Atpūta laukos
2521-2540 / 4324
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Mierīga vieta dabas tuvumā, kur lieliski atpūsties. Ēdiens gatavots no Hiiumaa apkārtnē pieejamām izejvielām atbilstoši viesu vēlmēm. Papildus var baudīt autentisku malkas apkures saunu un peldi mucā, bērniem iekārtots rotaļu laukums.
N/A
Formu ziņā viens no daudzveidīgākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem, kas ieslēpies Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, sasniedzot 15 m augstumu. Atsegumu „sacaurumojušas” vientuļās bites (aizsargājamas), kas smilšakmeņos veido mazas aliņas, kurās attīstās kāpuri. Izveidota lokveida labiekārtota taka ar kāpnēm. Ietilpst Gaujas nacionālajā parkā.
N/A

Latgales vēstniecība GORS atrodas Latgales sirdī – Rēzeknē. Tā ir vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visām maņām. 

Informācijas centra un biļešu kases darbalaiks:

Pirmdiena–piektdiena: 12.00–18.00

Sestdiena, svētdiena: 12.00–16.00

Pārtraukums: 15.00–15.30

Pasākuma dienā līdz pasākuma beigām vai, ja pasākums divās daļās, līdz otrās daļas sākumam.

Mākslas galerijas darbalaiks:

Katru dienu: 12.00–18.00

Kafejnīca "Zīds" nodrošina individuālu viesu un grupu ēdināšanu ikdienā, svētkos, kā arī apkalpošanu semināros un banketos, kas notiek Latgales vēstniecībā GORS. 
N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet etnogrāfisku ciematu un muzeju, kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. Pēc tam apmeklējiet saimniecību, lai uzzinātu par dažādiem ārstniecības augiem un degustētu tējas. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz zirgu sētu, kur var iepazīt saimniecību, tās galvenos iemītniekus - zirgus, kā arī izstaigāt dabas taku.
N/A
Dendrārija projektēšanu 15 ha platībā uzsāka 1968. g. un tas bija iecerēts kā ainavu dendroloģiskais parks, savukārt pirmos stādījumus veica 1972. g. Diemžēl, bargajā 1976. g. ziemā daudzi no iestādītajiem augiem izsala. 1987. g. parku pārprojektēja un uz to brīdi tajā bija 234 lapu koku, skujkoku un krūmu taksoni. Augiem klāt pievienoti nosaukumi latīņu un latviešu valodā, kas ievērojami atvieglo orientēšanos šajā sugu daudzveidībā.
N/A

Atrodas vēsturiskā rātslaukuma dienvidu malā. Jaunā rātsnama celtniecība (itāļu renesanses stilā, arhitekts O. Dīce) tika pabeigta 1860. gadā. Iespaidīgo celtni, kas nulle kā atjaunota, ir vērts apskatīt gan no āra, gan iekšpuses. Ir restaurēts rātsnama pulkstenis, ārējā fasāde, iekšējie interjeri un Lielā zāle.
N/A

Kalējs labprāt pastāstīs par amata prasmi, parādīs dažādus darba paņēmienus un izkals kādu dzelzs priekšmetu. Te var uzzināt par ogļu dedzināšanu, apskatīt 1887. gadā celto dzīvojamo riju, rijas apkurināšanas sistēmu, un noklausīties stāstus par labības žāvēšanu, kulšanu un vētīšanu.
N/A

No 15. gs. Priekulē valdījusi baronu Korfu dzimta. Viens no viņiem - Johans Albrehts Korfs (1697. – 1766.) bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (1734. - 1740. g.), diplomāts un literāts, kas pētījis Kurzemes vēsturi. Priekules pils atrodas rietumos no Aizputes ielas, Virgas upītes ielejas krastā. Sākotnēji Priekules muižas pili cēla 18. gs., taču 19. gs. beigās notika lielāki ēkas pārbūves darbi, kuru projekta autors bija pazīstamais Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči (1840. – 1911.). Mūsdienās ēkā atrodas Priekules vidusskola. Nepilnus 100 m austrumos no ēkas koku ieskāvumā slejas muižas skatu tornis (celts 19. gs. beigās), kurā plīvo Latvijas valsts karogs.
N/A

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, II pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts  Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies II pasaules karš.

Krātuves materiālu ekspozīcijas ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā ezernieku vaļasprieki.
N/A

Atrodas Jelgavas–Emburgas–Bauskas ceļa malā, tāda paša nosaukuma apdzīvotā vietā, Lielupes labajā krastā. 1924. g. šeit mājas celtniecību uzsāka Jānis Čakste (1859 – 1927) – pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922. – 1927.). 1999. g., kad J. Čakstem apritēja 140. dzimšanas diena, Aučos atklāja ekspozīciju par prezidenta dzīvi, darbību un Čakstes dzimtu. Te apskatāms J. Čakstes kabinets, bet izstāžu zālē – Jelgavas mākslinieku darbi.
N/A

Krodziņš atrodas Jūrmalā, Kauguros, jūras krastā. Iekārtots senā latviešu zvejnieku sētā. Sezonas laikā organizē „dzīvās” mūzikas pasākumus.

Latviešu virtuve: Rasols ar desu, aukstā zupa, pelēkie zirņi ar speķi, asinsdesa, vārīta cūkas auss, cūkas stilbs ar štovētiem kāpostiem, uz oglēm cepta cūkgaļa, liellopu pauti, podiņš ar liellopu gaļu.

