Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
"Anima Candles" sveces ir roku darbs. Svecēm pieejami vairāki dizaini, kas variē gan krāsās, gan izgatavošanas metodē. Krāsu un smaržu klāsts ir plaši pieejams. Tās izgatavotas no pārtikas rūpniecībā izmantojamā parafīna vai ekoloģiskās sojas. Sveču ražotnē tiek piedāvātas sveču liešanas meistarklases.
|
||
Ļoti skaists un ainavisks etnogrāfiskais ciems Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā, netālu no diviem iepriekš minētajiem ciemiem. Te apskatāmas interesantas un skaistas koka ēkas, kas celtas no guļbaļķiem, ar niedru vai lubiņu jumtiem un izrotātas ar dažāda veida dekoratīvajiem elementiem. Pirmo reizi rakstos Šumini minēti 1784. g. Savu vārdu ciems ieguva no kādreiz dzīvojošas ģimenes uzvārda. Kā interesantākā ir jāpiemin sena klēts. |
||
Biedrība ikvienam interesentam piedāvā praktiskas nodarbības ar taustāmiem rezultātiem - darbošanos ar savām rokām īstā darbnīcas vidē - koka amatniecība, rokdarbi, sveču liešana. Darbošanās patstāvīgi ar iespējamu palīdzību visos līmeņos, ko sniedz pieredzējuši meistari. Iepriekšējas iemaņas nav nepieciešamas. |
||
Atrodas Skolas ielā 3. Ēka ir vecākā Kurzemes hercogistes laikā celtā skolas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Amatu mājā (kopš 2007. g.) ventiņu stāstnieces un zāļu sievas Līgas Reiteres vadībā var piedalīties skolas stundā un mācīties ventiņu valodu. No 1849. – 1851. g. šeit mācījās Krišjānis Barons, par ko vēsta uz sienas uzstādītā piemiņas plāksne. Te atrodas foto, audēju un podnieku darbnīcas, kur var darboties un iegādāties Kurzemē ražotus suvenīrus (salons „Ventiņpūrlād”). |
||
No sarkanajiem ķieģeļiem gotiskajā stilā celtais dievnams iesvētīts 1888. gadā. Padomju laikā ēkā atradās Kuršu kāpu vēstures muzejs, bet tagad baznīca kalpo savam pamatmērķim. Tās iekšpusē ir apskatāmas izcilas ērģeles, altārglezna, trīs griestu lustras un vitrāžas. Blakus baznīcai atrodas unikāla 19. – 20. gs. etnogrāfiskā kapsēta ar ļoti neparastiem no koka veidotiem kapu krustiem, kuru formās atdarinātas augu, putnu, sirds uz zirga galvas. Koka krusti mūsdienās ir atjaunoti. Kapi ar šādiem koka krustiem ir apskatāmi arī Preilā. |
||
Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri, apkārtnes paugurainā ainava, gan arī Ambeļu un Višķu skati. Atbrauciet šeit ievu ziedēšanas laikā!
|
||
19. gs. otrajā pusē starp Dzeņu un Lielkalnu mājām izveidojās Vidzemes piekrastē viena no lielākajām kuģu būvniecības vietām - bijusī Ķirbižu (vēlāk – Vitrupes) kuģu būvētava, no kuras līdz mūsdienām nekas dabā vairs nav saglabājies. No 19. gs sešdesmitajiem gadiem līdz 1929. g. šajā vietā tika uzcelti 28 kuģi. |
||
Klūgu ģimenes ainavu dārzu, kas ir atzīts par vienu no skaistākajiem dārziem Latvijā, ir noteikti jāieplāno vasaras ceļojumu listē. Vislabāk izbaudīt dārza daudzveidīgo ainavu paši saimnieki iesaka jūlija mēnesī, kad viskrāšņāk sazied dažādās vasaras puķes. Saimnieces Ženijas mīļākie ziedi ir begonijas, kuras dārzā ir sastopamas gan puķu dobēs, gan sastādītas īpašos puķu podos. Lai klātienē piedzīvotu Klūgu ģimenes sapni – dzīvot parkā, ir jāredz Latvijas ainavai raksturīgo lielo lapu koku, dažādo skujkoku un krāšņumkrūmu parku, kas ir tapis vairāku gadu garumā, pašu saimnieku – Ženijas un Aivara roku darbs un lepnums. |
||
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 1000 personām.Pieņem bankas kartes, ir āra terase, dzīvā mūzika kā arī autostāvvieta. |
||
Mālpils muiža ir izcils klasicisma arhitektūras piemineklis. Tajā iekārtots arī gardēžu restorāns. Tā ēdienkarte mainās un tiek papildināta, mainoties gadalaikiem un izmantojot katrai sezonai raksturīgas veltes. Restorāns atkārtoti iekļuvis Latvijas labāko restorānu topā, pateicoties šefpavārei Aijai Gabrānei. |
||
Atrodas ainaviski skaistā vietā - Vidzemes augstienē. Kopējā platība 140 ha. Te var iepazīt interesantu skujkoku, liānu, ceriņu, rododendru un peoniju kolekciju. Darbojas moderns apmeklētāju informācijas centrs. Unikāli eksemplāri: Tulpju koks (Liriodendron tulipifera), Virdžīnijas sniegpārslu koks (Chionanthus virginicus), kobus magnolija (Magnolia kobus). Piedāvā dendrologu konsultācijas par koku un krūmu audzēšanu. Teritorijā atrodas 25 m augsts koka skatu tornis. |
