Atpūta laukos
3861-3880 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viens no retajiem Latvijas un dažiem Kurzemes šāda tipa ezeriem, kam raksturīga liela ūdens dzidrība (piesaista atpūtniekus) un īpaši, Latvijā ļoti reti sastopami augu sugu kompleksi. Dabas parks ietver Pinku ezeru, tā krastus un mežu masīvu austrumos no tā, kā arī mazākus ezeriņus un Šarlotes dīķi. Kaut arī ezeram nav pārāk ērta piekļuve, tas vasarās ir atpūtnieku iecienīts. Pinku ezera apkārtnē atrodas vairākas tūristu mītnes.
N/A
Medinsku Vincīšu akmens. Vietējie iedzīvotāji pakalnu, uz kura atrodas dižakmens, sauc par Magoņkalnu. Medinsku Vincīšu akmens atrodas koku pudurī tikai 40 m pa kreisi no Jaunviļānu – Medinsku ceļa un aptuveni 40 m no Maltas upes labā krasta. Sarkanā rapakivi granīta akmens izmēri: garums 6,6 m, platums 5,4 m , augstums 3,3 m, apkārtmērs 20 m, tilpums 40 – 45 kubikmetri.
N/A

"Pūres beķereja" atrodas pilsētas galvenās gājēju ielas malā. Cep speķa pīrādziņus, biezpienmaizītes, kanēļmaizītes, kliņģerus un tortes. Piedāvā vintage stila velosipēdu nomu.
N/A

Atrodas ziemeļrietumos (jūras virzienā) no Pitraga baptistu baznīcas. Kurgati ir zvejnieka un zemkopja saimniecība, kas celta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, ienesot lībiešu apdzīvotajā piekrastē jaunus būvelementus – nošķeltu jumta galu, kas nebija raksturīgs lībiešu ciemu ēkām.
N/A

Krogs "Trīs kambari" atrodas Limbažu vēsturiskajā centrā Blaumaņa Kārļa laukumā. 

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta menca vai bute, gaļas – sēņu podiņš, pildītas pankūkas, rupjmaizes kārtojums, zemeņu zupa.

Īpašais ēdiens: „Kāzu karbonāde” (no cūkgaļas).
N/A

Mūsdienās redzamo (pēc skaita – trešo) baznīcu cēla laikā no 1835. - 1837. g. (ampīra stilā) Mārča Sāruma vadībā. Arī šīs ēkas projektēšanā par paraugu bija ņemts Pievolgas vācu baznīcu veidols, tādēļ tā līdzīga Dzērbenes luterāņu baznīcai. Dievnama altāri rotā Otto Donnera fon Rihtera glezna “Kristus debesbraukšana” (1898. g.). E. Martina firmā būvētās 10 reģistru ērģeles (1901. g.) darbojās arī šodien. Pie Drustu baznīcas atrodas 1932. g. atklātais un formās iespaidīgais (E. Kuraua firmas veidots) granīta piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Nelielā baznīcas sienas nišā novietota piemiņas plāksne komunisma terora upuriem.
N/A

Vieta, bez kuras apmeklējuma nav iedomājama Dzūkijas vēstures un kultūras izziņa! Muzejs meklējams Marcinkones centrā, netālu no dzelzceļa stacijas. To noteikti ir jāiepazīst vietējā gida pavadībā, kas pastāstīs daudz interesantus faktus par dzūku tradīcijām un attiecībām ar mežu. Muzejā ir apskatāma dzīvojamā ēka ar ikdienas sadzīves priekšmetiem un rija, kas pārsteidz ne tikai ar savu plašumu, bet arī vairākiem interesantiem eksponātiem, no kuriem ir jāpiemin milzīgs sēņu grozs (tajā iegāja 110 kg gaileņu!), 750 gadus veca vienkoča paliekas, bitenieku un vietējo amatnieku instrumenti u.c. Rijā notiek ikgadēji ar dzūku kultūru un vēsturi saistīti pasākumi. Visbeidzot, te var iegādāties vietējos suvenīrus un medu. Ja ir vēlme iepazīt Marcinkones tuvāko apkaimi, ar kājām var doties pa 13 km garo Zackagira dabas taku (Zackagirio gamtinis takas).
N/A
1 diena

Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām pa Raganu purvu. Izveidota taka uz sēra dīķiem (koka celiņi 800 m garumā). Ekskursijas laikā Jūs uzzināsiet par augstā tipa purvu un unikālu biotopu – sēra avotu izplūdes vietu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Šeit sastopami savdabīgi purva ezeriņi, piesātināti ar sēra baktēriju radītām nogulsnēm. Ezeriņu krastos sastopami īpašu sugu augi. Sēra dīķu apkaimē var sajust gaisā sērūdeņraža smaržu.
N/A

Viena no jaunākajām Latvijas pilsētām, 2013. g. tā svinēs divdesmit gadu jubileju. Salaspilī atrodas vairākas Latvijas mērogā nozīmīgas zinātniskās institūcijas (padomju laikā to veidoja kā zinātnes centru) - Bioloģijas institūts, Neorganiskās ķīmijas institūts, Fizikas institūts, Nacionālais botāniskais dārzs, padomju laikā nu jau bijušais Salaspils atomreaktors un Mežzinātnes institūts “Silava”. Pēdējo desmit gadu laikā pilsētā attīstījusies infrastruktūra, izveidojušies plaši savrupmāju rajoni. 1996. g. Salaspilī uzcēla jaunu katoļu baznīcu. Pēc būtības – Rīgas guļamrajons.
N/A

