| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Unikāla dabas teritorija – Dvietes senleja ar Skuķu un Dvietes ezeriem un senlejai pieguļošajām palieņu pļavām, kas plūdu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu „uzkrājējs” jeb ventilis. Tā ātri uzņem lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk tās lēnām atdod. Senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls savdabīgajai senlejas ekosistēmai, kas ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā. Skatīt arī Dvietes palu zinas |
||
|
Dubravas arboretumu iesāka viedot 1958.gadā Dubravas mežu pētniecības stacijā, blakus Kauņai esošajā Vaišvidavas ciematā. Te tiek vākti, saudzēti un eksponēti vērtīgi zinātnes, izglītojoši un dekoratīvi vietējie un ievestie dendrofloras augi. Arboretums aizņem ap 50 ha. Te tiek audzētie vairāk kā 800 sugu, pasugu, kā arī kultivētu pārkoksnētu augu. Dažas arboretuma daļas (priedulāju un ēriku dzimtas augu kolekcija, introdukcētā – karantīnas kokaudzētava, kā arī reto koku un krūmu ekspozīcija) drīkst apmeklēt tikai ar savlaicīgu saskaņošanu. |
||
|
Pili cēla kā militāri stratēģisku objektu, tādēļ tā savā pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi dažādus laikus un varas. Celtne (pirmoreiz pieminēta 13. gs. beigās), neskatoties uz postošajiem kariem, ar minimālām izmaiņām ir saglabājusi savu ordeņa pils pamatapjomu un būtību, kas ir Latvijai unikāls gadījums! Dēvēta arī par Latvijas vecāko viduslaiku cietoksni. Kopš 2001. gada ēkā ir izveidots Ventspils muzejs – viens no modernākajiem Latvijā. |
||
|
Darbība uzsākta 2014. g. pavasarī. Atpūtas pasākumi un brīvā laika pavadīšanas iespējas visa vecuma cilvēkiem. Radošās darbnīcas, dažādas lekcijas, izglītojošas un attīstošas nodarbības, ārpusskolas aktivitātes bērniem. Ģimenēm draudzīgi. Iestādē notiek atpūtas un brīvā laika nodarbības dažāda vecuma cilvēkiem. Radošās darbnīcas un dažādās lekcijas ir orientētas uz ģimenēm un veicina to radošumu. Pūķu palaišanas process noris rituāla veidā – bērni debesīs palaiž savus sapņus. |
||
|
Celts
1957. g. Mūsdienās atrodas pagasta
pārvalde un bibliotēka. Tautas namā tiek
rīkoti arī dažādi kultūras pasākumi.
|
||
|
„Rožlejas” atrodas Tukuma novada Džūkstes pagastā, kur Austrumkursas augstiene mijas ar Tīreļu līdzenumu. 1989. gadā saimniekošanu uzsāka tagadējā saimnieka - Jāņa Ukšes vecāki. Tika izveidota naturālā saimniecība, kur sākotnēji audzēja cukurbietes, bet vēlāk – kviešus. Divdesmit piecu gadu laikā, pārdomātas saimniekošanas rezultātā, „Rožlejas” ir izveidojušās par vienu no lielākajām graudaugu saimniecībām Latvijas rietumdaļā. Saimnieki aktīvi startējuši dažādos ES projektos. Iepirkta mūsdienīga tehnika, uzbūvēti graudu un tehnikas glabāšanas angāri. Saimniecības specializācija ir graudi (ziemas mieži, ziemas kvieši), kas šobrīd tiek audzēti ~ 1200 ha platībā. |
||
|
Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. |
||
|
Dievnamam ir netradicionāls plānojums un izkārtojums: altāris atrodas vidū, bet kancele virs altāra. Baznīcai ir arī savdabīgs zvanu tornis ar 1634. g. lietu zvanu. Tagadējo koka interjeru veidojuši Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus baznīcai atrodas vecās baznīcas drupas un mācītājmuiža, kur 18. gs. nogalē par mājskolotāju strādājis Garlībs Merķelis, kurš Liepupē novēroto izmantojis savā nozīmīgajā darbā “Latvieši”.
|
||
|
Ap 25 km gara un līdz 1,5 m plata vaļņveida reljefa forma Adzeles pacēluma dienvidu malā, kas apaugusi ar skujkoku mežu. Latvijā reti biotopi un nozīmīga daudzu aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Numerenes valni var ļoti labi "izjust", braucot pa Kārsavas - Tilžas ceļu. Dabas parkā atrodas slēpošanas kalns "Nūmerene".
