Zemnieku saimniecība Pumpuri reģistrēta 1994. gadā, kura īpašnieks ir Jānis Mičulis. Tās pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Kad piena pārstrādes nozarē situācija bija kritiska, saimniecība papildus ienākumu gūšanai 2008. gadā sāka nodarboties ar mājražošanu - ražot dažāda veida sierus gan sāļos, gan saldos.

Sieri
Saimniecībā tiek ražoti dažāda veida sieri - gan sāļie (ar ķimenēm, sierāboliņu, kaņepēm) un saldie, gan biezpiena un mīkstie sieri.

Kā top siers
Šobrīd saimniecībā ir 64 slaucamas govis, kas tiek izmantots piena ieguvē un siera ražošanā.

Apmeklētājiem
Saimniecība aktīvi iesaistās arī dažādos pasākumos, kurus organizē dzimtais Preiļu novads. Tajos sieri tiek pasniegti kā dāvana vai arī kā degustācijas produkts.

Kur iegādāties sierus
Šobrīd sieri tiek gatavoti pēc iepriekšējiem pasūtījumiem un piedāvāti dažādos tirdziņos, galvenokārt Latgalē. Saimniecība regulāri piedalās arī izstādēs, konkursos un degustāciju pasākumos, tostarp “Riga Food” un “Novada garša”.

Teritorija iepretī Melnsilam iekšzemes pusē, starp Ezermuižu un Dūmeli, ir senā Dieviņezera gultne. Ezers savulaik bijis viens no lielākajiem Kurzemē: 7,5 km garš un 1,6 km plats. 1838.gadā tika izrakts kanāls (tagadējā Melnsilupe) un ezera ūdens nolaist jūrā. Barona Kārļa Ostenzakena mērķis bija iegūt lauksaimniecībai auglīgas zemes.  Ezermuiža atrodas kādreizējā Dieviņezera DA galā - jau kopš baronu laikiem ciema iedzīvotāji bijuši saistīti ar pļavu sargāšanu, mežkopību un mežizstrādi. Savukārt Dūmeles ciems atrodas bij.ezera ZR pusē – Košraga virzienā.
No Košraga uz Dūmeli var nokļūt pa meža ceļu (Apakšceļu), kas arī senāk savienoja Košraga zvejniekciemu pie Dižjūras ar Dūmeli zemes vidienē un tālāk Melnsilu Mazjūras krastā. Pa to šodien ved arī marķēts velomaršruts “Gar Dižjūr un Mazjūr”.  Pa ceļam - brīvdienu mājā “Ziedkalni” var sarunāt karpu makšķerēšanu un lauku SPA labumus.

Saimniecībā ražo un popularizē ārstniecības augu lietošanas tradīcijas. Piedāvā zāļu tēju iegādi un degustāciju, to lieliski apvienojot ar dziedniecisko pirti.

Atrodas 200 m ziemeļaustrumos no akmens tilta pār Tebru. Ūdensdzirnavu komplekss celts 18. gs. beigās – 19. gs. sākumā uz Tebras upītes, uzpludinot Dzirnavdīķi. Blakus dzirnavām atrodas 19. gs. beigās celtā Aizputes muižas alusdarītava, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.

Lullemē atrodas blakus parka robežai, bet arī šo vietu ir vērts pieminēt kā vienu no apskates objektiem. Lullemē uzmanību piesaista viena otrai blakus stāvošās baznīcas. Mūsdienās redzamās 15. gs. celtās Sv. Marijas baznīcas drupas ir liecinieks 2. pasaules kara notikumiem, kad 1944. g. baznīcu sagrāva. Jaunā baznīca ir celta 1997. gadā. Ciema rietumdaļā uzstādīts piemineklis, kas veltīts brīvības cīņās (1919. – 1920.) kritušajiem.

