Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Kafejnīca atrodas starp Talsiem un Laidzi. Piedāvā ieturēt pusdienu un vakariņu maltītes un nobaudīt tradicionālus austrumeiropas virtuves ēdienus. Iespējams rīkot pasākumus un svinības banketu zālē līdz 150 cilvēkiem. Piedāvā arī banketu galdu klāšanu viesa izvēlētā vietā.

N/A

Lauku sētā piedāvā mājdzīvnieku, mājputnu un eksotisko maru apskati un izjādes ar poniju. Konsultācijas dārzkopībā un sīku dzīvnieku audzēšanā. Iespējams iegādāties paipalu olas, kūpinājumus, cāļus un jaunputnus.

N/A

Klēts celta 19. gadsimta otrajā pusē. Ēkā ir pastāvīga ekspozīcija, kur var apskatīt, kā muižas laikā notikusi gan zemes apsaimniekošana, gan maizes cepšana. Maizes cepšana pēc pasūtījuma.

N/A
Kaut arī akmens izmēri nav neko lieli (augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m), tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Abavas Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
N/A
Plieņciema taka atrodas dabas liegumā "Plieņciema kāpa" starp Plieņciemu un Ķesterciemu. Pāri kāpai ir izveidota laipu taka un atpūtas vieta. Taka ir izveidota, lai mazinātu negatīvo ietekme uz Plieņciema kāpas dabas vērtībām – zemsedzes nomīdīšanu, piegružošanu ar atkritumiem, braukšanu ar autotransportu.
N/A

Viesu nams "Aivari" ir atrodams klusā meža ielokā Inčukalna novadā. Piedāvā atpūtu lauku pirtī, pēc pirts iespējams izmantot dušu, atvēsināties baseinā, arī peldi avota dīķītī un koka kublu. Teritorijā ir pieejamas telšu vietas, piknika vieta ar nojumi, volejbola tīkls un vairākas ugunskuru vietas.
Lielāku kompāniju (līdz 70 personām) ir iespējams izmitināt viesu nama ēkā.

N/A

Nakšņošanas vieta,pirts pie Gaujas "Caunītes" atrodas tieši pie Gaujas upes tās labajā krastā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Piemērota savrupas atpūtas cienītājiem, nakšņošanas vieta laivotāju grupām, apmešanās vieta aktīvas atpūtas cienītājiem.  "Caunītes" atrodas, vienas dienas brauciena ar laivu attālumā no Valmieras ( 21 km ).

Viesiem tiek piedāvātas telpas nakšņošanai dzīvojamā mājā 4 cilvēkiem ar papildvietām uz guļamgrīdas un saimniecības ēkā 2 telpās līdz 35 cilvēkiem.

Viesu rīcībā pirts ar atpūtas telpu, plaša nojume ar nelielu virtuvi, ugunskura vieta, telts vietas, malka, duša ar silto ūdeni, WC. Klientu rīcībā laiva makšķerēšanai un īsiem izbraucieniem pa Gauju.

Iezīmēts velotūristu maršruts Valmiera - Cēsis un kājinieku takas uz Līču Lanģu klintīm un Sietiņiezi.

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta.

N/A

Kādreizējās Tabivere muižas vējdzirnavās darina dažādu garšu mājas alu. Dzirnavās iespējams degustēt alu kopā ar uzkodām, kā arī tiek rīkotas meistarklases.

N/A
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
N/A

Izstrādātā karjera teritorijā tiek piedāvāta labiekārtota atpūtas vieta pie ūdens ar 2 volejbola laukumiem, šūpolēm, ūdens batutu, piepūšamo atrakciju, grilvietām, galdiem un soliem. Atsevišķā karjerā tiek piedāvāta zivju zveja - foreles, karpas, palijas, sami u.c. Zivis šefpavāri uz vietas var Jums pagatavot, cept, uzvārīt zivju zupu. Zvejniecība notiek visu gadu. Papildu piedāvā ēdināšanas pakalpojumus.

N/A

Senākā Lietuvas ābele – augļkoks, kas ir botāniskais mantojuma objekts. Koka šķirne – mežābele. Tā ir vienīgā apsargājamā ābele Lietuvā.

