Atpūta laukos
3521-3540 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Konditoreja „Allas un Vinetas kārumlāde” atrodas uz galvenās pilsētas gājēju ielas. Cep kāzu kūkas pēc vecmāmiņu receptēm, kā arī gatavo dažādus konditorejas izstrādājumus. Sadarbojas ar vietējiem ražotājiem.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, frikadeļu zupa, lazdu riekstu – brūkleņu, zemeņu – rabarberu kāzu kūkas, pīrādziņi, plātsmaizes u.c. kārumi.
N/A

Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu.
N/A

Botāniskais dārzs dibināts 1923. gadā kā visas Lietuvas botānikas zinātņu centrs. Dārza platība pārsniedz 60 hektārus, publikai pieejamās ekspozīcijas – aptuveni 30 hektāru.
N/A

Kafejnīca "Magdalēna" atrodas Saldus pilsētas centrā.

Latviešu virtuve: skābu kāpostu, frikadeļu, biešu, skābeņu un aukstā kefīra zupa, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas, šmorētas cūkgaļas ribiņas, mājas kotletes, Zemnieku cienasts, auzu pārslu krēms, auzu pārslu kārtojums, rupjmaizes kārtojums.
N/A

Ainaviskā plāna Joniškeļo muižas parks izveidots 18.gs. otrajā pusē. 19.gs. sākumā pārveidots un paplašināts. Cauri parkam tek Mažupe. No muižas ciematiņa puses abās pusēs gājēju taciņai stiepjas liepu aleja. Muižas priekšā – liels laukums. Parkā aug pāri pat 20 šķirņu vietējo koku un krūmu, un vairāk kā 30 šķirņu un formu introducentu. Ievērojamas un vērtīgas ir divas parastās jeb “čūskas zaru” formas egles, savdabīga parastā ligzdas formas egle. Tāpat šalc Lietuvā diezgan reti sastopamās rietumu zelta tūjas, parastais dažādlapu ozols, divstumbru sudrabkļava, pelēkais riekstkoks. Parkā viz trīs dīķi.
N/A

"Cēsu maize" atrodas pašā Cēsu sirdī, Rīgas ielā 18. Gatavo maizi no Latvijā bioloģiski audzētiem graudiem un ar dabīgo ieraugu. Piedāvājumā ir tādi produkti kā: Plēkšņu kviešu (spelta) pilngraudu maize, Kviešu pilngraudu maize ar saulē kaltētiem tomātiem un olīvām, Kailgraudu miežu "IRBE" rupjo miltu maize un Plēkšņu kviešu (spelta) saldā maize.

Apmeklētājiem ir iespēja piedalīties maizes degustācijā, iegūt vērtīgu informāciju par tās cepšanu, graudaugiem, vēsturi, ieraugu, u.c.
N/A

Vēl netālu no Kilmiņupes ietekas jūrā atrodas nostāstiem apvītais Tromeļa pilskalns – viduslaiku nocietinājuma vieta. Tā meklējama ap 100 m attālumā no „Krauju” mājām. Šeit 1977. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās ķieģeļu un krāsns podiņu lauskas liecina, ka nocietinājums izmantots viduslaikos. Vieta saistīta ar nostāstiem par jūras laupītāju Trommeli, kurš te esot noracis salaupītās bagātības, tāpēc kāpā redzamas daudzas mantraču saraktās bedres. Teika stāsta par jūras laupītāju Trommeli, kurš ar saviem ļaudīm aplaupījis kuģus Rīgas jūras līcī no Kurzemes piekrastes līdz Roņu salai. Senatnē šajā piekrastē noenkurojušies daudzi kuģi, kas gaidījuši labvēlīgāku ceļa vēju, lai varētu apbraukt Kolkas ragu, taču jūras laupītājs to izmantoja savtīgiem nolūkiem. Tas arī savācis bojā gājušo kuģu mantas. Trommeļa pils esot bijusi celta no mūra. (Avots: Rojas TIC)
N/A

Klinšu smilšakmens ieži veidojušies, ūdens straumēm sanesot smilšainas, mālainas iežu daļiņas. Tās lēnām nogulsnējās un sablīvējās, topot par vareniem dabas veidojumiem! Līgatnes pagrabu alas savām rokām radījuši senie iedzīvotāji. Šī neparastā vieta ļāvusi daudzām paaudzēm izdzīvot, jo alās bija iespēja uzglabāt nepieciešamās pārtikas rezerves. Alām ir nemainīga temperatūra, kas padara tās par drošu pārtikas produktu un dzērienu glabātuvi.
N/A

Rokišķu muzejs un muiža ir viens no svarīgākajiem Aukštaitijas kultūras centriem. Muižas ēkas diženumu izceļ parks un dīķi.
N/A
2 dienas

Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar sidru, ir paviesoties kādā no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā apmeklējumus, kuros sidrdari parādīs ražošanas procesu, ļaus nodegustēt savu produkciju un pastāstīs par to.

