Atpūta laukos
4121-4140 / 4324
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Astoņus kilometrus no Kroņauces, saimnieks izveidojis lielāko orhideju kolekciju Latvijā. Interesanti apskatīt arī eksotiskos dzīvniekus - iguānas, sarkanausainie bruņurupuči, pitons un šņācējtarakāni, kuri šeit atraduši mājvietu. Saimniecībā ir arī Šetlandes poniji, ar kuriem var jāt bērni.Piedāvā makšķerēšanu zivju dīķos un teltsvietas.
N/A
Parka nozīmīgākās dabas vērtības ir viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem, tā apkaimes augu valsts un Rīgas līča seklūdeņi.
N/A

Suitu mantojuma krātuvē piedāvā apskatīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju, saņemt skaidrojumu par tautas tērpu un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus un konsultācijas. Biedrība piedāvā omulīgu tikšanās vietu un mūsdienīgi aprīkotu telpu semināriem, dažāda veida apmācībām.
N/A

Atrodas pie Rūjienas vidusskolas. Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā skulptūra „Madonna Orans” uzstādīta 1936. gadā noslīkušās draudzes skolas skolotājas Jūlijas Skujiņas (24 gadus jauna) piemiņai, par kuras nāves iemesliem klīst dažādas leģendas. Viena no tām saistīta ar nelaimīgu mīlestību ar mācītāju Robertu Slokenbergu.
N/A

Viesu nams „Karpynė”, kurā nodarbojas ar lauku tūrismu, atrodas pašā Lietuvas vidū. Nosaukums „Karpynė” ir radies no zivs „karpa” vārda. Katru gadu viesu namā notiek ar zvejniecību saistīti pasākumi. Viesi paši var nozvejot un pagatavot noķerto zivi.
N/A

Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā.
N/A
Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.
N/A

Pankūku kafejnīca. Dažādi oriģināli pildījumi. Kafejnīca piedāvā svaigi grauzdētu kafiju, kafijas un alkoholiskos dzērienus, kā arī uzkodas. Atvērta tipa virtuve.
N/A

Neliela dizaina viesnīca un kafejnīca, kura atrodas Alūksnes vēsturiskajā centrā 10 min gājienā no Livonijas laika pilsdrupām.  No viesnīcas vairākiem numuriņiem paveras brīnišķīgi skati, t.sk. uz Alūksnes ev.luterisko baznīcu, Kultūras centru, mākslas skolu, ezeru. Tuvumā atrodas Alūksnes pilssala jeb Marijas sala; no tās pa gājēju tiltu var nokļūt Tempļakalna parkā. 

Kafejnīcā iespējams baudīt pusdienas un vakariņas, kā arī palasīt vecos (1925.- 1944. gada) laikrakstus “Malienas Ziņas” un iepazīt Alūksnes vēsturi rubrikā “Toreiz un tagad’. Gatavo pašu svaigu (saldētu) ogu saldējumus, kūkas un pasūtījuma ēdienus. Sezonāli piedāvā dažādu šķirņu augļus un ogas: zemenes, ābolus, bumbierus. Augļu dārzs 3 km no pilsētas ar 1000 augļkokiem.
N/A

Lielākā Igaunijas jūras sala. Tulkojumā – „Salu zeme”. Ar Muhu salu to savieno 3 km garš dambis – tilts, pa kuru var braukt velosipēdisti.
N/A

RADADA ir radošā darbnīca, kura ierīkota senā ugunsdzēsēju depo. Audumu apdrukas ar saviem orģināliem zīmējumiem rokas sietspiedes tehnikā. Apdrukā apģērbu ar rakstiem un simboliem, kas simbolizē Latvijas dabu, latviešus un to spēku.
N/A

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.
N/A

Izteiksmīga reljefa forma – ar mežu daļēji apaudzis paugurs, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 40 m ar plašām skatu perspektīvām. Par pilskalna esamību liecina līdz mūsdienām saglabājies grāvis un aizsargvaļņa atliekas. Domājams, ka 10. gs. pilskalnu apdzīvojušas latgaļu ciltis. Pilskalnā var uzkāpt un aplūkot apkārtnes ainavas.
N/A

Restorāns „Rātes vārti” ir viens no iecienītākajiem restorāniem Valmierā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Valmieras Rātslaukumam un Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai jau 15 gadus. Restorānam ir sezonāla ēdienkarte. Vasaras sezonā ir atvērta āra terase.
N/A

Krodziņš "Mazais Ansis" atrodas Kocēnu novad Rubenē, Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā. "Mazā Anša" interjers atbilst masīvās koka guļbūves aurai un tajā iespējams aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas. Divstāvu guļbūves ēka ar terasi. Piedāvā pirti, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un mājražotājiem.

