On this trip you will encounter a rich blend of wetland, woodland and coastal habitats, when almost all the species have arrived and some passage migrants still remain, with the possibility to see around 200 different species. Birdwatching starts in the Gauja National Park with beautiful rolling relief, then goes to the eastern edge of the Gulf of Riga and Lake Burtnieks where there is also the chance of night trekking on the flood plains. Seda bog with its reed beds and flood plains is rich in wildlife. Next day canoeing along the Gauja river will offer a different viewpoint to see the birds, plus with luck some beaver and other wild fauna. Then you pass through oak forest to Lake Lubans. Its wetlands and fish ponds form one of the prime birdwatching sites in the country. A local speciality - fish-soup - will keep you warm. The site is also one of the first known stone-age settlements in Latvian territory. On the way back to Riga there is a stop at Garkalne pine forest.

Öun Drinks no Igaunijas ābolu sulas gatavo atspirdzinošas limonādes un sidrus. Redzēsiet arī limonādes gatavošanas procesu. To var nogaršot un iegādāties līdzņemšanai.

"Māras drava" atrodas vienā no Ziemeļlatgales neskartās dabas stūrīšiem.

Piedāvājumā bišu mātes jau no pavasara un vēlāk gan jaunas, gan ražojošas bišu saimes, propolisa un vaska maisījuma sveces, bišu maize un propoliss sviestā. Darbnīcā izgatavo bišu stropus un citu dravas aprīkojumu. 

Šis smilšakmens atsegums kādreiz ir saukts arī par Pieškalnu vai Pieškaļu iezi. Tas meklējams ap 7 km ziemeļos no Cēsu centra. Ērģeļu klintis ir monolītākā Baltijas smilšakmens klinšu siena: garums ~ 700 m (ap 330 m garu to daļu apskalo Gauja), maksimālais augstums līdz 22 m. No klinšu skatu laukuma atklājas plašs skats uz Gaujas senleju. Arī ūdenstūristi, kuru priekšā pacelsies majestātiskā siena, būs pārsteigti par pieredzēto! Klinšu nosaukums esot radies no atbalss, kas it kā skanējusi kā ērģeles. Aplūkojot klintis, gan kājiniekiem, gan ūdenstūristiem ir jāievēro personīgā drošība!

Atrodas Kaibēnu kalnā (226 m v.j.l.) – 7 km uz rietumiem no Inešiem. Nominēts kā Latvijas vecākais (no 1929. g.) memoriālais muzejs. „Kalna Kaibēnu” ēkas ir celtas laika posmā no 18. – 19. gs., un tajās apskatāmi tautskolotāju un rakstnieku Reiņa (1839. – 1920.) un Matīsa (1848. – 1926.) Kaudzīšu pašu būvētā veranda, kāpnes, sienas skapji, parketa imitācijas un R. Kaudzītes izveidotā ratiņu virpotava. Ratnīcā ir izvietota seno darba rīku kolekcija. Autentisko viensētu ieskauj rakstnieku stādītais dārzs ar koktēlnieka K. Kugras veidotajiem romāna “Mērnieku laiki” tēliem. „Kalna Kaibēnos” tapis leģendārais romāns „Mērnieku laiki”. Laikā no 1868. – 1882. g. dzīvojamā ēkā atradusies pagastskola, kurā Matīss strādāja par skolotāju, bet Reinis – par skolotāja palīgu. Muzeju ieteicams apskatīt  gida pavadībā.

Pitas ir pēc inovatīvas žāvēšanas tehnoloģijas radītas augļu, ogu un garšaugu garšvielas, kuras ražo mājražotāja Lorita Miķelsone. Mājražotāja labprāt ļaus nodegustēt un iepazīstinās ar Pitām jebkuru interesentu, uzņemot apmeklētājus Skaisto un praktisko ideju dārzā Dobelē.

Apdzīvota vieta ~ 1 km dienvidos no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, kas pazīstama ar savu neparasto nosaukumu. Interesanti, ka vietvārds saistīts arī ar iedzīvotāju uzvārdiem, ko var redzēt tāda paša nosaukuma kapos. Ciema apkaimē pazīstams ir Lielo Muļķu svētavots, kuru gan nezinātājam ir grūti atrast, tādēļ ieteicams izmantot vietējā gida pakalpojumus, apvienojot šīs vietas izziņu ar biškopības saimniecības „Cīruļi” apskati.

Atrodas Burtnieka ezera austrumu krastā – uz ezera poldera dambja. Pavasara un rudens migrāciju laikā – laba putnu vērošanas vieta. Putni redzami ne tikai ezera piekrastē, bet arī poldera mitrajās pļavās.

Atrodas Ventas kreisajā krastā, 0,1 km ZR no Liepājas autoceļa (A 9) tilta pār Ventu. Senču pilskalns, kurā laikā no 14. – 18. gs. (nopostīta Ziemeļu kara laikā) atradās Ordeņa pils. Līdz mūsdienām no tās nekas nav saglabājies. Pilskalnā izvietota 1987. g. uzceltā estrāde – populāra pasākumu norišu vieta. To ieskauj parks ar tēlnieka Ģ. Burvja veidotajiem kuršu ķoniņu koka krēsliem. Izveidota skatu platforma. Par pilskalnu vēsta teikas – gan par pazemes ejām, gan par balto sievieti, kas iznāk reizi simts gadu laikā.

Amatnieks taisa mucas, karstos kubulus, mēbeles, kāpnes, durvis u.c. saimniecībā noderīgus priekšmetus. Vada ekskursiju, dalās ar savām amata prasmēm un pieredzi, kā arī piedāvā kopīgi uztaisīt kādu no saimniecībā noderīgām lietām. Apmeklētāji var vērot mucas izgatavošanas procesu no sākuma līdz gatavam produktam, kā arī izmēģināt senos darba rīkus.