| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Apskatāmi ~ 30 sugu un tikpat daudz dažādu šķirņu putni un dzīvnieki - dzērves, fazāni, gulbji, punduraitas, pundurcūkas, ķenguri, vāveres u.c. Ekskursija un stāstījums par dzīvniekiem un individuāla pastaiga pa dārzu. Iespējama retu un eksotisku augu stādu iegāde no kolekcijas dārza. |
||
|
Meklējama Kuldīgā - Baznīcas ielā 7. Skaistā koka ēka, kas celta pie tā sauktā Kuldīgas Venēcijas tiltiņa pār Alekšupīti, būvēta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no senākajiem un greznākajiem pilsētas vējrādītājiem. Apskatāma no ārpuses. Šo uzskata arī par Kurzemes vecāko koka māju. |
||
|
Atrodas rietumos no Kuldīgas pilsētas centra, netālu no Kuldīgas apvedceļa. Lēnās apkalpošanas krodziņš, kur ēdienu gatavo uz dzīvas (alkšņu malka) uguns klientu klātbūtnē pēc slow food principa. Firmas ēdieni - kamīnā, uz dzīvas uguns gatavoti ēdieni. Viens no senākajiem Kuldīgas ēdināšanas uzņēmumiem. |
||
|
Suhka saimniecībā ievēro senās tradīcijas un pasniedz vietējo ēdienu. Piedāvā arī naktsmītni, kas atrodas gleznainā vietā. Turklāt šeit iespējams uzzināt pārgājienu maršrutus pa vietām, kuras paši neatradīsiet. |
||
|
Saimniece cep uz pasūtījuma dažādas kūkas, plātsmaizes, sklandraušus un pīrāgus ar dažādiem pildījumiem. Ir iespējams pasūtīt arī kūpinātas zivis. |
||
|
Amatniecības centrā, kas atrodas bijušās Svētes muižas teritorijā, organizē radošās darbnīcas. Te var iegādāties jau gatavus keramikas izstrādājumus, gan veikt individuālos pasūtījumus. |
||
|
Ap 100 gadus veca priežu audze, ko iesēja pagājušā gadsimta sākumā. Sēklu materiāls bija nācis no kādas Vācijas (Darmštatē) sēklu tirdzniecības firmas. Mūsu klimatiskajos apstākļos priežu stumbri izauga līki un kroplīgi. Savdabīgā audze labi redzama no šosejas malas.
|
||
|
Atrodas Daugavas labajā krastā, ap puskilometru no Skrīveru Zemkopības institūta. Šajā vietā stāvo Daugavas ielejas krastu „pāršķeļ” dziļā Ašķeres strauta grava. Pilskalns bijis apdzīvots jau no 1. g. t. pr. Kr., par to liecina tajā atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. 13. gs. pilskalnā slējās mūra pils, ko nopostīja 17. gs. Par tās esamību mūsdienās nekas vairs neliecina. No pilskalna, ko dēvē arī par Kraukļu kalniem, paveras viens no skaistākajiem Daugavas vidusdaļas skatiem. No tā (Rīgas virzienā) redzama Senbaznīcas vieta (attīrīts laukums ar baltu krustu). Gar Ašķeres strauta krastiem izveidota pastaigu taka. Tuvākā pilskalna apkārtne ir labiekārtota, kopumā ir izveidotas četras takas. Garākā no tām ir Daugavas taka (10 km). |
||
|
Dievnams vairākas reizes bija dedzis un uzcelts no jauna. Mūsdienās redzamo uzbūvēja 1874. g. un pēc 1927. g. ugunsgrēka atjaunoja 1932. gadā. Baznīcā apskatāma altārglezna „Kristus ar svēto vakarēdienu” un divas I. Zeberiņa gleznas „Jēzus pie krusta” un „Jēzus svētī bērnus” (1957. g.). Ērģeļu prospekts ir pirmais Latvijā, kas veidots „latviskā” gaumē (kokgriezējs P. Plankuss, 1936. g.), bet pats instruments ir nominēts kā Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša skaistākais un apjomīgākais darbs. Ērģeļu stabules ir gatavotas no koka, kas nav bieži sastopams gadījums. Baznīca apskatāma no iekšpuses. |
||
|
Restorāns atrodas Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā, pilnībā atjaunotajā 19. gs. Vecgulbenes muižas kompleksā, zirgu manēžas ēkā. Šeit atrodas arī bārs, kurā laipni gaidīts ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis. Piedāvājumā ir plaša sezonālā ēdienkarte un biznesa pusdienas. Restorāna telpās un āra terasē (vasarā) ir iespējams izvietot līdz 60 viesiem. |
||
|
Skaistajā kafejnīcā Luke, kas ierīkota muižas parka dārznieka namiņā, vasaras periodā viesi var pacienāties ar garšīgu vietējo maltīti. Ikdienā pieejama atturīgāka ikdienas ēdienkarte no vietējām izejvielām, savukārt īpašā pasūtījuma ēdienkarte ir plaša, un tur var atrast piemērotus variantus gan nelielām svinībām grupām, gan bagātīgiem svētku galdiem. |
||
|
Smārdes krogs kādreizējā vēsturiskā kroga
vietā ar maltītes ieturēšanas iespējām. Ap 100 m
austrumos no kroga 2. Pasaules kara laikā
kritušo karavīru brāļu kapi un piemineklis.