Latviešu virtuve: Valmieras salāti, vārīta mēle, pelēkie zirņi, brokastis zemnieku gaumē, aukstā zupa, zandarta fileja, jēra gaļas cepetis, grilēta cūkgaļa, rupjmaizes kārtojums, zemeņu krēms ar ievārījumu, rudzu maize, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Liellopu gaļas fileja ar kartupeļu pankūkām.
N/A

Kafejnīca atrodas Engurē, un tās specilizācija ir dažādi zivju ēdieni. Degustācijās piedāvā ne mazāk kā septiņu veidu zivju ēdienus – karbonādes, salātus, kanapē, kotletes, marinādes, pīrādziņus u.c.
N/A

Restorāns "Goldingen Room" atrodas Kuldīgas vecpilsētas sirdī - Rātslaukumā. Tajā tiek piedāvāta Vidusjūras virtuve un tai pieskaņoti Itālijas un Francijas vīni, kā arī vietējie dzērieni. Maltīti iespējams baudīt arī āra terasē.
N/A

“Kundziņsiers” ir jaunas ģimenes izlolots sapnis par savu sierotavu, kas īstenots 2018. gadā Bērzciemā. Piedāvājot sieru apkaimes iedzīvotājiem, radiem un draugiem, pakāpeniski izveidojies pastāvīgs klientu loks. Nosaukums “Kundziņsiers” radies no saimnieku uzvārda Kundziņi.

Sieri

Kūpinātie sieri – ar ķiplokiem, saulē kaltētiem tomātiem, ķimenēm vai bez piedevām.

Svaigie sieri – ar ķiplokiem, saulē kaltētiem tomātiem, ķimenēm, sieramoliņa sēklām, grauzdētām sēkliņām vai bez piedevām.

Kā top siers

Darbs sākas rītausmā – ar svaigu, tikko slauktu pienu, ko piegādā no saimniecības Vandzenē. Sieru gatavo tikai no nepasterizēta govs piena, rūpīgā procesā pievienojot katram sieram raksturīgās piedevas, lai radītu bagātīgu un sabalansētu garšas buķeti. Katrs siera ritulis ir roku darbs.

Apmeklētājiem
  • Apmeklējot sierotavu “Kundziņsiers”, iespējams uzzināt vairāk par tās darbību un pirmsākumiem, nobaudīt sierus un iepazīt to gatavošanas procesu.
  • Tiek gaidīti gan individuāli apmeklētāji, gan ģimenes un grupas. Piedāvā apmeklējumus arī darba kolektīviem, svinību dalībniekiem un ceļiniekiem, ja ceļš ved cauri Bērzciemam.
  • Viesi gaidīti darba dienās, brīvdienās un svētku dienās, iepriekš piesakoties un vienojoties par apmeklējuma laiku.
  • Degustācijas laikā iespējams baudīt svaigo, kūpināto un cepto sieru, kā arī dažādas piedevas un uzkodas (vīnogas, sausmaizītes, riekstus, mērcītes). Dzērieni (ūdens, sula) ir iekļauti cenā.
  • Iespējama arī dalība atrakcijā “Govs slaukšana” – slaucēju sacensībās.
Kur iegādāties sierus

Vasaras sezonā – saimniecībā uz vietas un Engurē, maizes ceptuvē “Kukul”.
Rudens un ziemas sezonā – saimniecībā uz vietas, iepriekš sazinoties.
N/A

Ceļš, kas ved uz Biksēres muižu, atgādina šauru kalnu ceļu ar dziļu upītes gravu. Biksēres muižas patiesais nosaukums ir Libes muiža, kuras tagad redzamās ēkas piederējušas muižkungam Magnusam. Muižas kungu mājas neogotiskā stila tornīti mākslas zinātāju aprindās sauc par arhitektonisku kuriozu. Kungu mājā, kas šobrīd tiek atjaunota, atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde. Muižas klētī vietējais entuziasts Andris Trečaks ir savācis seno priekšmetu kolekciju. Pie klēts paveras ļoti plašs skats uz Lubāna līdzenumu.
N/A
Padomju gados Ventspils tanku daļā atradies mācību pulks. Mūsdienās objekts ir degradēts un apsaimniekotas tiek tikai bijušās tanku daļas remonta un saimnieciskās ēkas. Pārējā teritorija netiek izmantota. Iespējams, saglabājušies bijušie tanku remontlaukumi.