Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.

Gastrobārs Klaips ir vieta Ādažos, kur ieturēt maltīti gan ikdienā, gan svētkos. Piedāvājumā 9 valstu "street food" ēdieni, kā arī Latvijas modernās virtuves gaļas, zivju un veģetārie ēdieni. Plašs dzērienu piedāvājums.

Taisna iela, kas stiepjas cauri Ķemeriem ziemeļrietumu – dienvidaustrumu virzienā. Ielas nosaukums ir apliecinājums, ka tā ir kādreizējā Vidzemes un Kurzemes vēsturisko novadu robeža. Robežu un Tukuma ielas krustojuma tuvumā ir redzama bijusī aptiekas ēka – atmiņas no kādreizējā Vissavienības nozīmes kūrorta. Uz tās sienas saglabājusies ar aptieku saistītā simbolika.

Silmači ir neliela ģimenes saimniecība, kur no pašu kazu piena top dažādi kazas piena sieri. Siera gatavošana apgūta pakāpeniski – apvienojot vietējās lauku sētas tradīcijas ar zināšanām un pieredzi, kas gūta, pētot un mācoties gan Latvijā, gan ārpus tās.

Sieri

Dažādi kazas piena sieri – no svaigiem un maigiem līdz izteiksmīgiem, kūpinātiem un ilgi nogatavinātiem cietajiem sieriem. Piedāvājumā ir gan klasiskie svaigie sieri, gan sieri ar garšaugiem, kā arī kūpināti sieri ar bagātīgu garšu.

Kā top siers

Siers top no kvalitatīva kazas piena, kas nāk gan no pašu ganāmpulka, gan no uzticama vietējā piena ražotāja. Kazas tiek audzētas lauku vidē un barotas ar dabīgu, pašu sagatavotu barību, kas tieši ietekmē piena garšu un kvalitāti. Siers tiek gatavots no svaiga piena, rūpīgi kontrolējot katru soli – no slaukšanas līdz nogatavināšanai. Katrs siers top ar rokām, ļaujot pienam saglabāt savu dabisko raksturu un pārtapt izteiksmīgā, niansētā garšā.

Svaigie sieri tiek gatavoti pēc vienkāršām, paaudzēs mantotām metodēm, savukārt puscietie un cietie sieri top, iedvesmojoties no senām itāļu un pat Senās Romas laiku receptēm, piešķirot tiem savu raksturu un garšu.

Apmeklētājiem

Iespējams iepazīt kazu saimniecību un siera tapšanas stāstu no pirmavota. Sezonā no aprīļa līdz oktobrim var piedalīties degustācijās, nogaršojot dažādus kazas piena sierus un citus saimniecībā radītos produktus. Apmeklētāji var satikt kaziņas un kazlēnus, uzzināt vairāk par to ikdienu, dzirdēt saimniecības stāstus un kuriozus, kā arī nesteidzīgi izbaudīt lauku vidi. Mazākajiem viesiem pieejams rotaļu laukums.

Tiek piedāvātas arī meistarklases nelielām grupām – no kazas pupa līdz galdam, ļaujot izsekot visam siera, sviesta, biezpiena tapšanas ceļam.

Kur iegādāties sierus

Saimniecībā uz vietas.

Piegāde maršrutā Gulbene–Sigulda–Rīga–Ādaži, kur produktus var saņemt, iepriekš pasūtot.

Gulbenes Zaļajā tirdziņā un Slow Food Straupe tirdziņā.

Krāslavas centrālai daļai, kurai raksturīga mazstāvu apbūve ar skaistām koka ēkām, piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Vislabākie skati uz vēsturisko centru paveras no autostāvlaukuma pie Adamovas takas, Karņicka kalna, tilta pār Daugavu (Prospekta iela) apkaimes un Priedaines skatu torņa Daugavas kreisajā krastā.

Sēlijā, pie Slates sila, atrodas "Kalnaleiskini". Saimnieks Mārtiņš Uzkurs ir galdnieks, bet sieva Lelde - dizainere abu kopējā galdniecības uzņēmumā un Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedre ar pieredzi ekskursiju vadīšanā. 

Viena no jaunākajām Latvijas pilsētām, 2013. g. tā svinēs divdesmit gadu jubileju. Salaspilī atrodas vairākas Latvijas mērogā nozīmīgas zinātniskās institūcijas (padomju laikā to veidoja kā zinātnes centru) - Bioloģijas institūts, Neorganiskās ķīmijas institūts, Fizikas institūts, Nacionālais botāniskais dārzs, padomju laikā nu jau bijušais Salaspils atomreaktors un Mežzinātnes institūts “Silava”. Pēdējo desmit gadu laikā pilsētā attīstījusies infrastruktūra, izveidojušies plaši savrupmāju rajoni. 1996. g. Salaspilī uzcēla jaunu katoļu baznīcu. Pēc būtības – Rīgas guļamrajons.

Ekspozīcija iepazīstina ar Pļaviņu HES - unikālas inženiertehniskās un arhitektoniskās būves, lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā un vienas no lielākajām Eiropā, celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem. Ekspozīcijā aplūkojams gan HES makets, gan dažādas sarežģītas elektrostacijas darba nodrošināšanai nepieciešamas mēriekārtas un īpaši pielāgoti instrumenti, ūdenslīdēja tērps, dažādi dokumenti un fotogrāfijas par HES iekārtu darbību, rekonstrukcijām, Aizkraukles pilsētas veidošanu, strādājošo sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Kopā ar ekspozīcijas apskati tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt Pļaviņu HES mašīnzāli, aplūkot HES būves no skatu laukuma, kā arī iepazīt būvju kompleksu.