Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c.

N/A

Līvānu dienviddaļā, kur Zemgales iela „atduras” pret Daugavu, ir apskatāms un joprojām izmēģināms 21. gadsimtam diezgan neparasts un eksotisks transporta līdzeklis – viena no trīs Latvijas upju pārceltuvēm. Atšķirībā no Līgatnes pārceltuves, šo darbina motora, nevis pašas upes straumes spēks. Tas tiek īstenots ar troses palīdzību, kas pārvilkta pāri Daugavai. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki.

N/A

Veselībai un pilsētvidei draudzīga transporta – velosipēda lietotāji putnu vērošanas torni var sasniegt pa Ķengaraga promenādes veloceliņu. Tornī izvietoti putnu attēli, kas nezinātājiem atvieglo ūdensputnu vērošanas un atpazīšanas procesu. Redzamas plašas Daugavas ainavas.

N/A

Vieta Tartu centrā, kur var nobaudīt nelielas un vieglās fish & chips tipa maltītes, kas tapušas no Peipusa ezera apkārtnes produktiem. Nelielajā veikaliņā apvienotas Peipusa apkārtnes ēdināšanas tradīcijas ar moderno virtuvi, pie tam tiek izmantoti tikai vislabākie vietējie produkti. Milzīgus panākumus jau guvis no zandarta filejas gatavotais fish & chips, sulīgais burgers, kā arī vraps jeb tītenis.

N/A

Valdemārpils ir maza un klusa pilsētiņa, kas izvietojusies garā Sasmakas ezera krastā. Jau 17. gs. sākumā uz Sasmakas muižas zemes izveidojās amatnieku un tirgotāju miests. 19. gs. vidū Kurzemes pilsētās dzīvoja daudz ebreju tirgotāju un amatnieku, tādēļ Sasmaku tolaik dēvēja par ebreju galvaspilsētu. 1926. g. pilsētu pārdēvēja par Valdemārpili. Pilsētas vēsturiskais centrs ar 19. gs. apbūvi ir pilsētbūvniecības piemineklis. Valdemārpilī apskatāma luterāņu un pareizticīgo baznīcas, bij. Valdemārpils sinagoga, K. Valdemāram veltītais piemineklis, kā arī izcilā Valdemārpils Elku liepa.

N/A

Ošos gaida atraktīvs un interesants saimnieka stāstījums par vīngliemežiem un to audzēšanas īpatnībām. Apmeklētāji var apskatīt audzētavu, saņemt vērtīgus padomus un nobaudīt pēc dažādām receptēm sagatavotus vīngliemežus un iegādāties to pusfabrikātus un suvenīrus. "Kulinārā mantojuma" dalībnieks.

N/A

Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu!

N/A

2012. gadā tika izveidots ģimenes uzņēmums "Bioorganic earthworm compost", kurš nodarbojas ar organiskā mēslojuma - sliekkomposta jeb biohumusa ražošanu. Ir izveidota moderna sliekkomposta ražotne, kura ir viena no lielākajām Baltijas valstīs. Pieaugot cilvēku interesei par zaļo saimniekošanu un iespējami kvalitatīvāku ekoproduktu iegūšanas iespējām, tiek piedāvātas ekskursijas pa ražotni, lai parādītu, kā tiek ražots viens no visefektīvākajiem organiskajiem mēslojumiem - sliekkomposts.

N/A
Pirmā stacijas ēka bija uzcelta jau 1877. g. līdz ar dzelzceļa atklāšanu. Kādu brīdi stacijā pienāca vilciens Maskava – Ķemeri, bet līdz 1920. g. no stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei kursēja tramvajs. 1. Pasaules kara laikā nopostīto dzelzceļa stacijas ēku no jauna uzcēla 1922. gadā (arhitekts A. Medlingers). Savulaik tā bijusi pirmā Latvijas brīvvalsts laikā uzceltā būve Ķemeros. Stacijas ēku vēlreiz pārbūvēja jau pēc 2. Pasaules kara. Stacijas ēkā atrodas Ķemeru velonomas punkts.
N/A

Strenču novada Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecība “Veckūkuri” ir iekļauta Latvijas ražīgāko ganāmpulku topā. "Veckūri" ir piena pārstrāde, kas ražo netradicionālus piena produktus no savā saimniecībā iegūtā piena. Saimniecība ierindota arī to uzņēmumu vidū, kam piešķirti valsts eksporta padomes apbalvojumi “Latvijas Eksportprece 2015”.

N/A

Pirts rituāli, kuru laikā pirtnieks ar dažādu augu pirtsslotiņām un tējām palīdz uzlabot veselību, atbrīvoties no noguruma un stresa, uzlādēt organismu ar jaunu enerģiju. Ķermenis tiek atsvaidzināts un norūdīts. Piedāvāti dažādu masāžu veidi, attīrošie pīlingi un maskas.

Piedāvājumā: Baltā un Melnā pirts, apsildāms kubls, kalēja darbnīca, kur var izmēģināt savas amata prasmes.

