Krimuldas luterāņu baznīcu uzskata par vienu no vecākajiem Latvijas dievnamiem. Tā sākotnēji celta 13. gs. sākumā drīz pēc Kubeseles iekarošanas un vēlāk daudzkārt pārbūvēta. Blakus baznīcai izveidots meditācijas labirints "Lilijas zieds". Kad 1217. g. pie Vīlandes kaujā krita lībiešu virsaitis Kaupo, tā pelnus pēc nostāstiem esot apbedījuši baznīcā. Par Kaupo kapa vietu tautā dēvē nelielu pauguru pie blakus esošās Runtiņupītes (Runtiņš), kuras labajā krastā atrodas ~ 7 m gara mākslīgi raktā Kubeseles jeb Runtiņala. Runtiņupītes kreisajā krastā slejas Kubeseles pilskalns. Pie baznīcas sākas Kubeseles dabas taka. Pa to var aiziet līdz Gaujai, kuras krastā iegūlis Lielais (Runtiņa) akmens. Turpat apskatāmi Gaujas plostnieku uzstādītie enkurkluči. Krimuldas viduslaiku pili (4 km austrumos no Krimuldas baznīcas) cēla 13. gs. otrajā pusē vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāmas nelielas pilsdrupas. Pie tām atrodas Gaisa trosu ceļš un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš. Netālu esošā Krimuldas muiža pirmoreiz rakstos ir minēta jau 15. gs. Tagad redzamo muižas pili būvēja 19. gs. neoklasicisma stilā (īpašnieks - firsts Līvens). 20. gs. 20 gados pēc pils atsavināšanas tā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta īpašumā, kas izveidoja bērnu sanatoriju. Mūsdienās pilī atrodas rehabilitācijas slimnīca "Krimulda", bet no saimniecības ēkām ir saglabājušies muižas staļļi, kūts, kalpu, pārvaldnieka un t.s. Šveices māja, kā arī parks. Te piedāvā tematiskas ekskursijas. Ja pa Gauju brauksim ar laivu, tad tuvumā varēs aplūkot ap 15 m augstās Velnalas klintis. Tās var labi redzēt arī no pretējā - kreisā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta). Klinšu vidusdaļā atrodas ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velnala. Ja no Velnalas klintīm pa Gaujas labā pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam pavērsies ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja. Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Takas malā atrodas Mazā Velna ala (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garā Aunapieres ala. Redzamas arī nelielas vecupes.

Atrodas Celtnieku un Z. Mauriņas ielu krustojumā. Dievnams uzcelts 2000. gadā modernās arhitektūras formās (arhitekti Aija un Andris Kokini), kas simbolizē Noasa šķirstu vai zviedru laivas, kas atnesušas kristīgo ticību.

This tour has a very summery feel since it never wanders too far from the sea. Latvian sea resort Jurmala attracts with characteristic wooden cottages from the 19th century, Dzintari concert hall and a lively beach. Cape Kolka is located in Slitere National Park which also includes the traditional villages of the smallest ethnic group in the world, the Livs. Enjoy empty beaches and locally smoked fish. Ventspils is an immaculately maintained town with a medieval castle and well equipped beach. Pavilosta is Latvia's unofficial windsurfing capital, while Palanga in Lithuania has an excellent amber museum. Lithuania's pearl is the Curonian Spit and its lagoon which attracts with its vast sand dunes and Nida, a charming village with a Thomas Mann Museum. Back in Latvia, Liepaja is an exciting city with a historic quarter, beach, lively restaurants and clubs and a distinctive millitary heritage in the form of former naval forts and a military zone. Kuldiga is loved by artists due to its picturesque little cobbled streets with wooden houses and the Europe's widdest waterfall on the Venta river.

Kalve meklējama Cēsu viduslaiku pils kompleksa teritorijā. Te var iepazīt, pasūtīt un iegādāties seno rotu atdarinājumus, vērot meistara darbu un noklausīties ļoti atraktīvu stāstu par rotu izgatavošanas vēsturi, pašiem izbaudot to „uz savas ādas”.