N/A
5 dienas

Slavenais Kurzemes hercogs Jēkabs valda Kurzemē un Zemgalē apaļus 40 gadus (1642-1682). Šajā laikā viņa pārvaldītajā zemē notiek lielas pārmaiņas – strauji attīstās kuģu būve, parādās pirmās manufaktūras un uzlabojas lauksaimniecības ražošanas apjomi. 
Hercogam izdodas radīt lielu floti, kuras kuģi ved uz Rietumeiropu labību, gaļu, sviestu, vilnu, kokmateriālus un visu to, ko saražo viņa manufaktūras un Zemgales un Kurzemes muižas. Flote ir liela un spēcīga, tā ne tikai kuģo uz Eiropu, bet sasniedz arī Tobago un Gambiju, tur dibinot kolonijas un vedot uz Eiropu cukuru, kafiju un garšvielas. 
Hercogistē būvē kuģus, ražo papīru, salpetri, auž audumus, brokātu un gobelēnus. Ir attīstīta dzelzs apstrāde, dzelzs rūdu sāk ievest pat no Zviedrijas. Tiek kaltas naglas, darināti enkuri un zvani, lieti lielgabali un taisīti citi šaujamieroči. Darināts degvīns, ražots etiķis, dzirnavās malts pulveris. Pēc tā Eiropā ir liels pieprasījums, jo vieni aizstāvas, bet citi uzbrūk, bez šaujampulvera neiztikt. Gadā saražotas pat 25 tonnas šaujampulvera. Viens no pulvera torņiem saglabājies Kandavā, tiesa gan, daudzkārt pārbūvēts. Tāpat tiek ražots buru audekls, auklas un kaņepāju tauvas. Mēdza teikt, ka bez Kurzemes kaņepāju tauvām Anglijas karalienes flotes nebūtu! Hercogs domā arī par sēklu selekciju, audzē šķirnes lopus, uzlabo zemi ar meliorāciju, cenšas palielināt lauku ražību.
Ne visu Jēkabam izdevās realizēt – Ventas rumbas apejas kanāls palika nepabeigts, neīstenojās arī citi grandiozi plāni un ieceres – pat Austrālijas kolonizācija! Taču hercoga Jēkaba laiks ir lielu pārmaiņu laiks Latvijas zemēs, un tas nav palicis nepamanīts, tāpat kā lielais hercoga Jēkaba veikums pavisam nelielā Eiropas zemes gabaliņā. Tas pierāda, ka, gudri saimniekojot, var tālu tikt. 

N/A
Ubagovas velnakmens. Tā ir kulta vieta un atrodas Ubagovas ciema dienvidu galā 130 m uz Z, ZR no ciema kapsētas, ceļa malā. Vietējie iedzīvotāji to sauc par „Čorta kameņu” un stāsta, ka te spokojoties, ja cilvēks ejot viens, tad viņu noteikti ievilinot mežā. Akmens ap 1,6 m augsts. Tā virsma gluda, bez jebkādiem iecirtumiem.
N/A

Viena no nedaudzajām Latvijas ozolu tīraudzēm (platība 19,6 ha), kurai dabas aizsardzības statuss bija piešķirts jau 1928. gadā. Lielāko ozolu vecums tiek vērtēts ap 300 – 400 gadiem. Piļoru ozolu audze meklējama Ezernieku – Andzeļu ceļa malā, kur izveidots neliels auto stāvlaukums, taka, uzstādīts informatīvais stends un izveidota atpūtas vieta ar laipu, no kurienes paveras skats uz Ežezera ziemeļdaļas līci un salām. Šeit ir sastopamas ozolu audzēm raksturīgās augu, sēņu un kukaiņu sugas, taču tās atpazīs zinātājs.

