| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viesu nams atrodas skaistā, mierīgā vietā pie dīķa, kas ikvienu zvejnieku iepriecinās ar zivju pārpilnību. Viesi tiek izmitināti 120 gadus senā klētī, kurā ir guļamistabas, virtuve un pirts. |
||
|
Viesu nams, kurā nodarbojas ar lauku tūrismu, atrodas ainaviskā Žemaitijas vietā blakus Virvītes upei. Viesiem tiek piedāvātas izklaides: peldēšana ar smailītēm, braukšana ar velosipēdiem, foreļu zvejošana Virvītes upes sengultnē, ekskursijas uz vēsturiskām Žemaitijas vietām. Viesu namā ir ierīkots seno motociklu muzejs. |
||
|
Saimniecībā audzē zirņus, putraimus, lauku pupiņas un liellopus. Apmeklētājiem piedāvā ekskursiju, kuras laikā stāsta par biodinamiskās lauksaimniecības paņēmieniem. |
||
|
Ramocku stacija atklāta 1889. gadā reizē ar dzelzceļa Pleskava-Rīga atklāšanu. 1916.gadā pēc jauna dzelzceļa izbūves līdz Gulbenei, šīs stacijas nozīme ievērojami pieauga. 1918.gadā tā kļuva par divu dažādu sliežu platumu dzelzceļa iecirkņu saskares staciju. Intensīva vilcienu kustība caur šo staciju tika izvērsta Brīvības cīņu laikā. Sadursmes pie Ieriķu stacijas notika jau 1918.gada decembrī. 1919.gadā jūnijā te sākās Cēsu kaujas. Starp Cēsīm un Ieriķiem vācieši uzbruka igauņu bruņuvilcienam. Par dažādiem nopelniem Brīvības cīņu laikā Ieriķu apkaimē, vairāki karavīri saņēma apbalvojumus, arī Lācplēša kara ordeņus.1919. gadā stacija nodēvēta par Ieriķiem. Otrā pasaules kara laikā te atradās lokomotīvju depo.1953.gadā depo vietā izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. Pēdējā tvaika lokomotīve L-3599 Ieriķu bāzi pameta 2002.gadā un tagad ir redzama kinopilsētā Cinevilla.Ieriķu stacija vairākkārt pārbūvēta.Otrā pasaules kara laikā nodedzināta pavisam. 1956.gadā uzbūvē pašreizējo ēku. |
||
|
Sākumā maršruts ved uz Ķemeru nacionālo parku, kurš ir bagāts ar floru, kā arī nacionālais parks piesaista ar saviem sēravotiem. Apciemojiet saimniecību, kas ir specializējusies uz augiem un tējām, un saimniece iepazīstina ar augu atšķirīgajām īpašībām un kā tos ir iespējams izmantot savai veselībai. Tālāk - apburošās Kuldīgas apskate un uz ugunskura pagatavota zivju zupa Pāvilostā. Izbrauciens pa upi ar tradicionālu zvejnieku laivu. Iespēja uzzināt, kā pagatavot maltītes, izmantojot savvaļas augus. Apskatiet Liepāju, tās smilšaino pludmali un aizraujošo militāro mantojumu. Dodieties uz Papes dabas parku, kur ir iespēja makšķerēt ezerā un uzzināt par tradicionālo zivju kūpināšanu. Apmeklējiet Rucavas tradīciju namu, kur iespējams izjust seno kultūras vidi un nobaudīt tradicionālo virtuvi. Pēc tam dodieties uz Šitaki sēņu audzētavu, kur tiek piedāvāts nogaršot šitaki sēņu ēdienus. Tālāk - zāļu tēju audzētāji un ražotāji, sēņošana mežā, bērzu sulu un dzirkstošā vīna darītava. |
||
|
Pie Inčupes ietekas paceļas ap 18 m augstā Baltā kāpa – Vidzemes piekrastes ainaviskākais vēja, smilšu un jūras veidojums. Kāpas apskates un aizsardzības nolūkā izveidota laipu taka (Saulrieta taka) ar skatu laukumu. Teritorija dienvidos no Inčupes atrodas Piejūras dabas parkā.
|
||
|
Braucot pa Saukas ezera ziemeļu krastu (kur ceļu krustojums uz Klauci), koku ieskauta redzama Saukas luterāņu baznīca. Mūsdienās esošais ir trešais dievnams šajā vietā. To atklāja 1827. g. un tas apskatāms g.k. no ārpuses. Baznīcas altāris rotāts ar apustuļu Pētera un Pāvila skulptūrām un J. Dēringa altārgleznu „Jēzus pie krusta ar Mariju un Jāni”. Ērģeles ir Jelgavas amatnieku darbs, bet to stabules nākušas no Saukas.
|
||
|
„Ilzenberga muiža” – pirmā un Baltijā lielākā saimniecība muižā. Saimniecībā, kurā darbs noris harmonijā ar dabu, var redzēt un iegādāties dažādu veidu maizi no dabīgā ierauga, mājputnus un to olas, ekoloģiskās ganībās izaudzēto liellopu gaļu, pienu un to produktus, dīķos audzētās zivis, tradicionāli audzētās dārza veltes, dažādus dārzeņus, ekoloģiskajā muižas apkārtnē iegūto bišu medu, kā arī dažādus žāvētus, skābētus un kūpinātus produktus. |
||
|
Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Starp steķiem un Tūjas ķieģeļu fabriku bija
izveidots sliežu ceļš, pa kuru transportēja labākās kvalitātes ķieģeļus.
