| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
|
||
|
Krogs "Aitiņlauvas" atrodas Rīgas - Liepājas autoceļa (A 9) 22. kilometrā. Kroga „rozīnīte” ir ēdieni, kas gatavoti no meža veltēm. Interjers veltīts medniecības tematikai. Blakus izvietots aploks ar dambriežiem. Latviešu virtuve: buka cepetis, mežacūkas cepetis, brieža šķiņķa steiks, jēra cepetis, pildīta strauta forele. |
||
|
Bārs "Stender's" atrodas Kuldīgas pilsētas centrā, galvenās Kuldīgas gājēju un riteņbraucēju ielas - Liepājas ielas - sākumā, un ir izvietojies ēkā, kuras vēsture iestiepjas vairākos iepriekšējos gadu simtos, kad tā kalpoja kā graudu klēts. Bārs atrodas ēkas otrajā stāvā, ar zemākajām durvju stenderēm Kudlīgā un koka bukiem bārā. Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, auzu pārslu putra, aukstā kefīra zupa, skābeņu, gurķu un pupiņu zupa, liellopa gaļa sīpolu mērcē, mednieku desiņas, kartupeļu pankūkas, saldās pankūkas ar brūkleņu mērci. |
||
|
Aukštaitija ir lielākais un viens no senākajiem Lietuvas novadiem, kas kopš 15. gs. saukts par „īsto Lietuvu”. Šajā ceļojumā baudīsiet lauku labumus, ko Aukštaitijas novads piedāvā mūsdienās. |
||
|
Viesu nams "Irbēni" atrodas priežu meža ielokā un piedāvā nakšņošanu 13 numuros. Pieejama banketu zāle līdz 100 cilvēkiem, kā arī velo noma un bērnu laukums. Tuvākajā apkārtnē 3 ezeri un Tīreļu purvs. Savukārt ģimenes restorānā strādā 12 pavāru komanda, kas gatavo plašu ēdienu klāstu, tajā skaitā, arī rupjmaizes kārtojumu un rudzu ķiploku grauzdiņus. Restorāns piemērots arī ģimenēm ar bērniem.
|
||
|
Krodziņš "Glendeloka" atrodas Cēsu – Valmieras ceļa malā. Izvietots guļbaļķu ēkā, latviskā stilā. Dārzeņus un augļus iegādājas no vietējiem zemniekiem. Latviešu virtuve: Plānās un kartupeļu pankūkas, aukstā zupa, meža sēņu zupa, skābeņu zupa „Vecmāmiņas gaumē”, bukstiņputra, pelēkie zirņi, ceptas reņģes, mencas fileja, Brenguļu alū šmorēta liellopa gaļa, šmorēts trusis, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Glendeloka”. |
||
|
Neliels Daugavas ielejas posms starp Lielvārdi un Dzelmēm ar salām un sēkļiem Daugavā, kā arī niedrājiem un mitrajām pļavām, kas migrāciju laikā piesaista daudzus zosveidīgos un tārtiņveidīgos putnus kā atpūtas un barošanās vieta. Arī nozīmīga dažu sugu ligzdošanas vieta. Daugavas ziemeļu krastā vietumis ir nelieli dolomīta atsegumi ar tiem raksturīgām augu sugām. Teritorija nav labiekārtota, tādēļ vasaras laikā piemērots apskates veids ir brauciens ar laivu pa Daugavu.
|
||
|
Viena no skaistākajām Igaunijas upju senlejām – 12 km gara ar gandrīz 40 ainaviskiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem, no kuriem īpaši jāpiemin Viira müür, Kalamatu müür un Põdramüür.
|
||
|
Ķemeru skolas ēkas būvniecība pabeigta 1934.
gadā (arhitekts K. Cināts). Tā ir viena no nedaudzajām
skolu ēkām Latvijā, kur saglabājies vēsturiski vērtīgs
interjers un eksterjers – t.sk. alegoriski tēli uz tās
fasādes.
|
||
|
Gida pavadībā vai individuāli var apskatīt 16 baložu šķirnes, Vjetnamas pundurcūku, nutrijas, trušus, šinšillas, kazas, papagaiļus, smējējūbeles, pīles, zosis, vistas, fazānus u.c. putnus. Bērni var pabarot dzīvniekus un rast tiešu saskarsmi ar tiem. |
||
|
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
|
||
|
Klasicisma stilā būvētā Pakruojis muiža ir lielākais muižas ēku komplekss Lietuvā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas sastāv no 26 darbojošām ēkām. Atdzimusī muiža dzīvo parastu XIX gs. dzīvi un ik dienu uzņem viesus un atpūtniekus. Iespēja izjust īstu seno laiku aristokrātisko un raito muižas dzīvi. Nedēļas nogalēs Barons rīko lielos pieņemšanas svētkus. Pakrojas muižas saimniecībā apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar XIX gs. muižas darbiem: izmēģināt senāko amatu pasaulē – podniecību –, cirpt aitu, velt skaistas un siltas lietas no tikko nocirptās vilnas, kalt laimes naglas un pakavus. Šeit rīkotās izglītojošās programmas ir interesantas gan vēstures cienītājiem, gan arī tiem, kas vēlas labi pavadīt laiku. |
||
|
Kurzemes cietokšņa muzejā skatāma bagātīga un saistoša ekspozīcija par Otrā pasaules karadarbību Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem. Te apskatāma I un II Pasaules kara vēstures ekspozīcija ar novadpētnieciska un militāra rakstura priekšmetu kolekciju, YI-2 lidmašīna, bruņutransportieris, Sarkanās armijas tanks (viena no retajām vietām Latvijā, kur šāds objekts ir saglabājies) un izstaigājami restaurētie tā laika ierakumi un bunkuri. Kolekcijas veidotājs ir nozares entuziasts un vietējais novadpētnieks.
