| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Saimnieks piedāvā ekskursiju bišu dravā ar bitenieku cepurēm galvā. Iepazīstina ar medus ražošanas procesu, demonstrē video un cienā ar 6 – 7 dažādiem medus veidiem. Ja ciemiņi vēlas, uzcep pankūkas. Produkcijas iegāde. |
||
|
Within easy reach of the Finnish capital of Helsinki, visitors can escape into wild natural settings and enjoy typically Finnish scenery, with lovely lakes, green forests and rugged crags. The nearby Finnish Nature Centre Haltia spotlights the best of Finland's natural treasures from across the country. |
||
|
Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem). |
||
|
Skatu tornis uz pontoniem, kuru ar sauszemi savieno laipa. No tā praktiski pārskatāms viss Slokas ezers līdz pat Kauguriem, īpaši tā ziemeļdaļa. Pie torņa meklējams sēravots. Piemērots putnu vērošanai visa gada garumā, t.sk. ziemās, jo ezerā saglabājas neaizsalstoši lāsmeņi. |
||
|
Rokdarbniece Vineta Meistere piedāvā apskatīt, pasūtīt un nopirkt gleznas, dienasgrāmatas un recepšu grāmatas, kas izšūtas krustdūriena tehnikā. |
||
|
Piedāvājumā relaksācija pirtī - sildīšanās, skrubēšanās, enerģiskais pēriens, kā arī dažādas masāžas. |
||
|
Tagad redzamās muižas pils (klasicisma stils) pirmsākumi meklējami 1784. g. Vēlākos laikos to pārbūvēja par divstāvu ēku, kurai ir četru kolonnu portiks tās centrālajā daļā. Jauns pagrieziens muižas attīstībā uzsākās 1993. g., kad uzsākta ēku restaurācija. Šobrīd muižas kompleksā atrodas Grašu bērnu ciemats, bet kungu mājā – viesnīca. |
||
|
Uz akmens virsmas bijis (šobrīd izdzisis un nav
redzams) teksts, saskaņā ar kuru lībiešus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un
mēris (akmens atrodas mēra upuru kapu vietā). Tagad tur virsū uzlikts ir arī otrs
(vismazākais) akmens, kas kādu laiku bija pie Pakalnu mājām. Arī tā teksts ir izdzisis.
|
||
|
Jaukta plāna Ilzenberga muižas parks, izveidots 19.gs. otrajā pusē, ir palicis tāds pats līdz mūsdienām. Gleznaina, izteiksmīga reljefa vietā starp Ilgio un Apvalasa ezeriem. Atjaunojot parku, saglabāta bijušā parka telpiskā struktūra. Parks aizņem 10 ha teritoriju un ir veidots no divām daļām. Pirmā – tā ir salīdzinoši prezīca tainsstūra formas teritorija blakus muižai, apjozta ar mazlapu liepu rindām un ainaviski izvietotiem vietējo un introducēto koku sugu stādījumiem. Otrā daļā – dabiskā meža tipa stādījumi. Lielākais Ilzenberga muižas parkā augošais ozols ir pasludināts par valsts apskargājamo dabas mantojuma objektu. Šī varenā koka stumbra apkārtmērs – 6.3 m, diametrs – 2 m, augstums – 30,5 m. |
||
|
Aptuveni 2km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļveidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties atpazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu (6.5 m). Upes labajā krastā, pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie Meža muzeja, atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi. |
||
|
The Baltic Sea littoral on the West coast of Kurzeme is called the Great Wave Sea. The seacoast is mainly sandy. While the Great Wave Sea section is the least populated coastal area in Latvia, at the same time, the third biggest city in Latvia, Liepāja, is also located there. Steep bluffs rise before your eyes on the seacoast between Pāvilosta and Sārnate. The villages are quiet and sparsely populated. At the beginning of the route, you can see the Soviet military heritage in Liepāja Karosta Prison, taste smoked local fish in Pāvilosta and then enjoy one of the most beautiful views of the entire route to the seacoast from Užava lighthouse. The route closes in the port city of Ventspils, where there are various entertainment and sightseeing places, especially for families with children. |