N/A

Vides objekts ”SUITU TIKŠANĀS VIETA” Alsungā tapis Jūrkalnes starptautiskā mākslas plenēra ietvaros. Tā idejas autors ir Igo. Vides objektu veidojis tēlnieks Ivars Miķelsons kopā ar Didzi Grodzu un Juri Kraftu. 
Ideja par Suitu kultūrtelpas – Gudenieki, Alsunga, Jūrkalne - atzīmēšanu dabā ar Suitu tikšanās vietām aizsākās 2013. gadā, kad Gudenieku pagastā “Kalniņu” pļavā pie ceļu Gudenieki – Ēdole un Alsunga – Basi krustojuma Jūrkalnes plenēra laikā tapa pirmā Suitu tikšanās vieta.
Otrā Suitu tikšanās vieta 2014. gadā izveidota Alsungā autoceļa Kuldīga - Alsunga - Jūrkalne krustojumā pēc Alsungas centra virzienā uz Jūrkalni.
Trešo Suitu tikšanās vietu izveidoja Jūrkalnē pie Liepājas – Ventspils autoceļa (Dižceļa), iepretim Pilsberģu krogam (ceļa otrā pusē). Suitu tikšanās vietu autors bija mūziķis Igo, vides objektu tēlnieki - Ivars Miķelsons, Didzis Grodza un Juris Krafts, bet projekta īstenošanu uzņēmās biedrība “Vēju sēta”.

N/A

Rokdarbniece Vineta Meistere piedāvā apskatīt, pasūtīt un nopirkt gleznas, dienasgrāmatas un recepšu grāmatas, kas izšūtas krustdūriena tehnikā.

N/A

Ēdoles vārds ikvienam Latvijas apceļotājam saistās ar Ēdoles pili. Tās pirmsākumi meklējami 13. gs. vidū, bet pils piebūves tapušas 16. un 19. gs., kad izveidoja iekšējo pagalmu. 19. gs. 30. gados īstenotās pārbūves laikā pils fasādes ieguva tagadējo - neogotisko izskatu. Laikā no 16. gs. - 1920. g. Ēdoles pils atradās baronu Bēru dzimtas īpašumā. 1905. g. nemieru laikā to nodedzināja, bet 1907. g. atjaunota. Ēdoles pils saistīta ar daudzām leģendām un spoku stāstiem.

N/A

„Strauti” atrodas Embūtes pauguraines austrumu malā. No dienvidiem tos ieskauj plaši mežu masīvi, kuros mīt daudzi Latvijas savvaļā sastopamie dzīvnieki. Blakus saimniecībai atrodas bijušās putnu fermas korpusi. Saimniecībā audzē vaislas trušus, aitas, dažādu šķirņu mājputnus, divus zirgus un poniju. Saimniecības laukos ganās govju ganāmpulks, kurā starp dažādu šķirņu govīm apskatāmas arī Latvijas Zilās govis. Saimniece piedāvā ekskursijas skolēnu grupām un citiem interesentiem. Iepriekš vienojoties, iespējama trušu gaļas, aitas vilnas, kā arī saimniecībā izaudzēto dārzeņu iegāde. Bioloģiskā saimniecība. 

N/A
No ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa interesanta teritorija Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, kuras nozīmīgākie resursi ir dažāda veida biotopi, ainavas, reljefs un Šķaunes ezers. Istras pauguraines dabas parkā nav ar tūrismu saistīti labiekārtojumi, bet šo teritoriju var apskatīt arī „no malas”, braucot pa grantēto ceļu no Soboļinas uz Osinovku, kas iet līdztekus parka ziemeļu robežai (skats uz Šķaunes ezeru).
N/A

Dabas lieguma mērogam – ļoti liela teritorija, kurā atrodas plaši mežu masīvi un vairāki purvi – daudzu putnu sugu nozīmīga dzīves vieta. Lieguma apmeklētājiem interesantākais objekts noteikti būs Vasenieku purva taka ar skatu torni, kas atklās ļoti savdabīgā purva ainavas gan no „purva līmeņa”, gan skatu torņa. Tiesa, lai veiktu pirmo pusotru kilometru, mitrā laikā noderēs ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo takas virsma nav no koka, bet gan uzbērta kūdras vaļņa. Tālāk seko koka laipas. Informācijas stendi būs svarīgs informācijas avots un padomdevējs. Vērts apskatīt arī apdzīvotu vietu lieguma vidusdaļā – Stiklus, kur kādreiz bijusi stikla ražotne. Tajā veidotā lustra (pēc Ineses Rozes sniegtajām ziņām) vēl saglabājusies Stendes baznīcā.