|
||
|
Zoltners ir vieta, kur laika plūdums kļūst nebūtisks. Miers un atmosfēra, ko veido apkārtnes lauku ainava un pārdomātā arhitektūra, ir izcila vide, kurā aizmirst pilsētas rūpes un steigu. Šis gads iesācies ar pārmaiņām Zoltners restorānā. No februāra garšas piedzīvojumus turpinām ar jaunu šefpavāru Nauri Malāhovu. Nauris ir svaiguma un vietējo produktu piekritējs – spēj radīt esenci no labākā, ko var sniegt katra sezona. Baudu no garšas uzskata par savu misiju. Ēdienkarte veidota no atlasītiem ēdieniem, lai katram var pievērsties kā mākslas darbam. Garša ir dabiska - tīra un īsta, papildināta ar akcentiem, kas saskan, nekā lieka. Kad virtuvē darbojas jauns pavārs, tad viesošanās restorānā ir pavisam jauna pieredze. Tas ir tikpat kā apmeklēt jaunu restorānu. |
||
|
No Rīgas dodieties gar Daugavas labo krastu un apciemojiet Trušu Karalisti, kurā trušu mājiņas ir veidotas kā mazas muižas un pilis. Pēc tam dodieties uz Skrīveriem nogaršot mājas saldējumu un apmeklējiet Kokneses pilsdrupas. Nākamajā dienā apmeklējiet privātu mini-zoo ar dažādiem eksotiskajiem dzīvniekiem, pēc tam dodieties uz Raunas cepli, lai redzētu, kā top dažādi māla priekšmeti no sākuma līdz beigām. Vērts apskatīt Cēsis un tās viduslaiku pili. Izstaigājiet Līgatnes dabas takas, kur iespējams redzēt vairākus vietējos savvaļas dzīvniekus. Siguldā bērniem patiks piedzīvojumu parks. Siguldā atrodas arī divas viduslaiku pilis. Pirms atgriešanās Rīgā, apciemojiet zemnieku saimniecību, lai apskatītu kazas, ponijus u.c. dzīvniekus, kā arī nogaršotu kazas piena piena produktus. |
||
|
Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota. |
||
|
Akmeņupīte, kas traucas lejā no Augšzemes augstienes uz Dvieti un tālāk – Daugavu straujo tecējumu var novērot tikai pavasaros vai pēc lietavām. Pārējā laikā tā ir sekla upīte ar akmeņainu gultni. Upītes krastos ir izveidota jauka taka ar vairākām atpūtas un ugunskura vietām (ir malka), bet slāpes var veldzēt no avotiem.
|
||
|
Mākoņkalnā atradusies 13. gs. celtā praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Arhitekts Pēteris Blūms uzskata, ka šajā vietā bijis īpašs mūra tips t.s. vairogmūris. Teikas vēstī, ka pēc Volkenbergas pilskunga un viņa sievas nāves plašie pilsnovada īpašumi esot sadalīti viņu trim meitām - Rozei, Lūcijai un Marijai. Katra no māsām uz mantotās zemes uzcēlusi jaunu pili: Roze - Rēzekni, Lūcija - Ludzu, bet Marija - Viļaku. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā. |
||
|
2003. gadā uzstādītā, tēlnieces Solveigas Vasiļevas darinātā piemiņas zīme Staburagam atrodas Vīgantes parkā. “Dieva auss” ir vietā, kur pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides tika appludināts viens no interesantākajiem Latvijas ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Teikām, leģendām un plostnieku stāstiem apvītais Staburags bija 18,5 m augsta šūnakmens klints Daugavas kanjona kreisajā krastā, kas veidojusies pēc pēdējā leduslaikmeta. No Staburaga klints |
||
|
Muižas ēka tikusi restaurēta, taču tā celta 1732. gadā. Muižas kompleksu veido – kungu māja, bijušās skolas ēka, pārvaldnieka māja, klēts, saimniecības ēka, kā arī tējas namiņš, kas atrodas senajā ozolu parkā, no kura takas tālāk aizvijas uz Meža parku. Ungurmuižas iekštelpās ir grezni zīmējumi (grenadieri, ziedu motīvi, zīmētas tapetes, drapēri, ainas no barona karagājieniem un ceļojumiem) kuru autors ir Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs. Ungurmuižā par seno auru rūpējas katrs gleznojums, zīmējums un katrs nostūris. |
||
|
"Pūpoli" atrodas Rīgas līča krastā, 50 m attālumā no jūras, īsi pirms iebraukšanas Kolkā, netālu no šosejas. Šeit ir pieejama atpūtas vieta, kā arī vieta sporta spēlēm, volejbolam. Apmeklētājiem ir iespējams redzēt kā tiek sagatavotas un kūpinātas butes, vimbas, brekši un asari un citas zivis, iegādāties tās un degustēt. Uz vietas iespējams uzvārīt arī zivju zupu. |
||
|
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 80 personām. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta. |
||
|
Saimniece gardēžu grupām piedāvā līdzdarboties dažādās kulinārijas darbnīcās (2 – 3 stundas): „Saldo kukšu darbnīcā”, „Netradicionālo sezonas dārzeņu ēdienu darbnīcā”, „Picu darbnīcā”, “Kaņepju staka gatavošana" u.c. Tiem, kas paši nevēlas gatavot, tiek piedāvāts nesteidzīgs lauku mielasts apvienojumā ar saimniecības, vīnogu dārza apskati un sarunām par dzīvi laukos. |
||
|
Teikām un spoku stāstiem apvīta vieta Veco kapu kalniņā pie Mazirbes baznīcas – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta. |
||