Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā. |
||
Vēl pirms 2005. gada orkāna „Ervīns” – viena no lielākajām un izcilākajām Latvijas liepām. Tagad zaļo vairs tikai viens koka zars.
|
||
Lai nokļūtu Silmačos, jābrauc cauri Pērļa silam un maz apdzīvotām vietām. Silmači atrodas ap 1 km uz rietumiem no Pērļa – nelielas apdzīvotas vietas. Te ir izveidota (20. gs. 80. gados) brīvdabas estrāde (celta tikai vienai izrādei, ko Latvijas Nacionālais teātris spēlēja 1986. g. Līgo svētkos), kur Jāņu laikā spēlē Rūdolfa Blaumaņa izcilo lugu „Skroderdienas Silmačos”. Pie estrādes izveidots attiecīgajai tematikai veltīts muzejs (arī 1986. g. un arī par godu vienai izrādei), kurā līdztekus citiem eksponātiem apskatāms lugas manuskripts (1902. g.). |
||
Krodziņš atrodas Liepājas – Ventspils autoceļa (P111) malā pie atjaunotā koka tilta pār Rīvu. Ar jūras tematiku saistīts interjers. Rudeņos pa lielajiem logiem var vērot pāri Rīvas upes dzirnavu aizsprostam lecošos lašus. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, kartupeļi mundierī, cepta butes un mencas fileja, cepta siļķe smiltsērkšķu marinādē, cūkgaļas fileja ar baravikām, kupāti ar marinētiem sīpoliem, pelēkie zirņi ar speķi, kartupeļu biezenis, rupjmaizes kārtojums, auzu pārslas ar putukrējumu. |
||
Dievukalnā atrastās liecības vēsta, ka šajā vietā pirms 3000 gadiem bija apmetušās baltu ciltis, bet 7.-9. gs. pie Daugavas jau apmetušās lībiešu ciltis. Daugavas klinšainajā krastā (pirmo reizi pieminēta 1229. g.) Rīgas bīskaps no laukakmeņiem uzbūvē pili, kuras drupas apskatāmas arī šodien. Lielvārde dod iedvesmu tādiem atmodas laika kultūras darbiniekiem kā Andrejam Pumpuram (1841-1902) un Auseklim (1850-1879). 1. pasaules kara laikā (Daugava gandrīz trīs gadus ir frontes līnija) Lielvārdi pilnībā noposta. Pēc 2. Pasaules kara kā jau arī citur Latvijas teritorijā, te sākas kolhozu izveide. Šajā laikā Lielvārde kļūst pazīstama ar vēl vienu simbolu – „Lāčplēša" alu. Šodien Lielvārde ir to ceļotāju iecienīta, kas savu maršrutu izvēlējušies veikt gar Daugavas labo krastu. |
||
Gārsene – Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Viņa dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Gārsene – Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Gārsenes pils - celta 1856. - 1860.g. neogotikas stilā. Pēc fon Budbergu dzimtas vēstures materiāliem, sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet otrs, zemākais spārns, uzcelts 1885.g. 1939.g. ēka pārbūvēta skolas vajadzībām, un no 1940.g. līdz 2015.g. tajā atradās Gārsenes pamatskola. Pilī atrodas muzejs un ekspozīcija par baronu Budbergu dzimtu, Gārsenes vēsturi, un pamatskolas vēsturi. Pils telpās apskatāma podiņu krāsns, kas ir kultūrvēstures piemineklis. Krāsns fasādi grezno Holandē ražoti, ar jūras un vējdzirnavu ainavām apgleznoti zilbalti podiņi. 2016.gada maijā tika veikta podiņu krāsns restaurācija. Pils kompleksu ieskauj 4ha liels parks, dzirnavu dīķi un meža parkā atjaunotas un uzlabotas barona laika pastaigu takas, kas vijas gar Dienvidsusējas krastiem. Visas sezonas garumā pilī apskatāmas mākslas un izzinošās izstādes.
|
||
Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Apkaimē izveidotas takas kājāmgājējiem. |
||
Vienu kilometru garā lokveida taka, kas ved pa lielāku nacionālā parka meža masīvu, uzskatāmi attēlo Žemaitijas augstienes un tuvākās apkārtnes reljefa veidošanās vēsturi. No takas augstākā punkta – Mikitai kalna, kas ir sens pagānu upurkalns, paveras (ainaviska stiga) tālākas apkārtnes skats. Kā takas interesantākie apskates objekti ir jāmin teikām apvītais akmens ar Velna pēdu un ar akmeņiem izliktas akas paliekas. |
||
Veidojās kā nu jau slēgtās Ignalinas AES (6 km attālumā) darbinieku pilsēta ar padomju laikiem izteiktām arhitektoniskām formām un monumentālismu. |
||
Amatnieces darina māla traukus, vāzes, svečturus, lukturus, dārza keramiku un sīkplastikas izstrādājumus. Interesanti ir māla trauki ar koka osām. Piedāvā ekskursiju, podnieka darba vērošanu, iespēju pašam sēsties pie virpas, kā arī iegādāties jau gatavo produkciju. |
||
Seto Tsäimaja, kas pieder pie Setu muzeja, var baudīt ēdienus no setu tradīcijās gatavotiem māla traukiem, klausīties setu dziesmas un instrumentu spēli. |
||
Latvijas lielākā parastā liepa (Tilia cordata). Daļa no varenajiem žuburiem ir atbalstīti. Stumbrā lieli dobumi, kas aizklāti, lai novērstu ūdens iekļūšanu un ātrāku trupēšanas procesu. Tāpat kā daudzi citi šāda izmēra koki – sena svētvieta.
