Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca – koka celtne guļbūves tehnikā ir būvēta 1743. gadā par muižnieka Šadurska līdzekļiem un nodota jezuītu aprūpē. Reizē ar to Pušā tika nodibināta arī jezuītu misija (Šadursku misija). Jezuītu misija šeit pastāvēja līdz 1820. g., kad tos izraidīja. Zem baznīcas mūriem saglabājušās jezuītu kapenes. Baznīcā ir trīs altāri un latviešu ērģeļbūvētāja J. Gremzes ērģeles. Baznīcas dārzā apskatāms 10 m augstais, 19. gs. celtais zvanu tornis, kurā atrodas 1743. un 1881. g. lietie zvani. Dievnamu iekļauj mūra žogs.

Atrodas Skrīveros, Daugavas ielā 58. Rakstnieka (1877. – 1970.) pirmo māju uzcēla 1908. gadā, bet tagad redzamo – 1921. gadā uz pirmās pamatiem. Ēkā izvietots muzejs, kura ekspozīcija ataino rakstnieka dzīves gājumu un radošo darbu, kā arī romāna „Zaļā zeme” tapšanas gaitu. Ēku ieskauj dārzs. 1952. g. A. Upītis māju ar dārzu uzdāvina valstij. Piedāvā ekskursijas un muzejpedagoģiskas programmas.

Tikai 30 minūšu braucienā no Rīgas, pašā Ogres centrā atrodas "SierŠtelles" ražotne. Turpat atpūtas kompleksā „Policijas akadēmija” var nobaudīt "SierŠtelles" siera ēdienus, kā arī iegadāties sierus kulinārijā. „SierŠtelles” sortiments sastāv no 31 dažādas garšas siera – gan sāļajiem, gan saldajiem. Īpašā siera recepte dzimusi turpat Ogrē, populārajā Peldu kūrortā.

Seklais un aizaugošais (ap 65 %) Engures ezers ir ne tikai viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem (Ramsāres konvencijas vieta, konstatētas 186 ligzdojošo putnu sugas), bet tā apkārtne izceļas arī ar lielu botānisko daudzveidību (> 800 augu sugas). Atšķirīgais jūras krasts (smilšaini liedagi, piejūras pļavas u.c.), piekrastes meži, zvejniekciemi, mitrie meži rada lielu ainavas un sugu daudzveidību. Ezera un jūras palieņu pļavas tiek noganītas ar dzīvei savvaļā pielāgotiem mājlopiem – zirgiem, zilajām govīm u.c. Apmeklētājiem ir izveidoti vairāki putnu vērošanas torņi, Orhideju taka u.c. Engures ezera austrumu krastā atrodas Ornitoloģisko pētījumu centrs un unikālā ornitologu konstruētā peldošā māja. Teritorija ir piemērota ne tikai atpūtniekiem, bet arī kājiniekiem, velotūristiem un putnu vērotājiem. Netālu no Ornitoloģisko pētījumu centra ir izveidota atpūtas vieta un neliela ekspozīcijas māja.

Astravo muižas saimniecība – viena no izteiksmīgākajām 19.gs. romantisma arhitektūras saimniecībām Lietuvā. Tā atrodas Astravā, Širvēnu ezea pussalā, kājām viegli sasniedzama no Biržiem pār garāko Lietuvā koka gājēju – Širvenos ezera tiltu. 18 ha jaukta plāna parks iekopts 1851. – 1862. Gadados. Parkā aug vietējie augi – egles, mazlapu liepas, priedes.

Mini zooloģiskais dārzs Brocēnu novadā, kur iespējams gan apskatīt, gan samīļot dažādus dzīvniekus lauku vidē. Sētā ir arī ugunskura vieta un nojume, kur patverties lietus laikā.

To pamatoti dēvē par vienu no Kurzemes skaistākajām baznīcām. Dievnamu, kas bija Osten – Zakenu dzimtas īpašums, cēla 17. gs. un pārbūvēja 1710. g. Tā kokā darinātais interjers (rokoko ar baroka iezīmēm, 18. gs. vidus) pārsteidz ar savu košumu un dažādību. Pieminēšanas vērta ir kungu loža, ērģeļu luktas (1710. g.), ērģeles (1856. g.), altāris, kancele, biktssols (18. gs. vidus) u.c. Griestu gleznojumi tapuši laikā no 1744. - 1746. g. un tos veidojis Prūsijas gleznotājs I. F. Rode. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses.

Neliela dizaina viesnīca un kafejnīca, kura atrodas Alūksnes vēsturiskajā centrā 10 min gājienā no Livonijas laika pilsdrupām.  No viesnīcas vairākiem numuriņiem paveras brīnišķīgi skati, t.sk. uz Alūksnes ev.luterisko baznīcu, Kultūras centru, mākslas skolu, ezeru. Tuvumā atrodas Alūksnes pilssala jeb Marijas sala; no tās pa gājēju tiltu var nokļūt Tempļakalna parkā. 

Kafejnīcā iespējams baudīt pusdienas un vakariņas, kā arī palasīt vecos (1925.- 1944. gada) laikrakstus “Malienas Ziņas” un iepazīt Alūksnes vēsturi rubrikā “Toreiz un tagad’. Gatavo pašu svaigu (saldētu) ogu saldējumus, kūkas un pasūtījuma ēdienus. Sezonāli piedāvā dažādu šķirņu augļus un ogas: zemenes, ābolus, bumbierus. Augļu dārzs 3 km no pilsētas ar 1000 augļkokiem.

A scenic and tradition-rich stretch of the Forest Trail symbolised by the onion. Onions were brought to the region by Old Believers in the 17th century. Ladies and gentlemen selling home-made onion strings on the roadside have become somewhat of a business card of the villages. The villages on the twenty-four kilometre stretch of road between Varnja and Kallaste are connected by the tourist route called Onion Road. The landscape is decorated by colourful wooden houses, small fish shops and a restaurant where you can enjoy tea made in the samovar, true to the traditions of Old Believers. You can visit the Kostja’s onion farm, where the host welcomes the guests and shows them onion cultivation. It is also worth visiting the Chicory Museum in Kolkja to get acquainted with the history of chicory cultivation in row villages near Lake Peipus. At the end of the trail you will reach Alatskivi, where the famous Alatskivi Castle is located.