Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Latvija ir ābolu zeme, tāpēc radīt sidru šeit ir dabiski! Senās ābolu audzēšanas tradīcijas mūsu zemē, kā arī kvalitatīvu šķirņu daudzveidība ir būtiska Latvijas sidra kultūras priekšrocība. Mūsu klimata zonā ir sarežģīti izaudzēt labas vīnogas, lai ražotu vīnu, toties vietējie apstākļi ir īpaši piemēroti, lai taptu ābolu sidrs. Tā ir dabiska likumsakarība, ko vietējie sidra ražotāji izmanto ar pieaugošu izcilību. Sidra ceļš jūs aizvedīs uz dažādām Latvijas sidra darītavām, kā arī restorāniem un krodziņiem, kas ceļ to galdā. Sidra ceļš ļaus izprast Latvijas sidra specifiku, iepazīstinās ar kulinārajām tradīcijām un kultūras mantojumu dažādos reģionos. Jums būs iespēja tikties ar pašiem sidrdariem, kas vada nelielas saimniecības, rūpējas par dārzu, pastāstīs par savu darbu vai pat ļaus tajā piedalīties. |
||
Akmenī iekaltais teksts (vēl nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par tā laika vietējo mācītāju (kurš mira no mēra), par pastorāta izveidi Sīkragā, ko drīz vien pārcēla uz Mazirbi. Tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs (sk. iepriekš) mēra akmeņi vēstī par 1710. gada Lielo mēri un teksti akmeņos iegravēti Mazirbes mācītāja Petrsona laikā no 1711. līdz 1734. gadam. |
||
Atrodas blakus Kalnamuižas baznīcai. Dienvidos no tās redzama grāfa Pālena kapliča, uz kuras salasāms vecs uzraksts krievu drukā “Savu mieru dodu jums”. Šajos kapos atdusas daudzi ievērojami cilvēki – mikrobiologs Kristaps Helmanis, A. Brigaderes tēvs, Tērvetes ainavu parka veidotājs Miķelis Kļaviņš u.c. |
||
Kafejnīca Rātsgalds atrodas pašā Ventspils Rātslaukuma sirdī. Kafejnīca piedāvā ieturēties ar mūsdienīgu un gardu maltīti. Īpašu uzmanību Rātsgalds velta klientu apkalpošanas kvalitātei un sadarbībai tikai ar kvalitatīviem produktu piegādātājiem. |
||
28 m augstais koka tornis atrodas Ziemeļkursas augstienes augstākajā vietā – Kamparkalnā (175 m v.j.l.). No tā paveras viens no Ziemeļkurzemes skaistākajiem skatiem uz Talsu pauguraines pakalniem. Skaidrā laikā redzami arī Rīgas jūras līča ūdeņi un Talsi. |
||
Celts Vilces pilskalna augšdaļā, no kuras paveras skats uz Rukūzes upītes ieleju, Zaķu pļavu un apkārtnes mežiem. Zemgales novadam neierasta ainava. Netālu atrodas Vilces muiža.