|
||
Atrodas Alūksnes pilsētas centrā, Pils ielā 25A. Bībeles muzejs ir vienīgais Latvijā un Baltijā, kas savā krājumā glabā 1694. gadā latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu. Alūksnē varat ielūkoties latviešu valodas un kultūras vēsturē. Bībeles muzejs piedāvā iepazīties ar “Bībeles ceļu” no pašas pirmās, E. Glika Alūksnē tulkotās Bībeles, līdz mūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā aplūkojamas Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā. |
||
Sääniku saimniecības atpūtas centrs atrodas Kavilda senlejas krastā un ir lieliska vieta ģimenes atpūtai, pasākumiem un dabas baudīšanai. Uz vietas var nobaudīt mājas alu, pašceptu maizi, kā arī var pasūtīt maltītes. |
||
Jūrskolā (1894. – 1914.) izglītību ieguvuši vairāk kā
1000 studenti. Padomju laikā te atradās Padomju armijas robežsardzes punkts.
Saglabājies robežsargu tornis. Pa ceļam uz jūrskolu redzamas mežainas jūrmalas
kāpas ar nelielām ēkām, kas rada interesantu piekrastes ainavu. Ceļu, kas
savienoja Jūrskolu ar jūru kādreiz sauca par Kapteiņu gatvi vai Kapteiņu ceļu
|
||
Ances muiža ir būvēta kā tēva dāvana dēlam Ulriham Johannam fon Bēram. Pie muižas bija izveidots grezns franču dārzs. Pēc 1766.gada ēka tiek pārbūvēta un grezni izrotāta, ēkai šajā laikā ir divi stāvi, kuriem ir lieli logi un parketi. Visas durvis, koka griesti un paneļi bija darināti no ozolkoka un bronzas dekorēti. Skaisti kroņlukturi, marmora kamīns un liels skaits spoguļu papildināja iekārtojumu. Ap 19 gs.10.gadiem tajā iemitinās franču kareivji un nodara tai lielus postījumus. Tādēļ mazliet vēlāk otro stāvu nojauc un veicot plašus remontdarbus muižu pielāgo pārvaldnieka un ierēdņu dzīvokļiem. 1920.gadā Ances muiža tiek atsavināta tās pēdējam īpašniekam Georgam Bēram un nonāk valsts īpašumā. Tagad ēku apsaimnieko pašvaldība un tas izveidots par Ances pagasta sabiedrisko centru. Atjaunotajā ēkā saimnieko rokdarbnieku kopa „Paukers”, var iegādāties dažādus amatnieku izstrādājumus vai kopā ar Ances Sklandraušu cepšanas asociācijas meistariem izcept sklandraušus. |
||
Piedāvā dažādziedu, meža, viršu, liepziedu, ziedputekšņu, bišu maizes, propolisa u.c. biškopības produktu iegādi. Dalās pieredzē un izrāda piemājas dravu. |
||
Altjas vēsture iestiepjas 15. gs. vidū. Altja ir sens zvejniekciems, kur jūras krastā ir apskatāmi pirms gandrīz četrdesmit gadiem atjaunotie šķūņi, kur zvejnieki glabāja tīklus un citu inventāru. Mūsdienās šķūņiem ir vairāk ainaviska vērtība, jo tie netiek izmantoti. Turpat meklējama akmeņu kaudze, kur ikviens var atstāt savu akmeni ar iedomātu vēlēšanos. Noteikti ir apmeklējams Altjas krogs (Altja kõrts) – no guļbaļķiem celta ēka ar niedru jumtu, kur var nobaudīt Igaunijas nacionālos ēdienus. Ja iepazīta Altja, var doties pārgājienā pa Oandu taku. Tai ir dažāda garuma posmi – sākot ar dažus kilometrus garo Altjas apkārtnes izziņas taku (3 km) un 0,7 km garo Bebru taku (Koprarada), līdz pat 79 km garajam vairākdienu Kirves (Kõrve) pārgājienu maršrutam. |
||
Aug Sējas muižas parka nogāzē. Ietilpst Latvijas resnāko koku, kas pārsniedz deviņu metru robežu – četriniekā.
|
||
Raudondvario muiža (Raudondvario pils) atrodas Neveža upes labajā krastā Raudondvarē. Būvēta 16. gs., muiža kopā ar 3,8 ha parka teritorijā esošām divām ēkām, oranžēriju, zirgu staļļiem un pagrabu veido kopējo muižas ansambli. Blakus muižai 1834.gadā bija iekārtots pils parks, kas rekonstruēts 20.gs. Parka teritorijā bija atjaunoti apstādījumi un ziedu dobes, kurās krāšļojas muižas atgūtās senās rožu šķirnes. Ziemeļu parka krasts pārtop mežā. Te aug sarkanā kļava, veimuta priede, krūmliepa, pavasarī plaukstošie ēdelveisi. Parka taciņas ved uz Neveža upes krasta liegumu. |