa – Toma akmens. Tammispeas akmens iegūlis mežā, tāda paša nosaukuma nelielā ciemā, kas atrodas Eru līča (Eru laht) dienvidu krastā. Tilpuma ziņā (262 m3) – 16. lielākais Igaunijas dižakmens. Tā garums ir 10,7 m, platums – 6,5 m, augstums – 7,5 m, bet apkārtmērs – 27,8 m. Iespaidīgas ir arī šī akmens atlūzas. Ar šī akmens attēlu noteikti ir jāpapildina sava lielāko Baltijas dižakmeņu fotokolekcija.

Šajā ceļojumā skatīsiet piejūras ainavas, uzzināsiet interesantus faktus par seno zvejnieka arodu un baudīsiet tradicionālus zivju ēdienus. 

Ceļojuma pirmais pieturas punkts, braucot no Rīgas, ir Ragaciems. Šeit atrodas populārais Ragaciema zivju tirgus, kur vienmēr plašā klāstā nopērkamas kūpinātas jūras zivis. Jūras krastā apskatāms vietējo zvejnieku atjaunotais Ragaciema sedums – kādreizējā zvejas laivu piestātne ar tīklu būdām. Braucot tālāk, Rojā, grupām no 15 personām ir iespēja baudīt programmu „Zvejnieka cienasts” ar stāstiem no zvejnieku dzīves, dziesmām, dejām, zvejnieku spēlēm, un, protams, mielastu. Turpinājumā Kolkasrags un Slīteres nacionālais parks, kur zvejnieku ciemos joprojām vīri iet jūrā ar zvejas laivām un kūp žāvētavu dūmi. Ceļotāji no zvejniekiem var nopirkt svaigi kūpinātas zivis. Ceļā uz Ventspili ir vērts aplūkot Irbenes radioteleskopu, kam ir sava militārā pagātne, taču mūsdienās tas tiek izmantots zinātnes mērķiem. Turpinot ceļu uz Liepāju, var izbaudīt sērfotāju iecienītās Pāvilostas šarmu, Jūrkalnes stāvkrasta ainavas un nogaršot svaigi ceptu, koka abrā ar rokām mīcītu maizi lauku saimniecībā. Ceļā ieplānojiet arī Liepāju – Ņujorkas Knicks basketbolista Kristapa Porziņģa dzimto pilsētu. 
Nogaršojiet īpašo Liepājas ēdienu „Liepājas menciņš”, kas ir kūpināta menca ar kartupeļiem un saldo krējumu. Turpmākās pieturas: 1885. gadā būvētas dzirnavas, kas joprojām darbojas, Papes dabas parks un etnogrāfiskais Ķoņu ciems. Lietuvā pavadīsiet dienu populārajā piejūras kūrortā Palangā un dosieties tālāk uz Ventes ragu un Rusnes salu – šīs vietas ir slavenas ar zvejas un zivju kūpināšanas tradīcijām. Apskatīsiet Minijas ciemu, kas tiek dēvēts par „Lietuvas Venēciju”. Brauciena noslēgumā apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras muzeju un Delfināriju, kā arī ostas pilsētu Klaipēdu.

Mākoņkalnā atradusies 13. gs. celtā praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra  fragmenti. Arhitekts Pēteris Blūms uzskata, ka šajā vietā bijis īpašs mūra tips t.s. vairogmūris. Teikas vēstī, ka pēc Volkenbergas pilskunga un viņa sievas nāves plašie pilsnovada īpašumi esot sadalīti viņu trim meitām - Rozei, Lūcijai un Marijai. Katra no māsām uz mantotās zemes uzcēlusi jaunu pili: Roze - Rēzekni, Lūcija - Ludzu, bet Marija - Viļaku. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.

Šis marštuts piedāvā jums lielisku iespēju apmeklēt lielāko salu Igaunijā - Sāremā, kura savā veidā simbolizē Igaunijas tūrismu. Uz salas atrodas viens no iespaidīgākajiem meteorīta krāteriem Ziemeļeiropā, Kuresāres bīskapa pils un daudzi citi interesanti tūristu apskates objekti.

Meklējams pie Gulbjiem – Dvietes senlejas informācijas centra. No torņa labi pārskatāma ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūstošā Dvietes paliene, dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu aploki un izlīkumotā Dvietes upīte.

Blakus igauņu senču pilskalnam atrodas sena svētbirze. Pilskalna pakājē ir uzbūvēta estrāde, priekšpagalmā uzslietas šūpoles, turpat atrodas slieteņi, ugunskura laukums un pilskalna makets. Kassinurmē atrodas arī dabas izziņas taka, veselības un senlietu taka.

Šī vairāk ir uzskatāma par vēsturisku vietu, nekā tūrisma objektu, jo muižas pils atrodas avārijas stāvoklī un apskatāma no ārpuses! Mūsdienās redzamais muižas komplekss ir veidojies 19. - 20. gs. mijā, bet muižas pils (vēlīnais klasicisms) - 19. gs. pirmajā pusē. Vēlāk tai piebūvēja neobarokālus torņus abos ēkas galos. Vienā no tiem atradās kapela, otrā – bibliotēka. 19. gs. tika uzsākta ainavu parka un dendrārija izveide. 19. gs. beigās pilī norisinājās plaši remontdarbi, un tās īpašnieki – Kerbedzu dzimta ēku līdz pat 1. pasaules karam atvēlēja māksliniekiem. No 1920. - 1975. g. muižā darbojās pamatskola, tad ēkas kā noliktavu izmantoja kolhozs.

Glempings atrodas Amatas pagasta Dīķīšos, kur viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Glempinga teltī ir lielā gulta un divguļamais dīvāns ar gultasveļu un dvieļiem, ledusskapis, svaigs ūdens, Nespresso kafijas aparāts un tējkanna, šķīvji, krūzes, glāze, ēšanas instrumenti. Ārpus telts pieejama āra duša, mazmājiņa ar ūdeni un dezinfekcijas līdzekļiem, latvju zīmēm rotāta ugunskura vieta ar iesmiem, malku un ērtiem krēsliem vakara baudīšanai, galds ar krēsliem ēšanai, bērniem smilškaste ar mantām, peldvieta. Naktsmāja ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslā, tajā skaitā ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu.

Šis piedāvājums ir tapis sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms".