| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Brāļu kapi Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10)
malā. Koka laipa aizved līdz piemiņas akmenim,
kas veltīts 1. Pasaules kara laikā kritušajiem
|
|
 6 dienas
|
No Rīgas maršruts ved uz kazu saimniecību, kur iespējams apskatīt dzīvniekus un nogaršot sierus. Tad apmeklējiet Mālpils muižu un nobaudiet vietējos sierus, kas pagatavoti no govs piena. Tālāk maršruts ved Daugavas virzienā uz Skrīveriem, kur iespējams nogaršot mājās gatavotu saldējumu un tradicionālās Skrīveru "Gotiņas". Pēc tam apmeklējiet leģendārās Kokneses pilsdrupas. Tālāk - etnogrāfiska lauku sēta gleznainā Jaunpiebalgas apkārtnē un siera un mājas makaronu ražotne Raunā. Cēsu vecpilsētas un viduslaiku Livonijas ordeņa pils apskate. Maršruts ved tālāk līdz kaņepju saimniecībai, kur iespējams nogaršot tradicionālā veidā pagatavotus kaņepju produktus. Pēc tam dodieties uz Rūjienas saldējuma fabriku un bijušajām dzirnavām, kur senatnīgās vilnas apstrādes iekārtas vēl joprojām tiek izmantotas un ir iespējams tās aplūkot. Dodoties atpakaļ Rīgas virzienā, maršruts aizved līdz jūras piekrastei, kur iespējams apmeklēt Minhauzena muzeju un klausīties neticamajos Minhauzena stāstos. Apciemojiet nēģu zvejniekus un dodieties pastaigā gar smilšaino jūras pludmali. |
|
 |
Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km. |
|
 |
Teikām un nostāstiem apvīta vieta par šeit kādreiz
esošo Vīdala (Dieviņa) ezeru, kura ūdens 1838. g. tika nolaists jūrā. Interesanti,
ka ezera dibenā pēc ūdens nolaišanas atrada senas celmu un kuģu atliekas.
|
|
 |
Atrodas Talsu dienviddaļā, netālu no pilsētas apvedceļa – aptuveni kilometra attālumā no Talsu centra. Uzņēmums ar ilgām ēdināšanas tradīcijām. Klāj galdus svinīgiem pasākumiem un piedāvā plašu ēdienu klāstu no sātīgām maltītē līdz dažādiem konditorejas našķiem. |
|
 |
Dricānu Sv. Sīmaņa un Sv. Jūdas Romas katoļu baznīca uzcelta
augstā uzkalnā 1859. gadā. Ar skaistiem kokgriezumiem rotāts Svētā
Gara altāris, svēto koka statuetes, Sīmaņa – Jūdas glezna, kā vārdā
nosaukta baznīca.
|
|
 |
Jēsū – Kepu ceļa malā pie Leti (Läti) ciema ir izveidots autostāvlaukums ar putnu vērošanas torni, no kura paveras skats uz Hallistes upes palieņu pļavām un tuvējā ciema apkārtni. Stipru palu laikā arī no šī torņa redzamā apkārtne (izņemot ceļus) var atrasties zem ūdens. Laba putnu vērošanas vieta. Läti tulkojumā no igauņu valodas nozīmē Latvija. |
|
 |
Tiek uzskatīta par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. Tā tika uzcelta 1878. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss (Sievers), Cēsu pils muižas saimnieks. Savukārt 1922. gadā alus darītavu pārpirka Cēsu uzņēmēji un sāka tur ražot arī vīnu, sulas un minerālūdeni. Uzņēmums "Cēsu alus" šeit alu un atspirdzinošus dzērienus ražoja no 1976. līdz 2001. gadam, bet šobrīd tas ir pārcēlies uz jaunām telpām. Šobrīd ēkā tiek organizētas dažādas izstādes, kā arī ēku var apskatīt no ārpuses. |
|
 |
Saimniece piedāvā sertificēta pirtnieka pakalpojums, organizē latviskos pirts rituālus, vada izglītojošas programmas par augu spēku izmantošanu savai labsajūtai. Apvienojot pirtnieka pakalpojumus un pašas ražoto produkciju, saimniece radījusi zīmolu - “Arnitas labsajūtu darbnīca”. Kā mājražotāja piedāvā pašceptu maizi, zāļu tējas un augu sīrupus, kā arī meistardarbnīcas kulinārā mantojuma jomā. |
|
 |
Izvietojusies Emajõgi upes kreisajā krastā, Doma kalna piekājē. Klasicisma stilā celtās vecpilsētas centrālā vieta ir Rātslaukums ar Rātsnamu un strūklaku „Studentu skūpsts” (pilsētas simbols). |
|
 |
Viesu māja "Zaļā sala" atrodas pie Rēzeknes apvedceļa (A12). Saimniece gatavo Latgales ēdienus, izmantojot vietējos produktus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, rupjmaizes kārtojums ar siļķi, rupjmaizes rika ar šprotēm, kartupeļi ar gaileņu mērci, melleņu zupa ar klimpām, cepti āboli, rabarberu deserts. Īpašais ēdiens: līdaka ar kūpinātu krūtiņu zaļajā mērcē. |
|
 |
