Atpūta laukos
1361-1380 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Pie Inčupes ietekas paceļas ap 18 m augstā Baltā kāpa – Vidzemes piekrastes ainaviskākais vēja, smilšu un jūras veidojums. Kāpas apskates un aizsardzības nolūkā izveidota laipu taka (Saulrieta taka) ar skatu laukumu. Teritorija dienvidos no Inčupes atrodas Piejūras dabas parkā.
N/A
Resnākais Latvijas un Baltijas valstu kadiķis (Juniperus communis). Aug lauka vidū, ļoti ainavisks. Koku sauc arī par Rietekļa kadiķi, jo zem tā labprāt sēdējis latviešu dzejnieks Rieteklis (Jūlijs Eduards Balodis (1856. – 1940.)).
N/A

Atrodas galvenās Kuldīgas gājēju ielas – Liepājas ielas malā. Kafejnīca ar senām ēdināšanas tradīcijām.
Latviešu virtuve: Aukstā zupa, siļķe ar biezpienu, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, rupjmaizes kārtojums.
N/A

Saimniecībā notiek izglītojošās programmas, kuru laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar saimniecībā dzīvojošajiem dzīvniekiem, to kopšanu un šķirņu izcelsmi. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem savākt olas, iemācīties taisni sēdēt seglos un pajāt.
N/A

Atrodas Tukuma centrā. Piedāvā latviešu ēdienus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un lauku labumu ražotājiem. 
Latviešu virtuve: Mēlīšu salāti, siļķe kažokā, pankūkas ar ievārījumu, pildīta karbonāde zemnieku gaumē, mājas kotletes, mencas fileja, sēņu podiņš.
N/A

Maršruts "Murjāņi - Līgatne" ved caur Gaujas senieleju ar devona smilšakmens atsegumiem, raksturīgo augu valsti un dzīvniekiem. Krastos sastopami Latvijā lielākie nogāžu un gravu meži ar liepām, ozoliem, gobām un ošiem. Upes līkumos palienē aug baltalkšņu un vīksnu audzes. Uz koku stumbriem atrodams plaušķērpis. Senieleja bagāta ar sausokņiem un kritalām, tāpēc Gaujas krastu mežos dzīvo visu Latvijā sastopamo dzeņu dzimtas sugu putni. Smilšainajās Gaujmalas pļavās un Gaujas vecupēs ir bagātīga bezmugurkaulnieku fauna. Upes krastos ir smilšakmens klintis ar čurkstu alām un zivju dzenīša ligzdām. Klinšu pakājē iztek avoti, kas uztur mikroklimatu ielejā. Gauja ir nozīmīga arī kā Latvijas lielākā lašupe. Maršruts ir daļēji marķēts un papildināts ar norādēm un informācijas stendiem.
N/A
4 dienas

Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas Latvijas modernākās graudaugu ražošanas saimniecības, kas raksturīgas Zemgales reģionam. Iepazīšanās diena, kuras laikā organizēta tikšanās ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas speciālistiem, lauksaimnieku NVO pārstāvjiem. Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums), Rīgas centrālā tirgus (viens no lielākajiem slēgtā tipa tirgiem Eiropā) apskate. Veselīgas pārtikas veikala apmeklējums. Vakariņas ar latviešu tradicionālo ēdienu un alus šķirņu baudīšanu. Nākamajā dienā dodamies uz Jelgavu, kur 18.gs. celtā Kurzemes un Zemgales hercogistes pilī organizēta tikšanās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem. Maiznīcas, kurā cep maizi no bioloģiskā veidā audzētiem produktiem – apmeklējums. Nākamā ir saimniecība, kurā apvienota augkopība ar lopkopību un biogāzes ražošanu. Tajā izveidots mākslīgs mitrājs, kas attīra notekūdeņus. Vakariņas modernā un mūsdienīgā atpūtas kompleksā. Nākamajā dienā dodamies uz vienu no lielākajām Zemgales daudznozaru saimniecībām, kas specializējusies, augkopības, lopkopības, zirkopības, biogāzes un alus ražošanas jomās. Pēc tam – lielākās un tehnoloģiski modernākās graudkopības saimniecības apmeklējums. Pēcpusdienā – ekskursija pa Baltijā izcilāko pili – Rundāles pili. Tā celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence, kas būvēta pēc ievērojamā itāļu arhitekta F. B. Rastrelli projekta. Vakariņas ēdam kompleksā, kurā ietilpst vēsturiskas vējdzirnavas ar graudkopības tēmai veltītu ekspozīciju. Ceturtās dienas rītā – graudkopības saimniecības apmeklējums, kas audzē sēklas. Pēc tam – bioloģiskās saimniecības apmeklējums, kas audzē kviešus, miežus, zirņus, pupas, rapsi, garšvielas un zāļu tējas. Piedāvā pusdienas lauku sētā, kas gatavotas no pašu izaudzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Atgriešanās Rīgā.
N/A

No dabiskām, pašu audzētām, vai no vietējiem zemniekiem pirktām izejvielām pēc senču metodēm gatavo ābolu, rabarberu un upeņu vīnus un upeņu spirtu. Ekskursijas laikā var iepazīt dzērienu tapšanas procesu, degustēt un iegādāties jau gatavus produktus saimniecības veikaliņā.
N/A

Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs.
N/A

Atrodas Stendes dienviddaļā. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm. Konditoreja, kulinārija. Āra terase un labiekārtota apkaime.
Latviešu virtuve: Aukstā un pupiņu zupa, mednieku desiņas, mājas kotletes, plātsmaizes, kliņģeri, pīrāgi, rauši, smalkmaizītes, tortes.
N/A

Taka iepazīstina ar Rīgas teritorijā esošo dabas lieguma zonu, kas veidota jūras piekrastes biotopu (meži, pļavas, niedrāji, kāpas) un Daugavgrīvas pļavās dzīvojošo putnu aizsardzībai. Daugavgrīva labi pārskatāma no putnu vērošanas torņa, kas pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
N/A
Miervalža Ķemera muzejs – pazīstamajam Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.) – mācītājam un gleznotājam veltīts memoriālais muzejs Durbes ielā 21.
N/A

Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram.
N/A

“Gustiņš” ir ģimenes uzņēmums, kas kopš 2002. gada Alūksnes novada Jaunannas pagastā nodarbojas ar dažādu kulinārijas izstrādājumu ražošanu, piedāvājot saviem pircējiem vairāk nekā 20 veidu gaļas rolādes, ruletes un citus gaļas izstrādājumus, kā arī 50 veidu salātus. Turpinot augt un attīstīties, 2011. gadā izveidota kūpinātava un uzsākta arī mājas kūpinājumu ražošana, kā arī atvērta kafejnīca “Gustiņš”, kuras piedāvājumā tūrisma sezonā vai pēc pasūtījuma ir arī Alūksnes novadam raksturīgie Malēniešu ēdieni. 2017. gada pavasarī “Gustiņa” sortimentu papildinājuši dažādi konditorejas izstrādājumi, no kuriem noteikti jāpiemin “Gustiņa” Kūciņas burciņā. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem, jau sākot no novembra, pircējiem ir iespējams iegādāties un pasūtīt arī gardās un īpaši dekorētās “Gustiņa” piparkūkas. Visa produkcija tiek gatavota ar rokām gan pēc senām vecmāmiņu, gan mūsdienu receptēm, un cik vien iespējams izmantojot Latvijas zemnieku un vietējo ražotāju audzētās izejvielas un tikai dabīgās garšvielas. Ražošanā netiek izmantoti pārtikas uzlabotāji. Visu “Gustiņa” ražoto produkciju var iegādāties kulinārijas veikalā “Gustiņš” (Alūksnē, Tirgotāju ielā 10), kurā tiek piedāvāti arī citi kvalitatīvi un interesanti Latvijas ražotāju produkti.
 
N/A
Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Savulaik nolaisto muižu 1932. g. nopirka Latvijas preses karalis A. Benjamiņš. Mūsdienās muiža atkal pieder Benjamiņu dzimtai, un tajā iekārtota A. Benjamiņa privātās dzīves un ceļojumu fotoekspozīcija.
N/A

Sāmsalas ziemeļrietumu daļā jūrā iestiepjas iespaidīgā Tagameizas pussala (Tagamõisa poolsaar). Tās ziemeļrietumu daļā meklējama mazāka – ap 5 km garā Harilaidas pussala (Harilaid). Pussalas vidusdaļā viļņojas Lajalepas ezers (Laialepa järv) - bijušais jūras līcis, kas zemes garozai ceļoties, kļuvis par iekšēju ūdenstilpi. Arī pati Harilaida (igauniski „laid” nozīmē „saliņa”) vairāk nekā trīs gadsimtus atpakaļ bijusi sala. Harilaidu iecienījuši ne tikai migrējošie putni, bet arī roņi, kurus piesaista vientuļi līči un akmeņainās sēres. Harilaidu var apmeklēt tikai ar kājām vai ar divriteni, bet spēkrati ir jāatstāj autostāvlaukumā. No tā ~ 1 km attālumā atrodas vieta, kur pēc 17. gs. radies Harilaidas savienojums ar Sāmsalu. Šeit paveras nepierasti klaja un akmeņaina ainava. Pārējā Harilaidas daļa ir apmežota pirms ~ 40 gadiem. Kopumā būs jāveic ~ 10 km garš pārgājiens.
N/A

Celta kā cietokšņa tipa ēka. Cietusi Livonijas un Ziemeļu kara laikā. 1865. g. tapis mūsdienās redzamais tornis. J. V. Rabes darinātā kancele ar vītņkāpnēm.
N/A
Atrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
N/A

Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus.
N/A
Dabas parks aptver Baltijas jūras piekrastes un jaunizveidotās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida – Pērkone” daļu ar savulaik kustīgām, bet mūsdienās apstādinātām un aprimušām smilšu kāpām, kas tiek uzskatītas par augstākajiem Latvijas piekrastes kāpu veidojumiem. Šejienes vērtības ir arī Baltijas jūras krasta ainavas, smilšainās pludmales un nelielie zvejniekciemi. Dabas parka apskates nolūkos – Pūsēnu kalnā (viena no augstākajām Latvijas kāpām) izveidota dabas taka.