|
||
|
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet cigoriņu kafijas ražotni, kur kafija tiek ražota pēc senām receptēm. Pēc tam dodieties uz piemājas saimniecību, kur saimnieks parādīs govis un piedāvās saldos ķiršus un ābolus no sava dārza. Saukas dabas parka teritorijā, pie Saukas ezera, apmeklējiet lauku māju - kultūrvēsturisko pieminekli, kur, iepriekš piesakot, ir iespējams nobaudīt uz ugunskura vārītu zupu. Visbeidzot - saimniecība, kur plašās teritorijās audzē ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, zemenes un upenes. Iespēja iegādāties produkciju un piedalīties ražas novākšanā. |
||
|
Atrodamas ziņas, ka Rankas muižas pils celta 18. gs. vidū un 19. gs. vidū (nozīmīgi - 1836.-1866.g.) pārbūvēta, kad uzceltas pārējās saimniecības ēkas. 20. gs. šeit atradās dažādas ar izglītību saistītas iestādes: 30. gados - Rankas mājturības skola, pēc 2. pasaules kara - Rankas lauksaimniecības skola. Muižas pils cieta 80. – 90. gadu mijā divu ugunsgrēku laikā. Daļēji saglabājušās kalpu mājas, kūtis, klētis, dārznieka māja, “brūzis” u.c. ēkas. Kopš 2013. gada ieguldīts milzīgs darbs, lai Rankas muižas kompleksu atjaunotu un izveidotu par sakārtotu, tīru vidi. Teritorijā notiek atjaunošanas darbi muižas ēkām. 2003. gadā par Rankas muiža kompleksa īpašniekiem kļuva Ābolu ģimene un, pateicoties viņiem, Rankas muižas komplekss pamazām atdzimst. Ekskursija pa Rankas muižu iekļauj visu telpu apskati: recepciju, antīko automašīnu un priekšmetu izstādi, mākslas galeriju, bibliotēku un Romas katoļu kapelu, kā arī muižas 8,4 hektārus plašo parku ar trīs dīķiem. |
||
|
Öun Drinks no Igaunijas ābolu sulas gatavo atspirdzinošas limonādes un sidrus. Redzēsiet arī limonādes gatavošanas procesu. To var nogaršot un iegādāties līdzņemšanai. |
||
|
Zvārdes mežu masīvs atrodas teritorijā, kur PSRS laikā bija izveidots Padomju armijas aviācijas poligons. Līdz ar to poligona teritorija bija neapdzīvota un civilpersonām nepieejama. Plašie mežu masīvi, to daudzveidība (boreālie meži, melnalšņu staignāji u.c.) un militārās teritorijas statuss bija viens no iemesliem, kādēļ Zvārdes meži ir ļoti nozīmīga daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves, vairošanās un barošanās vieta. Zvārdes poligonā līdz mūsdienām saglabājies unikāls kurgāns – poligona novērošanas vieta. Vērts apskatīt arī atsevišķus kultūrvēstures objektus, kas saglabājušies poligonā pēc aviācijas uzlidojumiem. Apmeklējot teritoriju, ieteicams pārvietoties pa vispārējās lietošanas ceļiem. |
||
|
Atrodas 0,1 km austrumos no katoļu bazilikas. Jau no 1825. g. Svētavota ūdeni izmantoja dziednieciskiem mērķiem. Līdz 19. gs. 40. gadiem avota ūdens īpašības bija izslavētas tāpat kā Aglonas Dievmātes svētbildes brīnumdarītājas spējas. Tās savulaikapstiprinājusi Viļņas ārstu komisija un Pēterpils akadēmija, taču ap 1840. g. avots savas īpašības esot zaudējis. Tomēr arī mūsdienās svētceļnieki joprojām tic avota spēkam. |
||
|
Pirms Jodkrantes (braucot no Klaipēdas puses) ceļa kreisajā (austrumu) pusē paveras neliels Kuršu jomas paplašinājums – t.s. Dzintara līcis. 1855. g., padziļinot kuģu ceļu, te nejauši atklāja dzintara iegulas. Drīz pēc tam tika nodibināts dzintara ieguves uzņēmums, kas kā lēto darbaspēku izmantoja tuvējās Jodkrantes iedzīvotājus. Palielinot dzintara ieguves apjomus, Jodkrantē uzcēla strādnieku barakas, atvēra laivu remonta darbnīcu un niršanas apģērbu veikalu. Dzintara ieguve notika tikai vasarās, tādēļ darbs ritēja trīs maiņās. Tādējādi no 1860. – 1890. g. Te ieguva 2250 t dzintara! Dzintara līča dibenā (1860. – 1881.) atrada unikālus neolīta un bronzas laikmeta dzintara izstrādājumus. Lielākā daļa no tiem nokļuva tā laika Karalauču (Karliaučiaus) universitātes kolekcijā, no kurienes 1944 g. daļu aizveda uz Gotingenas universitātes Ģeoloģijas un paleontoloģijas muzeju, bet atlikusī - pazuda. Iespējams, ka tā gāja bojā 2. pasaules kara beigu posmā. Dzintara izstrādājumu kopijas var apskatīt Nidā, Mizgirju (Mizgirių) dzintara galerijā - muzejā. |
||
|
Silajāņu podniecības tradīciju uzturētājs. Darbnīcā top glazētie un neglazētie izstrādājumi – trauki, svečturi u.c. Apmeklētājiem atraktīvā veidā pastāstīs par podnieka darbu, ļaus pamīcīt mālus un darboties ar virpu. Izveidota ekspozīcijas zāle ar gadu laikā tapušajiem darbu paraugiem. Izstrādājumu pasūtīšana un iegāde. |
||