Maršrutā apvienota visa Vidzemes daudzveidība. Ceļš ved gan gar jūras krastu, gan augstienes līkumainajiem ceļiem ar plašiem ainaviskiem skatiem. Īpaši piemērots ģimenēm ar bērniem. Ceļojuma laikā var izbaudīt visa veida lauku labumus, gan izstaigāt brīnišķīgas dabas takas, gan apskatīt muižas un pat izbraukt ar šaursliežu bānīti, kas joprojām pilda sabiedriskā transporta funkcijas  katru dienu pārvadājot pasažierus starp Gulbeni un Alūksni. Pierobežā no kāda skatu torņa var paraudzīties uz Igauniju un Apē iebraukt igauņu pusē izpētīt partizānu bunkurus. 

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Dievnams celts laikā no 1937. – 1940. gadam, un par tā prototipu kalpojusi Kauņas Augšāmcelšanās baznīca Lietuvā. Ēka ir vienjoma celtne, kas veidota funkcionālisma arhitektūrai raksturīgās ģeometriskās taisnstūra formās. Tās iekšpusē ir liels koka altāris, kancele un abi sānu altāri (darināti 19. gs. sākumā), kas savulaik greznojuši Rokišķu baznīcu. No Rokišķu baznīcas tos pārveda tādēļ, ka pēdējā tika izveidots jauns interjers. 1997. g. baznīcai piešķirts Eiropas kultūras mantojuma Zilais karogs. Blakus dievnamam atrodas 19. gs. otrajā pusē no sarkanajiem ķieģeļiem celtie vecās katoļu baznīcas vārti un Sēļu parks.

Lielstraupes pils ir vienīgā Latvijā saglabājusies celtne, kur vienā ēkā ir apvienota viduslaiku pils un baznīca. Pils celtniecību uzsāka 1263. g. Apbūve ļoti cieta 17. un 18. gs. laikā, kā arī 1905. g. nemieru laikā. Ēku kompleksu atjaunoja 1909. g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Lielstraupes baznīcā atrodas vairāki mākslas pieminekļi - 17. gs. ērģeļu luktu un 18. gs. kanceles gleznojumi. 1944. g. dienamā uzstādīja mākslinieka S. Vidberga vitrāžas "Golgāta" un "Kristu dzimšana". Savukārt, pils tornī redzams vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, bet uz baznīcas sienas - saules pulkstenis. Pils parkā ir jāaplūko 1744. g. no koka būvēto zvanu torni. 1938. g. baznīcā atklāta piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem. No 1963. g. pilī darbojas narkoloģiskā slimnīca. Baznīca ir apskatāma dievkalpojumu laikā, bet pārējais ēku komplekss – no ārpuses.

Krodziņš "Ragāļu krogs" atrodas Rīgas – Daugavpils autoceļa (A6) malā. Sadarbojas ar vietējiem zvejniekiem. Zaļumi no pašu dārza.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, skābeņu zupa, gaileņu zupa, kartupeļu pankūkas, Daugavas sama, brekša vai zandarta fileja.

Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Talsu centrā pie Baznīcas laukuma.

Latviešu virtuve: Pupiņu, skābeņu un aukstā zupa, grūbu vai zirņu putra, bukstiņputra, dārzeņu un gaļas sautējumi, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, uzpūtenis, ķīselis ar pienu.

Viena no 19. gs. sešdesmito gadu sākumā būvētās St. Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijas stacijām. Kaut arī sliežu ceļš joprojām turpinās Baltkrievijas virzienā (tālāk – pamests), Marcinkones dzelzceļa stacija ir pēdējā, līdz kurai pasažieri var nokļūt ar vilcienu no Viļņas (3 reizes dienā). Arī kravas vilcieni tālāk nekursē. Stacijas ēka ir izcils koka arhitektūras un stacijas kompleksa apsaimniekošanas piemērs. No Marcinkones dzelzceļa stacijas virzienā uz Čepkeļu purvu savulaik ir bijis izveidots šaursliežu dzelzceļš, kuru izmantoja kokmateriālu izvešanai. Tā vietā šobrīd ir saglabājies vecs meža ceļš, kur plānots izvietot šaursliežu dzelzceļu tematikai veltītu informācijas stendu.