N/A
3 dienas

Maršruts sākas un beidzas Lietuvā populārākajā piejūras kūrortā Klaipēdā. Klaipēdas Universitātes botāniskajā dārzā ir piekrastes etnogrāfiskais dārzs ar ziedu kolekcijām, kas raksturīgas šim apgabalam. Kretingas muižas parks ir viens no vecākajiem 16.-18. gadsimta muižas parkiem Lietuvā. Palangas muiža, kurā ierīkots Dzintara muzejs un Birutes parks ir viens no vislabāk saglabātajiem muižas kompleksiem Lietuvā. Lielākais japāņu dārzs Eiropā (16 ha) ir tradicionālo aromātisko augu un dārzeņu kolekciju mājvieta. Rucavas dendrārijs piedāvā apskatīt magnoliju kolekciju. Nīcas ciemā apmeklētājiem ir pieejami 7 dekoratīvie dārzi, kas uztur vietējās dārzkopības tradīcijas. Vēsturiskās šķirnes tiek rūpīgi izvēlētas, lai atjaunotu augļu dārzu un romantisko ainavu parku - 18. gs. Tāšu (Telsena) īpašumā Grobiņas rajonā, Latvijā. Izidorius Navidanskas parkā ir vairāk nekā 120 koku un krūmu sugu. Apmeklējiet āra augu izstādi Jadvyga Balvočiūtė saimniecībā – kur audzē ārstniecības augus un garšvielas, pārdod organiskos kāpostus, atsevišķas zāļu tējas un zāļu maisījumus. Beržoras lauku mājā, kas atrodas Žemaitijas nacionālā parkā, aug arī dažādi medicīnas, kulinārijas, aromātiskie un dārza augi. Plunges muiža, ko sauc arī par "Žemaitijas Versaļu" - ir viena no slavenākajām šāda veida muižām, kas saglabājusies Lietuvā. Steponas Darius dzimtās vietas muzejā ir unikāls augļu dārzs ar iespaidīgu izmēru un apjomu. Švėkšnas muižas komplekss ir apveltīts ar skulptūru parku, skaistiem skatiem, takām, vārtiem un ķīniešu-japāņu ginka koku (ginkgo biloba), kas ir 18 metrus augsts un 70 cm diametrā. Šilutes muižā ir divi parki - angļu ainavu parks ar pastaigu takām un mežaparku, kas pazīstams kā Varnamiškis, vai tā sauktais "Vārnu mežs".

N/A
Šo batereju visvieglāk atrast ir ejot gar jūras krastu, jo viena no četrām tās pozīcijām atrodas liedagā – jūras viļņu noskalota. Pārējās pozīcijas, tālmēra tornis un citi elementi atrodas netālu no jūras krasta – priežu mežā. Batereja celta pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. No šīs krasta baterejas jau redzami Ziemeļu forti
N/A

0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.

N/A

Vērēmu pagasta Veremu ciemā, 150 m DA virzienā no Viršukalna mājām. Akmens ir  5,9 m garš, 4,0 m plats, augstums 3,0 m, apkārtmērs 15 m, tilpums 22 kubikmetri. Dižakmeni klāj pelēcīgu sūnu kažociņš, kuram cauri vietām pavīd patriarha sarkanbrūnie sāni. Granīta monolīta skaists rotājums ir 3-4 cm gari laukšpata kristāli, kas saule vizuļo varavīksnes toņos.

N/A

A. Baranauska un A. Vienoļa – Žukauska memoriālais muzejs izveidots 1927.gadā. Tajā tiek vāktas, glabātas un popularizētas muzeja vērtības, kas atspoguļo Anīkšču apkaimes kultūras, literatūras, vēstures, agrokultūras, tehniskās vēstures attīstību. Visas sezonas laikā apmeklētāji var pastaigāties pa Rakstnieku kalniņa memoriālo parku.

N/A
Ķemeru skolas ēkas būvniecība pabeigta 1934. gadā (arhitekts K. Cināts). Tā ir viena no nedaudzajām skolu ēkām Latvijā, kur saglabājies vēsturiski vērtīgs interjers un eksterjers – t.sk. alegoriski tēli uz tās fasādes.
N/A

Viens no parka neparastākajiem vēstures objektiem, kas apvīts ar daudzām leģendām un noslēpumiem, par kuriem vēl joprojām nelabprāt izsakās ar to saistītie cilvēki. Zināms, ka bāzi laikā no 1960. – 1962. g. ļoti stingrā slepenībā cēla ~ 10 000 kareivji no citām padomju republikām. Pazemes ejas bija būvētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties tikai maza auguma cilvēki. Zem zemes atradās 4 šahtas, no kurām varēja palaist vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R – 12 U ar kodolgalviņām. Blakus atradās apkalpojošā personāla telpas, elektrības ģenerators, sakaru centrs u.c. Līdz 2010. g. bāzi varēja apskatīt vietējā gida pavadībā. Tagad to rekonstruē un 2012. g. plāno atklāt Aukstā kara muzeju. Bāze atrodas austrumos no Plateļu ezera, liela meža masīva vidū.

N/A

Atrodas Grobiņas nomalē (dienvidaustrumdaļā) pie Liepu gatves (saukti arī par Priediena senkapiem). Arheoloģisko izrakumu rezultāti liecina, ka apbedījumi te skeletkapu, ugunskapu un uzkalniņkapu veidā tapuši laikā no 7. - 9. gs. (atšķirīgi datējumi, arī 4. – 10. gs.) 1987. g. izrakumu laikā te atrada unikālu ar seniem ornamentiem rotātu 8. - 9. gs. skandināvu karavīra kapakmeni (stēlu), kas glabājas Liepājas vēstures un mākslas muzejā un ir vienīgais šāda veida atradums Baltijas jūras dienvidaustrumos. 0,3 km dienvidos no senkapiem lēnām plūst Ālande, kas viduslaikos bijusi kuģojama. Liepas gatves malā uzstādīta informatīva zīme. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iekļauts UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā.

N/A
Dižpriede Bigauņciemā pie tāda paša nosaukuma kafejnīcas.