|
||
Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs. Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs. Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. |
||
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
|
||
Baznīca atrodas Sodu ielā (Sodų gatve) 8. Tās pirmsākumi meklējami 1409. g. (viena no vecākajām Lietuvas baznīcām), kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais izveidoja Traķu apgabala baznīcu. Dievnams joprojām ir pazīstams ar 1123. g. Konstantinopolē gleznotās Traķu Dievmātes gleznu, kuru it kā Vītautam 1390. g. uzdāvinājis Bizantijas ķeizars Emanuels Paleologs II. Šis fakts gan ir jāuzskata par leģendu, ko aprakstījis vēsturnieks Albertas Vijūkas – Kojalavičius, jo 1645 g. gleznas restaurācijas laikā noskaidrojās, ka tā ir tapusi 15 gs. beigās vai 16. gs. sākumā. Traķu Dievmātes glezna ir pirmā Lietuvas pāvesta vainagotā glezna (vainagošanas ceremonija notika 1718 g.), pēc kuras brīnumus piedzīvojuši daudzi ticīgie - gan katoļi, gan pareizticīgie, gan pagāni, gan tatāri. Latvijā - Aglonas bazilikā atrodas šīs gleznas kopija, ko uzskata par svētu! Vislabākais skats uz baznīcu, Traķu ezerpili un Traķiem paveras no klaja paugura Galves (Galvė) ezera ziemeļu krastā. |
||
Aktīvā atpūta svaigā gaisā, dabā. Dabas taka, atpūtas vieta, grilla vietas, lapenes. Lāzera cīņas jeb Laser tag ir spēle svaigā gaisā, ģimenes vai draugu kompānijā. Iegūsiet pozitīvas emocijas un kārtīgu adrenalīna devu, spēlējot augsti tehnoloģisko spēli reālā laikā un vietā. Lāzera cīņas ir visiem labi zināmā peintbola analogs, bet atšķirīgs ar to, ka Laser taga spēlē spēlētājus-pretiniekus “neitralizē” ar drošiem un nekaitīgiem lāzera šāvieniem no lāzera-ieroča, bet pati spēlētāja “neitralizācija” notiek, kad speciāli devēji (sensori), kuri ir nostiprināti uz spēlētāja apsaites, reģistrē pretinieka lāzera-ieroča staru, kas nozīmē, ka nav ne krāsu bumbiņu, ne sāpīgi sitieni, ne zilumi. Šī koncepcija padara Laser tagu pieejamu ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm un bērniem. |
||
Teiču dabas rezervāts – neskarta teritorija, purvi un putni. Tā ir nozīmīga putnu atpūtas vieta pirms sezonālajām migrācijām. Šeit vienkopus iespējams ieraudzīt līdz 1500 dzērvju, un līdz 8000 zosu. Purvā sev piemērotu vietu saviem riestiem atraduši arī rubeņi, tādēļ, ja agrā pavasarī esi netālu, noteikti ieklausies, varbūt sadzirdēsi šo majestātisko putnu rubināšanu. Takas apmeklējams iespējams tikai Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieka pavadībā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim. |
||
Merķine ir viena no senākajām Lietuvas apdzīvotajām vietām. Jau 14. gs. tā atradās nozīmīgu transporta un tirdzniecības ceļu krustcelēs. Gan agrāko laiku, gan mūsdienu pilsētas dominante ir iespaidīgais stāvo gravu un aizsarggrāvju apjoztais līdz 20 m augstais Merķines pilskalns (Merkinės piliakalnis), kas slejas Merķes un Nemunas satekas vietā. Tajā esošā pils (nav saglabājusies) 14. un 15. gs. vairākkārt cieta no krustnešu uzbrukumiem. Sakopojam spēkus un dodamies atklāt vienu no skaistākajām Lietuvas ainavām, kas paveras no Merķines pilskalna! Mūsdienās Merķine ir lielākā Dzūkijas nacionālā parka pilsētiņa (~ 1500 iedzīvotāju). |
||
Lenga Līsu rokdarbu darbnīcā uzzināsiet, kā senos laikos no vilnas tapa dzija, un, kā top adījumi mūsu dienās.Katrs varēs pārbaudīt savas prasmes vilnas kāršanas, dzijas šķeterēšanas darbos un izmēģināt lupatu paklāju aušanu uz stellēm.Rokdarbu veikalā piedāvā dažādus izstrādājumus visai ģimenei.Lenga Līsu darbnīcu var apmeklēt arī lielākā grupā. |
||
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par
Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu –
Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums
6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
|
||
Atrodas sporta un atpūtas kompleksā „Trīssaliņas”. No torņa paveras pievilcīga apkaimes ainava, kas īpaši skaista ir pieneņu ziedēšanas laikā. |
||
Lielā dziesmu vieta "Dzintari" ir ievērojama ar to, ka tieši tur 1866. gadā norisinājās pirmie latviešu skolēnu koru svētki. Lai iezīmētu šo vietu, 2015. gada vasarā Madonas novada, Praulienas pagasta, Šūpuļkalnā (Madona – Varakļāni ceļa malā) tika uzstādīts Ivara Mailīša veidotais vides objekts “Latvija skan”. Šajā vietā atrodas arī māja, kurā dzīvojis ievērojamais koru virsdiriģents Haralds Mednis (1906-2000). Lai saglabātu mākslinieka piemiņu, 2016. gadā durvis vēra Haralda Medņa 20. gs. 30. gados uzceltā māja “Dzintari”. Tajā apskatāma izstādes par virsdiriģentu Haraldu Medni un Pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem. Vietai dots skanīgs nosaukums – Lielā dziesmu vieta “Dzintari”. |
||
Dievnamam ir unikāls astoņstūru veidā darināts zvanu tornis (uzbūvēts ap 1800 gadu). Skats uz Lūšiai ezeru. |
||
Piedāvā ekskursiju pa saimniecību ar kazu, zirgu, trušu, putnu un mājdzīvnieku apskati. Interesenti var pieteikties uz reiterapijas seansiem, vizināties zirgā, uz ponija un pajūgā. Kazkopības produkcijas – piena, siera, biezpiena, kefīra un jogurta iegāde. |
||
18. gadsimta beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas atrodas Pilsrundāles centrā. Ūdensdzirnavas savas pastāvēšanas laikā piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus, taču laika gaitā to darbība tika atjaunota. Tolaik dzirnavas darbojušās ar ūdens spēku un papildus tam bijusi uzstādīta arī tvaika mašīna. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad par īpašnieku kļuva Voldemārs Bergmanis, ūdensdzirnavu ēku atjaunoja un pilnībā nokomplektēja ar tolaik vismodernākajām firmas “O. J. Keller” dzirnavu graudu pārstrādes mašīnām, kā arī tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība: labības pārstrāde, galdniecība, vilnas apstrāde un augļu pārstrādāšana. Mūsdienās ūdensdzirnavu ēkā ir izveidots muzejs piecos stāvos, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbību. Iespējams sekot līdzi grauda ceļam pa koka šahtām līdz samaltam miltu maisam. Piedāvājumā arī inventāra noma Rundāles ūdensdzirnavu tilpnē. Pieejami SUP dēļi, airu laiva, ūdens velosipēds un kanoe laiva. 2021. gadā tika izveidota neliela alus darītava un uzsākta alus ražošana. Tiek ražots gaišais un tumšais alus, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Viesiem tiek parādīts alus gatavošanas process, piedāvā degustācijas, kā arī telpas pasākumiem un svinībām. |
||
Atrodas Kuršu laukuma malā, E. Veidenbauma ielā 1. Pilsētas vecākā baznīca, par kuru saglabājušās ziņas no 1508. gada. Pirmais dievnams šajā vietā bija celts no koka. Pēc vairākkārtējām pārbūvēm (pēdējā - 1893. g. Liepājas arhitekta Paula Marksa Berči vadībā), tas ieguvis tagadējo neogotiskā stila veidolu ar gandrīz 60 m augstu torni. Baznīcas iekārta ir slavena ar vienu no izcilākajiem Latvijas baroka laika meistardarbiem (kokgriezējs Nikolass Sēfrenss jaunākais) - altāri, kam 2012. g. atzīmēja 350 gadskārtu. Altāri uzskata par vienu no izcilākajiem tā laika Austrumeiropas darbiem. Tā retabls (5,8 x 9,7 m) ir pazīstams ar Kristus ciešanu tematisko ciklu. Dievnamā atrodas trešās lielākās Latvijas ērģeles, kas darinātas pēc komponista un ērģelnieka Alfrēda Kalniņa skices. Baznīcu var apskatīt no iekšpuses un uzkāpt tās tornī. |