||
|
Piedāvā ekskursiju pa saimniecību ar kazu, zirgu, trušu, putnu un mājdzīvnieku apskati. Interesenti var pieteikties uz reiterapijas seansiem, vizināties zirgā, uz ponija un pajūgā. Kazkopības produkcijas – piena, siera, biezpiena, kefīra un jogurta iegāde. |
||
|
Lauku māja, kurā sagaidīs īstena Latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa un ierādīs maizes cepšanas tradīcijas pēc mantotas receptes. |
||
|
Dagda vēsturiskajos avotos minēta 17. gs. kā tirgotāju miests. 1772. g. Dagdas novadu iekļāva Pleskavas guberņas, bet 1802. g. - Vitebskas guberņas sastāvā. 1905. g. šeit notika plaši zemnieku nemieri, kuru laikā tika nopostīti daudzi nozīmīgi arhitektūras pieminekļi. Pilsētu nesaudzēja arī abi pasaules kari. Ko skatīt tūristam? Dagdas centrā ir saglabājusies 20. gs. vēsturiskā apbūve – nami, kas celti no sarkanajiem ķieģeļiem – t.s. „ebreju tirgotāju nami". Dagda ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur ik gadus pilsētas parkā svin Annu dienu! |
||
|
Bijušais Ventspils - Stendes šaursliežu dzelzceļš – saglabājusies stacijas vieta, bagāžas noliktava, stacijas priekšnieka dzīvojamā ēka, kā arī paša mazbānīša „stiga” |
||
|
Upes tecējuma ziņā – straujš un vietām krāčains Gaujas posms starp Vidagu un Vecpalsas ieteku, kura (un kura pieteku) krastos vietām sastopami dolomīta atsegumi, no kuriem lielākie ir Randatu klintis. Liegums veidots g.k. dažādu mežu, pļavu un ar atsegumiem saistītu biotopu aizsardzībai. Arī no ainaviskā un ūdenstūrisma viedokļa – interesants Gaujas vidusteces posms. Izveidoti labiekārtojuma elementi Randatu klinšu apskatei u.c. Teritorija ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
|
||
|
Atrodas dienvidos no Jēkabpils, Radžu smilšu – grants karjera (Radžu ūdenskrātuve) ziemeļaustrumu daļā. Interesanti, ka akmens „atrasts” karjera izstrādes laikā. Radžu akmens tiek vērtēts kā otrs lielākais Latvijas dižakmens (tilpums ~ 100 m3). Karjera ziemeļu daļā izveidots Jēkabpils Meža parks – populāra pilsētnieku atpūtas, pastaigu un sportošanas vieta. Radžu ūdenskrātuves pludmalei 2012. g. piešķirts Zilais karogs. |
||
|
Restorāns "Višta puode" piedāvā dažādus gardus ēdienus, tostarp arī lietuviešu tradicionālos ēdienus. Restorāna telpas iespējams rezervēt dažādiem pasākumiem. |
||
|
Adamovas (senais nosaukums Adamhof, Odumova) muižas
celtniecība datēta ar 1851. gadu. Muižas īpašnieki ir bijuši Rēzeknes
pilskungs Korfs, dekabrista Oboļenska brāļa meita Žemčužņikova,
ģenerālis Karaulovs. 1905. gadā Adamovas muižā atklāts minerālūdens
avots, kas nosaukts svētās Helēnas vārdā. Minerālūdens ieguvis
augstākās godalgas 1912. gadā Londonas un 1913. gadā Parīzes
izstādēs. Pašlaik minerālūdens avots Adamovā vairs nav atrodams.
Saglabājušās divas 19. gs. ēkas, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras
pieminekļi. Muižas teritorijā atrodas Adamovas speciālā internātpamatskola.
2006. gadā pie internātskolas uzcelts moderns sporta komplekss, kur notiek arī valsts mēroga
sporta sacensības. Kompleksā piedāvā saunu, telpas svinībām, laivu nomu, kā arī naktsmītnes 120 personām.
|
||
|
Mākslinieces darbnīca atrodas ļoti skaistā viensētā. Auž gobolēnus un piedāvā vērot darbu tapšanas gaitu, pasūtīt, kā arī iegādāties gatavos izstrādājumus. Daudzi no tiem ir praktiski suvenīri un izmantojami kā labas dāvanas. |
||