Sidrdari pieņem apmeklētājus pēc iepriekšējas pieteikšanās. Rezervējiet savu apmeklējumu laikus, lai mazajās saimniecībās, kur bieži vien strādā tikai pati ģimene vai pāris darbinieku, sidrdari var paspēt apvienot tūristu uzņemšanu ar savu ikdienas darbu. Parasti sidra darītavas uzņem viesus visu cauru gadu, dažos gadalaikos ir iespējams vērot arī ražošanas procesu, tādēļ sidra darītavas apmeklējumam ieplānojiet apmēram 2 stundas.
N/A

Z/S “Paldaži” ir 19. gadsimta Vidzemes lauku sēta un bioloģiskā saimniecība Limbažu novadā, kas apzināti kopj un saglabā Latvijas vēsturisko un kultūras mantojumu, tai skaitā lībisko. Saimniecību vada Andrejs Kovaļovs, kurš attīsta aitkopību, biškopību, kokamatniecību un pieredzes tūrismu, radot iespēju viesiem iepazīt gan tradicionālo lauku dzīvi, gan mūsdienīgu bioloģisko saimniekošanu.

Apmeklētājiem tiek piedāvāta īsa ekskursija, kuras laikā iespējams iepazīt Paldažu apkārtnes vēsturi, saimniecības stāstu, Paldažu dižosi un bišu dzīvi. Savukārt izvērstā ekskursijā iekļauts arī dravas apmeklējums, neliela vaska sveču liešanas darbnīca un atpūta ar karstiem vai aukstiem dzērieniem.

No maija līdz oktobrim saimniecībā noteiktos datumos tiek piedāvātas vakariņas un pusdienas ar jēra gaļas ēdieniem. Maltītes iespējams baudīt tikai pēc iepriekšēja pieraksta.

“Paldaži” piedāvā autentisku lauku pieredzi, kas apvieno dabas tuvumu, senās sētas vidi un mierīgu gaisotni. Šī ir vieta, kur iespējams sajust Vidzemes lauku raksturu, iepazīt bioloģiskās saimniekošanas principus un uzzināt vairāk par Paldažu vēsturisko mantojumu.
N/A

Darbnīcā top skaisti darbi – lupatu deķi, somas, spilveni ar Latgalei raksturīgām krāsu gammām un kombinācijām. Apmeklētājus iepazīstina ar aušanas tehniku un gatavajiem darbiem. Katrs pats var noaust savu lupatu deķi, iegādāties un pasūtīt darbus.
N/A

Klasicisma stilā būvētā Pakruojis muiža ir lielākais muižas ēku komplekss Lietuvā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas sastāv no 26 darbojošām ēkām. Atdzimusī muiža dzīvo parastu XIX gs. dzīvi un ik dienu uzņem viesus un atpūtniekus. Iespēja izjust īstu seno laiku aristokrātisko un raito muižas dzīvi. Nedēļas nogalēs Barons rīko lielos pieņemšanas svētkus.

Pakrojas muižas saimniecībā apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar XIX gs. muižas darbiem: izmēģināt senāko amatu pasaulē – podniecību –, cirpt aitu, velt skaistas un siltas lietas no tikko nocirptās vilnas, kalt laimes naglas un pakavus. Šeit rīkotās izglītojošās programmas ir interesantas gan vēstures cienītājiem, gan arī tiem, kas vēlas labi pavadīt laiku.
N/A

Saimniecības laukos ganās ap 300 aitu kupls ganāmpulks, no kura iegūst gaļu un vilnu. Piedāvā ekskursiju, kurā stāsta par aitu audzēšanu, cep maizi, auž un uz ugunskura vāra zupu. Apmeklētāji var iegādāties adītas zeķes, cimdus, segas, lakatus, galdautus un citas saimniecībā noderīgas lietas. Stāsta par atjaunotās mājas vēsturi un kopj latviskās tradīcijas.
N/A
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
N/A

Neliela apdzīvota vieta ar skolu, bibliotēku un veikalu. Ziemeļos no Vīdales redzamas vējdzirnavu paliekas. Dodoties Rīgas jūras līča virzienā, ceļš šķērso Šlīteres Zilo kalnu krauju ar iespaidīgiem skatiem bezlapu laikā un smilšakmens atsegumiem. Pa kreisi redzams Zilo kalnu avots – labiekārtota ūdens ņemšanas vieta. Ceļu, kas iet no Vīdales uz Melnsila pusi, vietējie sauc par Knipeldambi. To it kā būvējusi vācu armija 1. pasaules kara laikā, liekot uz ceļa apaļkokus un apberot tos ar granti.
N/A
Grāfa Borha Lejas dzirnavas. Lejas dzirnavas netālu no Varakļānu pils cēlis grāfs Borhs 18. gs. beigās. Dzirnavu trijos stāvos redzamas dzirnavu iekārtas. Var redzēt, kā mala miltus pagājušajos gadsimtos.
N/A

Trešā lielākā Igaunijas sala. Klāta ar skaistām kadiķu audzēm, nelieliem dolomītu atsegumiem jūras krastā un zvejnieku ciemiem piekrastē.
N/A
Teritorija, kas aptuveni 20 km garumā „piekļāvusies” abiem Aiviekstes upes krastiem. Dabas parka galvenā vērtība ir palieņu pļavas (un citi pļavu biotopi), kas ir ļoti nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku (īpaši – putnu) sugu dzīves vieta. Ūdenstūristiem, kas laivo pa Aivieksti, nakšņošana ir jāplāno tikai šim mērķim paredzētās vietās!
N/A
2 dienas

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos.