Līdz 1724. g. t.s. Cecinas pusmuiža piederēja Hilzenu dzimtai. Kad Hilzena meita Jadviga aprecējās ar Janu Šadurski, kā Malnavas muiža tā dokumentos ir pieminēta 1774. gadā. Vēlāk muiža piederējusi vairākiem īpašniekiem. Muižas galvenā ēka ir celta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm. Pagalma vienā pusē ir klēts, bet tā noslēgumā – kungu nams. 1920. g. agrārās reformas laikā Malnavas muiža bija viena no lielākajām Latvijas muižām, kuras zemju platības aizņēma 12,4 tūkstošus hektāru. Kungu māja postīta Otrā pasaules kara laikā un pēc pārbūves sākotnējā interjeru apdare nav saglabājusies. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem četru kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vairākas saimniecības ēkas. Muižas kompleksu papildina parks, kurā vēl joprojām saglabājušies eksotiski krūmi un koki, piemēram, Amūras korķkoki, kā arī divi dzelzsbetona bunkuri, kur īsu brīdi uzturējies Hitlers. Muižas teritorijā atrodas arī Latgales šmakovkas dedzinātava, kur apmeklētājus iepazīstina ar degvīna ražošanas procesu no senatnes līdz mūsdienām.
 

Kiiu muižai piederošais tornis tika uzbūvēts 16. gs. pirmajā ceturksnī un kalpoja kā muižnieku „slēptuve”. Atvērts un piedāvā igauņu slavenā „Kiiu torn” liķieri.

Atrodas dienvidos no Kokneses uz salas, ko apņem Pļaviņu HES ūdeņi (ir savienojums ar krastu). Fundamentālā brīvdabas objekta izveides mērķis ir to Latvijas iedzīvotāju piemiņa, kuri ir cietuši no totalitāriem režīmiem. Pirmos darbus šeit uzsāka 2008. gadā. Dārza ainavas projekta autors ir Japānas ainavu arhitekts Shunmyo Masuno. Kaut arī dārzs ir tapšanas stadijā, tas jau ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. Ir izveidota pirmā pastāvīgā ēka - Skatu terase - ar skatu uz Kokneses pilsdrupām un luterāņu baznīcu. Tas nozīmē, ka, atbraucot pēc kāda laika, šeit atkal būs apskatāms kas jauns. Ikviens ir aicināts vest un atstāt arī savu akmeni šajā mūsu tautai nozīmīgajā vēstures piemiņas vietā.

Parkā blakus pusloka tiltiņam ir novietotas trīs milzīgas dzelzs atslēgas, kuras balsta akmens mūris un metāla arkas. Tās simbolizē trīs vēsturiskos centrus un to vienotību – Siguldu, Turaidu, Krimuldu. Dobēs pie šī objekta sezonāli zied dažādi kultūraugi. 

Tammes dārzniecība ir alternatīvās ražošanas saimniecība, kurā var iepazīties ar ārstniecības augu un garšaugu paraugdārzu. Šeit audzē arī neparastus dārzeņus un kulinārijā izmantojamos dekoratīvos augus. Ja pieteiksieties iepriekš, pēc izglītojošas pastaigas saimniece pacienās ar aromātisku zāļu tēju un pīrādziņiem. Tepat veikalā var nopirkt garšīgus ievārījumus, dārzeņu un garšaugu konservus, garšaugu un drogu maisījumus, kā arī citus savdabīgus produktus.

Pušas muiža bija muižnieku Šadursku īpašums. Līdz mūsdienām saglabājies Pušas muižas terasveida parks – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Pušas muižas kapela – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Netālu no parka atrodas Šadursku dzimtas kapi. Pušas muiža apskatāma Broces 1797. g. zīmējumā.

Saaremaa salas saimniecībā Epi ražo augļu un ogu kečupus, dažādus ievārījumus, audzē garšaugus un tējas. Produkti tiek gatavoti tikai no vietējām – Saaremaa un Muhu salas – izejvielām. Produktus var nopirkt tieši no saimniecības.

Aktīvās atpūtas peintbola parks un kempings ir atvērts apmeklētājiem no 2008. gada un šobrīd ir viens no lielākajiem peintbola parkiem Latvijā. Spriedzes un adrenalīna pilni piedzīvojumi nodrošināti kā skolēnu grupām, tā arī kolektīviem un draugu pulkam. Peintbola parks „Bušas” piedāvā lielus peintbola laukumus, ar šķēršļiem, mājiņām, ejām, torņiem, automašīnām – pilnvērtīgai un aktīvai peintbola spēlei. Peintbola parks „Bušas” ir sertificēts un drošs peintbola parks ar pieredzējušiem instruktoriem, kas seko peintbola spēlei visu tā laiku, lai mazinātu negadījuma iespējas, iepazīstina ar drošības noteikumiem un iepazīstina ar ekipējuma lietošanu. 

Peintbola parkam ir arī otra lokācijas vieta Rīgā, Matīsa ielā 8

Parkā ir iespējams arī pārnakšņot dažāda tipa naktsmītnēs - lielākā un mazākā kotedžā, pirts mājā, kā arī izmantot kempinga teritoriju telts būvēšanai.

Vienkoču parks atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Līgatnes novadā pie Līgatnes upes, un tā platība ir 9.25 ha. Vienkoču parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksimālu dabas materiālu pielietošanu. Vienkoču parkā ir izveidotas vairākas zonas: muzeja teritorija, ainaviskā vide, neskartā daba, klasiskais dārzs, modernais dārzs, saimniecības zona. Staigājot pa takām, var aplūkot dažādas koka skulptūras. Tie ir gan dažādi dzīvnieki, gan pasaku un teiku tēli vai arī pēc vēstures avotiem veidoti objekti. Parkā ir iespēja vērot ne tikai mākslīgi veidotus objektus, bet arī pašu dabu. Ja parka apmeklējuma laikā būsiet gana klusi un vērīgi, tad varēsiet novērot dažādus savvaļas dzīvniekus.