Īpašais ēdiens: Uz oglēm cepta mazsālīta siļķe.
N/A

Atrodas 6,5 km ziemeļos no Cirgaļiem, P 23 ceļa malā, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū. Torni vērts apmeklēt pavasara laikā, kad no tā redzamas applūdušas Gaujas palienes.
N/A

Vecauces ev. lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca pirmo reizi uzcelta kā koka būve 1667. gadā, bet pēc zibens spēriena 1729. gadā tā nodega. Mūra baznīca celta 1744. gadā, savukārt 1866.gadā Mēdemu valdīšanas laikā baznīcu paplašināja līdz 500 sēdvietām, izgatavoja jaunu altāri, kanceli un uzstādīja Liepājas ērģeļmeistara Kārļa Hermaņa būvētas ērģeles. meklētājiem piedāvā doties interesantā, izklaidējošā un informatīvā ekskursijā pa baznīcu, apskatot ekspozīciju "Auce pirmās Latvijas brīvvalsts laikā" un baznīcas bibliotēku (Baznīcas grāmatas (pirmās Latvijas brīvvalsts laiks – 1918.-40.g., vācu laiks, padomju laiks un šodiena)). Baznīcā izveidotajā Mākslas telpā apskatei tiek piedāvātas vairākas unikālas ekspozīcijas: skolotājas Jadvigas Kupčes grāmatu un personīgo lietu ekspozīcija, kantātes “Dievs Tava zeme deg” vārdu autora Andreja Eglīša ekspozīcija, izcilā flamenko ģitārista Andreja Kārkliņa un režisora Kārļa Pamšes ekspozīcijas.
N/A

Kopš dižākā – Kalnasikšņu ozola bojāejas Kvēpenes dižozols ir kļuvis par varenāko Gaujas nacionālā parka koku. Tā apkārtmērs ir 6,1 m, augstums 20 m, bet koka vainaga projekcija 28 x 30 m. Ainaviskais ozols aug Gaujas senlejas labā pamatkrasta nogāzē un ir viens no kuplākajiem Latvijas kokiem. Netālu no dižozola uzmeklējams ar mežu apaugušais Kvēpenes pilskalns, bet lejpus tā – Gaujas pamatkrasta nogāzē iztek Svētavots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Ziemeļos no Kvēpenes pilskalna ir pakalns – t.s. Rūsiņa kalns, no kura labi saskatāmi Pārgaujas meži, Cēsu pilsētas torņi, Ieriķi un Rakšupes ieteka Gaujā. No soliņa Rūsiņa kalna galā var gaidīt lieliskus saullēktu skatus.
N/A

Omulīga kafejnīca Liepājas centrā, kur katrs jutīsies gaidīts un aprūpēts. Vieta kafijai, kūkām, ēdienam. Katru rītu ap pieciem darbu sāk kruasānu meistars, lai ap plkst. 9.00 būtu gatavi svaigi kruasāni.
N/A

Brīvdienu mājiņas Jūvgumegi atrodas Kurzemes reģiona Mazirbē, Slīteres nacionālajā parkā. Viesiem tiek piedāvātas četrvietīgas un divvietīgas naktsmītnes ar bezmaksas privātu autostāvvietu. Visās ir pieejama virtuve ar ledusskapi un plīts virsmu, kā arī tualete, duša izvietota uz terases. Līdz liedagam 400m.
N/A

Ļoti ainavisks Rēzeknes – Dagdas - Krāslavas ceļa posms ~ 2 km garumā ar skatu uz Rāznas ezeru un Mākoņkalnu (gaisa līnijā attālums – 10 km) ezera pretējā pusē.
N/A

Atrodas Tērvetes ziemeļrietumu daļā, Tērvetes upītes krasta līkumā. „Sprīdīšos” sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) strādāja un atpūtās latviešu rakstniece Anna Brigadere (1861. - 1933). Šajā laikā top lugas, stāsti, dzejoļi un rakstnieces atmiņu triloģija. No laukakmeņiem celtā „Sprīdīšu” ēka uzbūvēta 1840 g. Te sākotnēji darbojušās ūdensdzirnavas, tad skola, dzīvojuši mežziņi. Tagad šeit aplūkojams rakstnieces memoriālais muzejs. No „Sprīdīšiem” var uzsākt garāku pastaigu pa Tērvetes dabas parku, kur izvietoti no koka darinātie A. Brigaderes pasaku varoņi.
N/A

Daiļdārzs meklējams Daudzevas ciema ziemeļdaļā, aptuveni 0,3 km ziemeļrietumos no Daudzevas dzelzceļa stacijas. „Gundegu” māju saimniece savā īpašumā ir izveidojusi skaistu un ainavisku daiļdārzu, kurš izplānots vairākās, savstarpēji telpiski nošķirtās daļās, kurās aug krāšņumaugi, skujeņi, ogulāji un augļkoki. Savukārt, siltumnīcās gatavojas arbūzi, tomāti, paprikas un citi dārzeņi. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu, atpūsties lapenē, bet īpaši interesenti – saņemt vērtīgu padomu un kādu stādu.
N/A

Atklāta teritorija 3,5 km garumā un 2 km platumā, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā starp Pavasaru ciemu un Odiņu mājām. Polderis veidots padomju laikā ar mērķi iegūt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tolaik arī intensīvi izmantots. Mūsdienās tas pamazām aizaug. Neskatoties uz to, šeit ir Eiropā novērotais lielākais griežu blīvums. Ziemeļu – dienvidu virzienā polderi šķērso grantēts ceļš, kas ir piemērota vieta griežu klausīšanai.