Atpūta laukos
1141-1160 / 4335
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ööbikuoru villa atrodas Dienvidigaunijas malā, triju ezeru ielokā, Rõuge ielejas sirdī. Villā ir deviņas ērtas divvietīgas guļamistabas un Võrumaa vienīgā sāls istaba. Dūmu pirts, restorāns.

Ööbikuoru Villa kafejnīca-restorāns Andreas, veidojot ēdienkarti, iedvesmojas no Võrumaa tradīcijām, un šeit goda vietā ir vietējās izejvielas.
Tiecamies panākt, lai ēdienā viss būtu ideāli: garša, sastāvdaļas, izskats.
N/A

Baltijas valstīs lielākā dzintara ekspozīcija (no 1963. g.) ar augu, kukaiņu u.c. ieslēgumiem. Atspoguļota tā nozīme Baltijas tautu vēsturē. Muzejs iekārtots grāfam Fēliksam Tiškevičam (1865. – 1932.) piederošajā pilī (uzcelta 1897. g.).
N/A

Apdzīvota vieta ~ 1 km dienvidos no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, kas pazīstama ar savu neparasto nosaukumu. Interesanti, ka vietvārds saistīts arī ar iedzīvotāju uzvārdiem, ko var redzēt tāda paša nosaukuma kapos. Ciema apkaimē pazīstams ir Lielo Muļķu svētavots, kuru gan nezinātājam ir grūti atrast, tādēļ ieteicams izmantot vietējā gida pakalpojumus, apvienojot šīs vietas izziņu ar biškopības saimniecības „Cīruļi” apskati.
N/A

Vietai vairākkārt piešķirts Latvijas izcilākā daiļdārza un paraugdārza goda nosaukums. Saimnieki piedāvā ekskursiju un savus padomus daiļdārzu veidošanā.
N/A

Ja mērķis ir savākt pilnvērtīgu etnogrāfisko ciemu fotokolekciju, ir jāapskata Strazdi (no lietuviešu valodas strazdai tulkojumā nozīmē strazds), kas ir pavisam neliela apdzīvota vieta Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā. Strazdi pirmoreiz rakstos minēti 1783. g. un ciema nosaukums cēlies no kādas mežziņu dzimtas uzvārda.
N/A

Atrodas ~ 1,5 km ziemeļos no Krāslavas centra, Jāņupītes krastā (ir norāde). Pēc atsevišķiem savrupatradumiem var spriest, ka pilskalns apdzīvots laikā no I g. t. pr. Kristus līdz vēlajam dzelzs laikmetam. Domājams, ka savu nosaukumu tas ieguvis šeit sastopamo mālu dēļ. Nelielas mālu ieguves vietas pilskalna nogāzēs ir redzamas arī šodien. Saglabājies nostāsts, ka grāfs Plāters šeit apraudājis savu sievu, kuru pats neuzticības dēļ licis iemūrēt pazemē.
N/A

Salantu reģionālā parka (Salantu regioninis parkas) galvenās ainavas veidotājas ir Erlas, Minijas un Salantas upju senielejas, kas izteikti atklātajam apvidum piešķir zināmu “rozīnīti”. Parka teritorijā atrodas Lietuvā lielākais kadiķu mežs. Kadiķu audzes, kurās redzami ledāja atstātie laukakmeņi ir raksturīgi tikai šim reģionālajam parkam. Akmeņi neparastā veidā ir arī eksponēti Mosēdes (Mosėdis) pilsētiņā un Vilius Orvidas saimniecībā pie Salantiem. Kopumā parkā konstatētas 570 augu sugas un 793 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkulnieku sugas. Salantu apkaimē ir saglabāts vietējais dialekts, tiek svinēti vasaras saulgrieži, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji reliģisku svētku laikā pulcējas pie kapelām un dzied t.s. piekopj maija (Gegužinė) lūgšanas. Parka apmeklētāju centrs atrodas Salantos.
N/A

Restorāns "36. līnija" atrodas Jūrmalā jūras krastā. Restorāna atvērtā virtuve ļauj ieskatīties ēdienu gatavošanas aizkulisēs un sekot līdzi aizraujošam pavāru šovam, kurā viens no pamatelementiem ir uguns – ogļu grils, uz kura gatavo zivju un gaļas ēdienus. Blakus restorānam ierīkota kūpinātava, kur tiek kūpinātas dažādas vietējās izcelsmes zivis. Piedāvājumā arī vīni no dažādām pasaules valstīm. Siltajā sezonā pieejama vasaras terase.