|
||
|
Jõeniidu ir maza, jauka ģimenes saimniecība, kas piedāvā naktsmītni un maltītes no savā saimniecībā audzētajiem dārzeņiem un kazas piena. |
||
|
Biedrība ikvienam interesentam piedāvā praktiskas nodarbības ar taustāmiem rezultātiem - darbošanos ar savām rokām īstā darbnīcas vidē - koka amatniecība, rokdarbi, sveču liešana. Darbošanās patstāvīgi ar iespējamu palīdzību visos līmeņos, ko sniedz pieredzējuši meistari. Iepriekšējas iemaņas nav nepieciešamas. |
||
|
Piedāvā dažādziedu, meža, viršu, liepziedu, ziedputekšņu, bišu maizes, propolisa u.c. biškopības produktu iegādi. Dalās pieredzē un izrāda piemājas dravu. |
||
|
Darbnīcā top brīnišķīga Latgales keramika. Apmeklētāji var noskatīties podniecībai veltītu videofilmu, kurā uzskatāmi parādīts, kā no māla pikas top trauks. Ekskursija, iespēja darboties pašiem un gatavo darbu iegāde. |
||
|
Pēterbaznīca ir ne tikai viens no Baltijas vecākajiem vēstures pieminekļiem, bet arī labākā vieta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma – Rīgas vēsturiskā centra apskatei. Redzama Vecrīgas centrālā daļa, Rātslaukums, Pārdaugava un skaidrā laikā Rīgas jūras līcis. Dievnama torņa augstums ir 123 m, bet skatu vieta atrodas 72 m augstumā.
|
||
|
Atrodas nelielā apdzīvotā vietā – Vasiļovā - Daugavpils–Rēzeknes (A13) ceļa malā. Šajā vietā kādreiz atradās Vasiļovas pusmuiža, kuras nomnieks bija Raiņa tēvs – Krišjānis Pliekšāns. |
||
|
Patiesi garda ābolu sula. Ābolu un smiltsērkšķu bioloģiskā saimniecība. Apmeklētāji var apskatīt saimniecību, dārzus, ražošanas telpas un iekārtas, kā arī degustēt un iegādāties sulas. |
||
|
Nemunas loku reģionālais parks (Nemuno kilpų regioninis parkas) ir dibināts 1992. g. un tā mērķis ir augu, dzīvnieku, ainavas un ģeoloģisko dabas pieminekļu aizsardzība. Parks ietver piecus lielus Nemunas upes lokus, kuru centrā atrodas Birštonas – viens no nozīmīgākajiem Lietuvas kūrortiem. Nemunas loku stāvajos krastos vietām redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi. No dabas daudzveidības un ainavas viedokļa nozīmīgas ir arī Nemunas pieteku dziļās gravas. Parkā sastopami veci nogāžu un gravu meži. Punes (Punia) un Prienu (Prienai) mežos aug Lietuvā augstākie koki. Kopumā parkā ir konstatētas 973 augu un 1713 dzīvnieku (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, kukaiņi u.c.) un 505 sēņu sugas. Kā nozīmīgi kultūras tradīciju turpinātāji ir jāpiemin Prienu kokapstrādes meistari, kas gatavo koka krustus. |
||