Lai nokļūtu Silmačos, jābrauc cauri Pērļa silam un maz apdzīvotām vietām. Silmači atrodas ap 1 km uz rietumiem no Pērļa – nelielas apdzīvotas vietas. Te ir izveidota (20. gs. 80. gados) brīvdabas estrāde (celta tikai vienai izrādei, ko Latvijas Nacionālais teātris spēlēja 1986. g. Līgo svētkos), kur Jāņu laikā spēlē Rūdolfa Blaumaņa izcilo lugu „Skroderdienas Silmačos”. Pie estrādes izveidots attiecīgajai tematikai veltīts muzejs (arī 1986. g. un arī par godu vienai izrādei), kurā līdztekus citiem eksponātiem apskatāms lugas manuskripts (1902. g.).

Kafejnīca atrodas Kandavas pilsētas centrā pie Tirgus laukuma viesnīcā „Kandava”.

Latviešu virtuve: Siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, auzu pārslu biezputra, mājas kotletes, pildītās pankūkas, biezpiena plāceņi ar ievārījumu.

The tour starts at Jaunmokas Castle estate, where you will also find the Forest Museum. The pride of the castle is its unique painted tile stove (beginning of the 20th century) made of 130 painted tiles featuring 50 different views of the cities Rīga and Jūrmala. The Forest Trails runs along smaller tracks through the Austrumkursa Uplands, the valley of the river Slocene, along Lake Sekļa and Lake Jumprava to finally reach the town of Tukums. Well, the town takes pride in its pots, planters and flower beds with blooming roses along its streets. Next, the route meanders through forests to the demanding hillock of Milzkalns and Lake Valguma, where you will find the barefoot trail and a secluded art space within the woods. The Forest Trail continues to make a stopover at the Ķemeri National Park. The park is dedicated to protection of wetlands, since it is home to one of the largest marshlands of Latvia – the Great Ķemeri bog. As to the town – Ķemeri – it is the former balneological and sulphur springs resort. The tour ends in the village of Bigauņciems, where the Forest Trail joins with the Baltic Coastal Hiking Route (E9 European long distance path). Optionally, one can take a detour along the Lake Sloka trail with its bird-watching tower or pay a visit to the “Forest House” – the visitor’s centre of the Ķemeri National Park.

Viena no retajām vietām Latvijā (sk. arī Nīcas īvju audzi), kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju).

No 28 m augstā torņa, kas atrodas uz apdzīvotas „salas” – Siksalas Teiču purva vidū, paveras ļoti plaša augstā purva ainava ar Siksalas ezeru, citām minerālzemes salām un Siksalas mazciemu. Tā kā tornis atrodas Teiču dabas rezervātā, to var apmeklēt tikai Dabas aizsardzības pārvaldes inspektora pavadībā, iepriekš piesakot vizīti T: + 371 28333415.

Pirmoreiz rakstos kā Domesnes minēta 1387. g. un ar šādu nosaukumu zināma līdz 20. gs. sākumam. Irbes – Ģipkas baznīcas grāmatā ir ziņas, ka 1770. g. Kolkā bija 4 sētas – Krogi, Ūši, Vecvagari un Kabriki. 1844. g. Kolkā ierīkoja ķesterskolu, kurā par skolotāju strādāja Nika Polmanis, bet Kolkas pirmo skolas ēku uzcēla 1881. gadā. Gandrīz pusgadsimtu par skolotāju tajā nostrādāja lībietis Kārlis Bernšteins (1881 - 1951). Par Dundagas dumpja, kas aizsākās 1859. g., vadoni uzskatāms Kolkas Sārnastu saimnieka dēls - lībietis Nika Šūbergs (1833 - 1884). 19. gs. beigās Kolkā bija 392 iedzīvotāji, bet 1935. g. no 343 iedzīvotājiem 145 ir bijuši lībieši. 20. gs. 80. gadu vidū lībiešu valodu Kolkā brīvi pārvaldīja 13 lībieši.

Kolka ir vienīgais jūrmalas lībiešu ciems, kas turpinājis attīstīties arī padomju pierobežas režīma apstākļos, jo kļuva par zvejnieku kolhoza centru. 50. - 60. gados strauji auga iedzīvotāju skaits, tika celtas jaunas mājas, skola un tautas nams, bērnudārzs, zivju pārstrādes fabrikas.

Tagad Kolka ar 700 iedzīvotājiem ir lielākais ciems Lībiešu krastā. Te strādā zivju pārstrādes fabrikas „Līcis-93” cehs, vietējie zvejnieki un zivju kūpinātāji, darbojas Līvu centrs „Kūolka” un lībiešu ansamblis Laula, bet Ūšos var degustēt lībiešu ēdienus.

Atrodas Valmieras ziemeļdaļā. Valmiermuižas kungu māju (neobaroka stils) laikā no 1764. – 1771. g. cēla Šlēsvigas – Holšteinas – Zodenburgas – Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Vēlākajos laikos tā pieder vairākiem citiem īpašniekiem. Pēc mūsdienās atrodamām liecībām varam spriest, ka muižas kungu māja 20. gs. sākumā bija vienstāvu ēka ar barokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Tā bija piemērota kā vasarnīca un medību izpriecu vieta. 1918. g. ēku nodedzina. Divus gadus vēlāk Valmiermuižā ierīko karagūstekņu nometni. Vēlāk kungu mājas piebūvi atjauno un izmanto kā pamatskolu. 1936. gadā ēkā izveido cietumu, kas 2. pasaules kara laikā kļūst par karagūstekņu ieslodzījuma vietu. Pēcāk ēka nodeg, un drupas tiek nojauktas. Līdz mūsdienām ir saglabājies Valmiermuižas tornis, kura telpu griestu gleznojumi tāpat kā parks ir kultūras piemineklis. Mūsdienās blakus vēsturiskajai vietai izveidota Valmiermuižas alusdarītava, un Valmiermuiža ir atguvusi otro elpu.

Restorāns atrodas pusstundas braucienā no Madonas."Vakars uz Ezera" ir ekskluzīva iespēja vakariņot īpaši - uz ūdens, Kālezera vidū, izbaudot saulesrietu. Katrā "Vakars uz Ezera" vakariņošanas reizē tiek izvēlēti citi pavāri.

Kuģinieku drošībai 1875. g. celtā bāka stipri cieta 1. pasaules kara laikā. Savu tagadējo izskatu tā ieguva pēc atjaunošanas 1922. g. Bākas uguns atrodas 21,3 m v.j.l. un tās detaļas savulaik vestas no Francijas. Pie bākas ieejas 1975. g. uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Pie bākas atrodas bijušās padomju armijas militārās bāzes atliekas.

The first half of this section leads through magnificent coniferous forests, especially in the Järvevälja landscape reserve, where the trail is surrounded by beautiful dunes in the north and a raised bog in the south. It is well worth visiting the kiosk at Rannapungerja to buy smoked fish – the Lake Peipus vendace (rääbis) and some local farm produce. In the second part, the Forest Trail winds along the coast of the beautiful Lake Peipus. During the summer, when the water level in the lake is lower, beautiful, sandy beaches with wide shallows appear. Past Alajõe, the highest dunes of Lake Peipus (up to 20 m) rise on the landscape, providing a distant view of Lake Peipus, one of the largest lakes in Europe.