No sarkanajiem ķieģeļiem gotiskajā stilā celtais dievnams iesvētīts 1888. gadā. Padomju laikā ēkā atradās Kuršu kāpu vēstures muzejs, bet tagad baznīca kalpo savam pamatmērķim. Tās iekšpusē ir apskatāmas izcilas ērģeles, altārglezna, trīs griestu lustras un vitrāžas. Blakus baznīcai atrodas unikāla 19. – 20. gs. etnogrāfiskā kapsēta ar ļoti neparastiem no koka veidotiem kapu krustiem, kuru formās atdarinātas augu, putnu, sirds uz zirga galvas. Koka krusti mūsdienās ir atjaunoti. Kapi ar šādiem koka krustiem ir apskatāmi arī Preilā. |
|
 3 dienas
|
Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti! Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos. |
|
 |
Atrodas blakus Vecpiebalgas kultūras namam. Pieminekļa arhitekte ir A. Skujiņa, tēlniece M. Eņģele. |
|
 |
Restorāns "36. līnija" atrodas Jūrmalā jūras krastā. Restorāna atvērtā virtuve ļauj ieskatīties ēdienu gatavošanas aizkulisēs un sekot līdzi aizraujošam pavāru šovam, kurā viens no pamatelementiem ir uguns – ogļu grils, uz kura gatavo zivju un gaļas ēdienus. Blakus restorānam ierīkota kūpinātava, kur tiek kūpinātas dažādas vietējās izcelsmes zivis. Piedāvājumā arī vīni no dažādām pasaules valstīm. Siltajā sezonā pieejama vasaras terase. Restorāns šefpavāra Laura Aleksejeva vadībā trīs gadus pēc kārtas ir ieguvis "Jūrmalas labākais restorāns" titulu. |
|
 |
Ubagovas velnakmens. Tā ir kulta vieta un atrodas Ubagovas ciema
dienvidu galā 130 m uz Z, ZR no ciema kapsētas, ceļa malā. Vietējie
iedzīvotāji to sauc par „Čorta kameņu” un stāsta, ka te spokojoties, ja
cilvēks ejot viens, tad viņu noteikti ievilinot mežā. Akmens ap 1,6 m
augsts. Tā virsma gluda, bez jebkādiem iecirtumiem.
|
|
 |
Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcu, kas veidota baroka stilā, uzskata par skaistāko Zemgales katoļu dievnamu. Baznīcas (iesvētīta 1692. g.) un blakus esošā klostera vēsture iesākas 17. gs. beigās, kad Skaistkalnē savu darbību uzsāk Jezuītu ordenis. 2. pasaules kara laikā tika sagrauti divi piecstāvu toņi. Līdz mūsdienām ir saglabājies sākotnējais interjers un iekārta: 12 m augsts ar kokgriezumiem rotāts centrālais altāris (17. gs.), divi sānu altāri (18. un 19. gs.), kancele (17. gs.), ērģeļu prospekts, biktssoli, kā arī marķīzes Vilhelmīnes Pauluči kapakmens (1824. g.). Sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas – Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde. Pagrabā izvietotas garīdznieku un muižnieku kapenes. Kopš 1786. g. augusta pirmajā svētdienā te norisinās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem veltīts dievkalpojums. Baznīcu un kapenes var apskatīt no iekšpuses. Blakus klosterim atrodas veca karsta kritene. 2021. gadā, izstrādājot un papildinot Sv. Jēkaba maršrutu Latvijā, pievienojot Sv. Meinarda etapu, Skaistkalnes Romas katoļu baznīca ir iekļauta kā etapa galapunkts - Latvijas pusē svētceļnieku maršrutam noslēdzoties un turpinoties kaimiņzemē Lietuvā. |
|
 |
Kaltenes luterāņu draudzes un baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt Kurzemē jaunas baznīcas. Kā viena no tām tapusi arī baznīca Kaltenē. Tā saukusies par Svētās Katrīnas baznīcu. 1848. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcelta baznīca no māla kleķa. 1880. gadā tai piebūvēta sakristeja, bet pati baznīcas ēka tikusi pārbūvēta un paplašināta 1896. gadā. Tā cietusi pirmā pasaules kara laikā no krievu mīnu kuģa šāviņa. Baznīca atjaunota 20.gs. divdesmito gadu pirmajā pusē. Kaltenes baznīcas altārgleznu „Kristus un Sv. Pēteris uz jūras” gleznojis M.Pols 1898. gadā (pēc R.Rihtera darba motīviem).18.gs. darinātā kancele un ērģeles, kas atrodas baznīcā ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1943. gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A.Martina būvētais instruments. Baznīcas zvans izgatavots 2006. gadā „Liepājas Metalurgā”. 2012. - 2013. gadā pie baznīcas uzcelta jauna draudzes māja. Pie baznīcas vārtiem uzņemti pirmie kadri kinofilmai "Ilgais ceļš kāpās", kā arī "Meldru mežs". Turpat netālu atrodas mājas ar nosaukumu „Putniņi”. 1921. g. šajās mājas Kaltenē viesojies pats tā laika Kultūras ministrs Rainis. Šeit tajā laikā atradās veikals. 2. pasaules kara laikā vācieši nodedzināja vecās Putniņu mājas. (Avots: Rojas TIC) |
|
 |
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
|
 |
Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli. Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu. |
|