||
Meklējama Gosporos, starp Rīgas – Daugavpils šoseju (A 6) un Daugavu. Apjomā nelielais dievnams būvēts 1820. gadā romāņu stilā no laukakmeņiem senas kapsētas vietā. Tuvāk Daugavai ir izveidota aka, no kuras iztek Svētavots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Pie baznīcas novietots dobumakmens. |
||
Skalu pinumu darbnīca atrodas Jelgavas novada, Sesavas pagastā. Amatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī dažāda veida un izmēra piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu, ķiploku grozus, bērnu groziņus un dažāda veida groziņus sadzīves lietošanai. Uz pinumiem tiek veidoti arī dažādi uzraksti un zīmējumi. Pieņem pasūtījumus un izgatavo pinumus pēc individuāliem pasūtījumiem. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu. Ir iespēja katram iemācīties uzpīt savu groziņu. |
||
Dabiskā zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gs. beigās slejās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. Tā bija iespaidīga trīsstāvu celtne kvadrāta formā ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Pēc krievu iebrukuma Latgalē 1481. g., Ludzas pili atjaunoja 1525. g. 1654. g. to atkal izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Jau 18. gs. no pils bija palikušas tikai drupas, kas arī mūsdienās ir ļoti iespaidīgas un ainaviskas (ar skatu uz Lielo Ludzas ezeru un baznīcu torņiem). |
||
Atrodas Aknīstē, Skolas un Miera ielu krustojumā. Muzejs dibināts 1988. gadā. Tajā glabājas arheoloģiskais un etnogrāfiskais materiāls, kas raksturo Aknīstes un tai pieguļošās teritorijas attīstību no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Muzejā apskatāma senlietu (akmens, bronzas laikmeta) kolekcija un priekšmeti, kas vēsta par apkārtnes ievērojamiem ļaudīm un sēļu kultūru. Apskates vērta ir seno sēļu trauku kolekcija. |
||
Līdz ar kūrorta Neibāde izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu. Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Augusts fon Pistolkorss atveda no Igaunijas. 20.gadsimta 20.-30. gados Pēterupes – Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība rūpējās par karā nopostītā kūrorta pieminekļa un parka rūpīgu atjaunošanu un kopšanu, Saulkrastu izdaiļošanu, organizēja sarīkojumus, nodibināja teātri un kori, kuru vadīja Olga Cīrule. Saulkrastu estrādē vienmēr ir notikuši svētki. Īpaši izceļams 1933. gada 16. jūlijs, kad estrādē atzīmēja Neibādes un Pēterupes pārdēvēšanu par Saulkrastiem. Estrāde vairākkārt tika pārbūvēta un uzlabota. Gan padomju laikā, gan arī vēlāk šī vieta ir vietējo cilvēku satikšanās vieta gan priecīgos brīžos, gan pārmaiņu brīžos, gan atceres brīžos. Estrādē ir meklējami pirmsākumi Tautas Frontes Saulkrastu nodaļas veidošanai. Šobrīd estrāde ir pulcēšanās vieta vasarā nedēļas nogalēs apmeklējot dažādus pasākumus. Katru gadu šeit notiek Saulkrastu pilsētas svētku koncerts. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Lielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv” uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis” no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts.
|
||
Rīgas HES komplekss ir savienots ar Doles salas austrumdaļu. Rīgas HES ir pēdējā no elektrostacijām Daugavas HES kaskādē. Tās celtniecību uzsāka 1966. g., bet pirmo hidroagregātu iedarbināja 1974. gadā, tā projektēto jaudu sasniedzot divus gadus vēlāk. Rīgas HES uzstādīti seši hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 000 kW. No Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) labi redzamas Rīgas HES dambis. Rīgas HES dzelmē palika daudzi kultūras un vēstures pieminekļi, t.sk. Laukskolas apmetne, kas ir vecākā zināmā cilvēku apmešanās vieta tagadējā Latvijas teritorijā. |
||
Darbnīcā var iegādāties keramikas izstrādājumus, vērot podnieku darbībā, kā arī piedalīties māla apstrādes procesā. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
Seno un mūsdienīgo amatu prasmju popularizēšana, izkopšana un tālāknodošana. |