Saukts arī par Jēša vai Ieša ezeru. Salām bagātākais Latvijas ezers ar aptuveni 35 salām. Visvairāk salu ir ezera ziemeļaustrumu daļā, bet lielākā sala ir Lielā Lāču sala (45 ha), uz kuras pat savulaik atradusies viensēta.

Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā atpazīstami laikā jau no 10. gadsimta. Viņi apdzīvoja Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces, no Ģipkas līdz Ovišiem, kur joprojām atrodami piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi.

Piejūras iedzīvotāji vienmēr ēduši dažādi gatavotas jūras, upju un ezeru zivis: kūpinātas butes, reņģes, mencas, brekšus un lučus, ceptus nēģus, sālītas brētliņas, reņģes un siļķes. Svaigs mazsālīts Baltijas lasis ir delikatese. Uz oglēm cep veselas zivis: zandartu, foreli, karpu, samu vai asari. Viesi var piedalīties zivju ķeršanā un kūpināšanā. No visa pa druskai var pamēģināt, pasūtot degustāciju galdu.

Rudzi nogaršojami rupjā un saldskābā maizē, sklandraušos, pat pankūkās un piparkūkās. Vidzemes pusē cep miežu plāceņus. Gardi gatavo mājlopu un mājputnu gaļas ēdienus, gadu mijā – cūkas šņukuru ar zirņiem vai krāsnī ceptu piena sivēnu. Krogu piedāvājumā ir medījumi ar brūklenēm, sēnēm un citām savvaļas garšām. Piedevās pasniedz rudens saknes, ķirbi, pupas vai grūbas. Ēdienus papildina grēcīgi gardas mērces.

Tradicionālos pīrāgus, plātsmaizes, kliņģerus, ābolkūkas un medus kūkas baudiet svētkos un ikdienā. Gardi ir saldēdieni no rudzu rīvmaizes, dzērvenēm, brūklenēm un saldā krējuma. Kurzemē iecienītas ir melleņu klimpas, vasarā gatavo daudz desertu ar svaigām ogām. Dabas spēku veselībai var uzņemt ar smaržīgām zāļu tējām un medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami mājas vīnu degustācijās un alus baudīšanā.

Jaukta plāna Ilzenberga muižas parks, izveidots 19.gs. otrajā pusē, ir palicis tāds pats līdz mūsdienām. Gleznaina, izteiksmīga reljefa vietā starp Ilgio un Apvalasa ezeriem. Atjaunojot parku, saglabāta bijušā parka telpiskā struktūra. 

Parks aizņem 10 ha teritoriju un ir veidots no divām daļām. Pirmā – tā ir salīdzinoši prezīca tainsstūra formas teritorija blakus muižai, apjozta ar mazlapu liepu rindām un ainaviski izvietotiem vietējo un introducēto koku sugu stādījumiem. Otrā daļā – dabiskā meža tipa stādījumi.

Lielākais Ilzenberga muižas parkā augošais ozols ir pasludināts par valsts apskargājamo dabas mantojuma objektu. Šī varenā koka stumbra apkārtmērs – 6.3 m, diametrs – 2 m, augstums – 30,5 m.

Meklējamas Lizuma ciema dienviddaļā. Tās ir vienas no retajām vējdzirnavām (1880. g.), kas saglabājušās labā stāvoklī. Mūsdienās dzirnavas ir gleznotājas Ilonas Brektes īpašums.

1874. gadā celtajā lauku mājā šodien darbojas tūrisma uzņēmums, kas piedāvā ciemiņiem mājīgas klēts istabas, pirtis, āra baseinu un ekoloģiskus ēdienus, kas pagatavoti pēc pagājušā gadsimta sākuma receptēm. Luhtres muzeja istabā varat apskatīties viensētas bijušo paaudžu mantojumu – no smalki izšūtiem sieviešu un zīdaiņu apģērbiem līdz pat lauku laužu darbarīkiem. Katram priekšmetam ir savs stāsts par kādreizējo īpašnieku iecerēm un paveikto.