Senākā Lietuvas ābele – augļkoks, kas ir botāniskais mantojuma objekts. Koka šķirne – mežābele. Tā ir vienīgā apsargājamā ābele Lietuvā.
N/A
Veidots Vilsandi salu arhipelāga (~ 100 mazas saliņas) aizsardzībai. Lielākā no salām – Vilsandi ir 6 km gara un līdz 2 km plata. Līdz Vilsandi var nokļūt ar savu vai īrētu laivu, kā arī piemērotos apstākļos ar kājām, - veicot neparastu ~ 5 km garu pārgājienu pa jūru un mazām saliņām no Kuusnõmme pussalas Z gala.
N/A

A. Upīša ielā 18. Baznīca celta 1897. g. neogotikas formās (arhitekts H. Šēls) un tā ir viena no nedaudzajām 19. gs. pilsētas ķieģeļu ēkām. Dievnamā atrodas I. Zeberiņa altārglezna “Kristus izdziedina slimos” (1943. g.). Baznīcu no iekšpuses var apskatīt dievkalpojumu laikā, vai iepriekš piesakoties. Pie baznīcas apskatāms E. Laubes projektēts piemineklis (1926. g.) 80 latviešu strēlniekiem, kuri krituši 1. pasaules karā un apglabāti tuvāk Vēršupītei esošajos Brāļu kapos. Pie baznīcas apglabāti arī 1919. g. 18. maija Kauguru kaujas dalībnieki J. Kārkliņš un F. Siliņš. Iepriekš piesakoties, tūristu grupas baznīcu var apskatīt no iekšpuses.
N/A

Vieta Suvalkijā ģimenes svinībām un atpūtai laukos. Atjaunotajā ar vēsturi saimniecībā atradīsiet etnogrāfisku un modernu interjeru elementu sajaukumu. Plaša dzīvojamā istaba ar kamīnu, oriģinālas ozolkoka mēbeles, guļamistabas ar visām ērtībām un virtuvi. Lauku pirts un kubls. Mežs pie mājas bagāts ar sēnēm un ogām. Piedāvājumā izglītojošas aktivitātes, stafetes bērniem un viņu vecākiem līksmībai, pirtnieka pakalpojumi. 

 
N/A
Dekšāru pagasta muzejs atvērts 1996. gadā. Ekspozīcijas par pagasta, skolas un kolhozu dibināšanas vēsturi, par ievērojamu cilvēku dzīvi, kas dzimuši vai darbojušies pagasta teritorijā. Latgales literatūras kolekcija.
Darba laiks: P. - Piekt: 10.00 – 14.00, S., Sv : slēgts
N/A

Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.
N/A
2 dienas

Lahemaa – the oldest and biggest national park in Estonia – is waiting to be explored. Experiences include a guided nature walk in the bog, a peaceful afternoon in a traditional fishing village, cooking with the local family, a traditional sauna, some farm work and taking part in the local social life.
N/A

Rokdarbniece Vineta Meistere piedāvā apskatīt, pasūtīt un nopirkt gleznas, dienasgrāmatas un recepšu grāmatas, kas izšūtas krustdūriena tehnikā.
N/A

Madona, iespējams, ir vienīgā pilsēta Latvijā, kuras teritorijā ap 9. gs. atradusies ezermītne. Tās atliekas saglabājušās Salas ezera (Baznīcezers) ziemeļdaļā zem ūdens. Līdz 19. gs. beigām tagadējās pilsētas vietā atradās neliela muiža ar tādu pašu nosaukumu (Madona), ko latvieši sauca par Biržiem. 1898. g. tika uzsākta šaursliežu dzelzceļa celtniecība starp Stukmaņiem (Pļaviņas) un Valku. Attīstoties dzelzceļam, attīstījās arī pati pilsēta. Mūsdienās Madona ir sakopta Vidzemes pilsēta ar savu mazpilsētai raksturīgo šarmu. Interesanti, ka to var uzskatīt arī par vienu no visaugstāk reljefā novietoto Latvijas pilsētu.
N/A

Vijciema čiekurkalte ir viena no retajām vēsturiskajām čiekurkaltēm Eiropā, kas celta 19. gadsimtā, un ir ne vien teicami saglabājusies līdz mūsdienām, bet arī, izmantojot vairāk nekā 100 gadus senas iekārtas, čiekurkaltē arvien tiek žāvēti čiekuri, lai iegūtu augstas kvalitātes meža sēklas.

Pateicoties ēkas bagātajai vēsturei un senajām čiekuru žāvēšanas tradīcijām, Vijciema čiekurkalte ir iecienīts tūristu objekts, kas piesaista vēstures, dabas un tehnoloģiju interesentus.

Vijciema čiekurkaltes apmeklētājiem ir iespēja doties izzinošā ekskursijā gan individuāli, gan grupās. Ekskursijas laikā ir iespēja atklāt čiekurkaltes vēsturi, skatīt čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju, kā arī uzzināt, kur, kā un kāpēc čiekuri tiek lasīti.

Ekskursijas un individuālos apmeklējumus iepriekš jāpiesaka, zvanot 26478620.

Cena

  • Pieaugušajiem >10 cilvēki –  EUR 3.00
  • Pieaugušajiem <10 cilvēki – EUR 2.00
  • Bērniem, pensionāriem – EUR 1.50
N/A

 Ventspils Vecpilsētas vēsturiskais centrs. Nelielā Rātslaukuma (40 x 60 m) rietumu malā atrodas Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kas ierīkota 18. gs. dzīvojamā ēkā ar baroka un klasicisma iezīmēm (19. gs. vidū te atradās pilsētas Rātsnams), bet austrumu malā – vēlīnā klasicisma stilā celtā evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca. Iepretim baznīcai atrodas modernā stilā pārbūvētā Ventspils Galvenā bibliotēka un Digitālais centrs, kas ierīkots greznā 19. gs. savrupmājā.