Restorāns šefpavāra Laura Aleksejeva vadībā trīs gadus pēc kārtas ir ieguvis "Jūrmalas labākais restorāns" titulu. 
N/A
Pie Priedīšu mājām izveidotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Dziļezers ar Riebezeru un pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos aug dažādu tipu, t.sk. platlapju meži - aizsargājami biotopi. Ietilpst Dziļezera un Riebezera dabas lieguma teritorijā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Alatskivi muižas vēsturiskajā ledus pagrabā gatavo vīnus, zāļu tējas, pārtikas suvenīrus, garšvielu etiķus un ievārījumus no apkārtējos mežos un laukos iegūtās ražas. Mājīgajā veikaliņā var degustēt un iegādāties gan vīnus, gan tējas, gan citus vietējos pārtikas suvenīrus. Ja grupa ir lielāka vai vēlaties mūs apciemot ārpus darba laika, par savu ierašanos vēlams brīdināt iepriekš.
N/A
Purmaļu laukakmens ir lielākais laukakmens Rēzeknes novadā un viens no divdesmit lielākajiem Latvijā, atrodas stāvā nogāzē koku un krūmu ielokā. Akmens ticis postīts, izlaužot robus, kas tagad veido lielus pakāpienus. Akmens iegūlis stāvā nogāzē, un tas vēl vairāk izceļ tā ainaviskumu. Apkārtmērs 18,5 m, augstums 3,2 m, garums 5,6 m, platums 4,7 m, virszemes daļas tilpums ap 30 m3.
N/A
„Nomaļa” sala Somu līcī - 9 km attālumā no Dirhami ostas. Tās „vizītkarte” ir kadiķu lauki, akmeņaini – zāļains jūras krasts, ~ 2 km garš un dažus metrus augsts kaļķakmens atsegums – Osmussaare pank salas Z un A daļā.
N/A

Kafejnīca "Ozoli" atrodas Gulbenes novadā, Lizuma centrā. Baudāmi garšīgi dienas piedāvājumi, kā arī Gulbenes novada īpašie ēdieni. Interjerā izmantotas latviskās zīmes.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, frikadeļu zupa, mednieku desiņas.
N/A

Viesu māja "Hilda Villa" atrodas Igaunijā, Vīlandes pilsētiņas centrā.  Viesu mājā ir īpašas istabiņas ģimenēm līdz 4 personām.

Viesu mājas 1. stāvā atrodas Hildas istaba, Tenantas istaba, kā arī vannas istaba, dzīvojamā istaba un virtuve. 2. stāvā ir 3 guļamistabas, 2 dušas un 2 tualetes.
N/A

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.
N/A

Iespēja atpūsties un relaksēties pirtiņā, baudot latviskos pirts rituālus. Sildīšanās un pēršanās ar pirtsslotām, augu skrubji un maskas, kāju vanniņas un zāļu tējas. Pēc pēriena – veldze dīķī. Pirts tā ir svētnīca miesai, garam un dvēselei. Piedāvājumā arī izglītojošā programma par augu spēku un to izmantošanu savai labsajūtai. Apmeklējums noteikti iepriekš jāpiesaka! Vietu skaits ierobežots!
N/A

Saimniecībā audzē un vāc ~ 80 ārstniecības augus – piparmētru, kliņģerītes, kumelītes, raudenes, asinszāles, vērmeles, auzas, mārsilu, ceļmallapas, nauduļus, vīgriezes u.c. Saimnieks vada ekskursiju, stāsta par ārstniecības augiem un to pielietojumu. Rudeņos piedāvā ārstniecības augu tēju iegādi.
N/A

Atrodas 4,5 km ziemeļos no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6), klajā laukā (ap 3 m augsts, ainavisks). Viens no izcilākajiem Latvijas muldakmeņiem, tādēļ ir vērts izmest kādu loku. Akmens augšdaļā ir iekalts gandrīz 2 m garš un ~ 20 cm dziļš muldveida iedobums. Atrodamas ziņas, ka vēl 19. gs. vidū pie akmens ir ziedots ēdiens, monētas u.c. priekšmeti. Pie tā dedzināti ugunskuri un svinēti svētki. Teikas vēsta, ka velns muldā lējis ūdeni un gribējis mīcīt mīklu, kā arī parāvis zem akmens tuvējo māju saimnieku.
N/A

Ķekavas novadā, Daugmales pagastā atrodas jauka atpūtas vieta - Lejas ezers. Ezeram var apiet apkārt, taka nav marķēta un iešana ir pa mazām meža taciņām. Slapjākā laikā taciņas vietām var būt mitras un dubļainas. Pastaiga aizņems aptuveni stundu. Pie ezera ir iekārtotas vairākas piknika vietas.
N/A

Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.