Pēckara gados „Dzeņu” krastā uzcēla zivju pārstrādes rūpnīcu, bet pāri
steķiem – cauruli, pa kuru ar ventilatora palīdzību sūknēja zivis no kuģiem,
kas bija piestājuši steķu galā.
|
||
|
Viena no divām šāda tipa Daugavas pārceltuvēm (otra pie Līvāniem), kas joprojām darbojas kā savā ziņā eksotisks transporta līdzeklis, pārceļot gan gājējus, velobraucējus, gan vieglos automobiļus. Pārceltuvi uz priekšu virza motors un pāri upei (platums – 0,2 km) nostiepta metāla trose. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki.Daugavas kreisajā krastā paceļas Dunavas katoļu baznīca. Netālu no pārceltuves Daugavas krastā novietots piemineklis, kas veltīts Daugavas plostniekiem. 19. gs. 20. gados Līvānos bija trīs pārceltuves pār Daugavu. |
||
|
Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. |
||
|
Vieta, kur 1. pasaules kara laikā 1916. g. notika t.s. Ziemassvētku kaujas starp Krievijas un Vācijas karaspēku, pēc kurām latviešu strēlnieku drosme un varonība aizskanēja tālu pāri valsts robežām. Ložmetējkalnā ir izveidota piemiņas vieta latviešu strēlniekiem un atjaunots skatu tornis. No tā labi redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līnijas vietu, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā, iezīmējot purvā lielāku koku rindu. Kā iepazīt? Iespēja doties pārgājienos gan ar gidu, gan bez, apmeklēt Ziemassvētku kauju muzeja "Mangaļu" māju, kuras apkaimē izveidots marķēts izziņas maršruts, piedalīties tematiski izglītojošos pasākumos un kauju imitācijās. Apskatāmi pieminekļi, karavīru kapi, ierakumi, fortifikācijas, zemnīcas u.c. Mangaļu mājās atrodas Latvijā lielākais kauju vietu makets. Apskatāmi Baltijas reģionam unikāli 1. pasaules kara lauka fortifikācijas elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām: autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas t.s. „Vācu valnis”. |
||
|
Viesu māja AMRAI atrodas Ventspilī, klusā, sakoptā rajonā, 6 km no centrālās pludmales un 2 km no savvaļas pludmales. Nakšņošanai piedāvā labiekārtotu divstāvu brīvdienu mājiņu ar diviem atsevišķiem numuriem, kā arī labiekārtotus 1istabas un 3istabu dzīvokļus privātmājā ar atsevišķām ieejām no pagalma. Vienistabas dzīvoklī ir duša, wc, virtuve,TV - vietējā, internets. Trīsistabas dzīvoklī ir džakuzi vanna, wc, virtuve, TV-vietejā, internets. Abos dzīvokļos ir veļas mašīna. Dārzā ir vieta rotaļām, batuti, grilli. Piedāvā galda spēles un spēles brīvā dabā- bezmaksas. Iespēja pasūtīt ēdināšanu, sarunāt auklīti, izīrēt divriteņus. |
||
|
Pirts Juglas upes krastā atpūtai ģimenēm (nav paredzēts skaļiem pasākumiem). Maksimālais personu skaits - 6 personas. Pieejamas dažādas aktivitātes vecākiem ( krievu pirts, dīķī makšķerēšana, jaunākie preses izdevumi ) un bērniem ( rotaļas, batuts, novuss, velosipēdi, trusīšu barošana). Pirts svaigi izremontēta, labiekārtota, var pasūtīt vakariņas, brokastis. Atrodas 25 km no Rīgas, var braukt ar autobusu. Cena atkarīga no izmantotā pakalpojuma un personu skaita.
|
||
|
Muzejā var noklausīties stāstu par šokolādes vēsturi, iepazīt procesu no iegūšanas līdz gatavai produkcijai, kā arī radošajā darbnīcā pašiem sagatavot un nodegustēt šokolādi. Rada bagātīgas, dabīgām izejvielām dekorētas Beļģu šokolādes trifeles. Blakus esošajā veikaliņā var nopirkt gatavo produkciju. |
||
|
Skolēniem līdz 6.klasei tiek piedāvātas ekskursijas, kuru laikā iepazīstina ar dzīvniekiem, ļauj tos pabarot un glaudīt. Vecākiem skolēniem stāsta par zirgu evolūciju un bioloģiju, darbu ar zirgiem. Tāpat tiek piedāvāti tūristu pārgājieni pa apkārtni (viegls maršruts). |
||
|
Atrodas Naujenē, Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa malā. Muzeja etnogrāfiskā krājumā apskatāma ekspozīcija „Turīga latviešu zemnieka istaba” ar 19. – 20. gs. sadzīves priekšmetiem. Mazākajiem apmeklētājiem interesanta būs Latvijā vienīgā diorāma "Zemūdens pasaule”, kur var iepazīt Daugavas iemītniekus. Iekārtota dabas ekspozīcija “Sirds Daugava”, kas iepazīstina ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - Daugavas loku dabas parka un aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Muzejs piedāvā radošas darbnīcas un muzejpedagoģiskas programmas. Austrumos no muzeja atrodas ābeļdārzs. Otrpus ceļam plešas labiekārtotais Juzefovas (Juzepovas) parks, kurā atradusies grāfa Bogdana Šahno celtā muižas pils, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Juzefovas parkā izveidoti pastaigu celiņi, atpūtas vietas, izvietoti informācijas stendi, kurā var izlasīt par parka vēsturi un interesantākajām kokaugu sugām. Lai izstaigātu parku, būs nepieciešama vismaz viena stunda. |
||
|
Pašā Mulgimaa sirdī ierīkota ģimenes alusdarītava, kur ciena vietējos ēdienus un dzērienus. Apmeklētāji var vērot alus darīšanas procesu, kā arī nogaršot dažādas Mulgi alus šķirnes. |
||