Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Viesu nams atrodas skaistā, mierīgā vietā pie dīķa, kas ikvienu zvejnieku iepriecinās ar zivju pārpilnību. Viesi tiek izmitināti 120 gadus senā klētī, kurā ir guļamistabas, virtuve un pirts. |
||
Atrodas pie viena no populārākajiem Kurzemes tūrisma objektiem – Ventas rumbas un Vecā ķieģeļu tilta pār Ventu. Blakus stāvlaukums ar lielisku Kuldīgas ainavu, blakus spēļu laukums, atpūtas vieta. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm. |
||
No Alūksnes augstienes augstākā punkta paveras Latvijai neparasti skaists skats uz plašā apkārtnē esošajiem mežainajiem pauguriem un nelieliem pļavu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju pleķīšiem. Dēliņkalna virsotnē 2018.gadā uzcelts 27 m augsts skatu tornis un ierīkotas divas atpūtas vietas. |
||
Traķu pirmsākumi ir meklējami Senajos Traķos, kas atrodas 4 km dienvidaustrumos no Traķu centra. Uzskata, ka Senos Traķus ir dibinājis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (~ 1275. – 1341.) 14. gs. pirmajā pusē. 14. gs. otrajā pusē šeit uzcēla mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nostāvināti zemes vaļņi. Laikā no 1345. – 1382. g. tajā valdīja Ģedimina dēls – Ķēstutis (1297. – 1382.). Senajos Traķos dzimis arī viens no izcilākajiem viduslaiku Lietuvas valdniekiem – Ķēstuta dēls - Vītauts Dižais. Kā pilij, tā arī tās valdniekiem bija nozīmīga loma sekojošajos krusta karos un cīņās. 1391. g. pils tika sagrauta cīņas laikā ar Vācu ordeni, kādēļ arī zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1405. g. benediktīniešu mūki šajā vietā uzcēla baznīcu, bet 18. gs. beigās - jaunu un lielāka apjoma klosteri, kura vienu no korpusiem 1889. g. pārbūvēja par baznīcu. |
||
Atpūtas vieta "Buki" atrodas Ventspils novadā, Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā. "Buki" ir klusa vieta atpūtai, kur iespējams baudīt Latvijas lauku mieru. Piedāvā atpūtu ģimenēm ar bērniem, draugu kompānijām vai vienkārši dabu mīlošiem cilvēkiem. Atpūtas vietas teritorija ir labiekārtota un tajā ir iespējama makšķerēšana piemājas dīķī, sporta aktivitāte kā volejbols, kā arī teritorijā ir atrakcijas bērniem - batuts un šūpoles. Nakšņošanas iespējas 6 veidu kotedžās, 3 veidu numuros viesu namā un 2 brīvdienu dzīvokļos, kā arī teltīs un treilerī. "Buki" piedāvā vietas svinībām gan lapenēs, gan svinību teltī (līdz 100 personām), arī divas pirtiņas. Atpūtas vietas teritorijā ir mini ZOO, kurā iespējams ne tikai dzīvē ieraudzīt dažādu sugu un dzimtu pārstāvjus, bet arī tos apčubināt un pabarot. Mini ZOO var sadzirdēt pērļu vistas, dziedošu ēzeli Janci, redzēt krāšņo pāva asti, izbaudīt alpakas un lamas vilnas mīkstumu, satikt aci pret aci dažādus kamieļus un daudz ko citu. Tāpat saimnieki piedāvā dažādu mājražojumu (kūpināta gaļa un zivis, kazas siers, olas, desas, sezonas augļus un dārzeņus u.c. produkti) degustācijas. |
||
Viesu nams "Kalnarušķi" atrodas Vidzemes šosejas (A2) malā starp Api un Jaunlaiceni. Ļoti ainaviska vieta, kuras baudīšanai saimnieki uzbūvējuši skatu torni. Latviešu virtuve: Buljons ar profitroļiem, skābu kāpostu sautējums ar grūbām un šķiņķi, pildītas šniceles ar meža sēnēm, marinētas putnu aknas tomātu mērcē, kakla karbonādes tīteņi, rabarberu krēms ar ogu mērci. |
||
Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas. |
||
Salājs ir līčiem un salām bagāts ezers. Tam blakus esošajā Mazā Soloja krastā ir meklējams Milkas pilskalns un izveidota atpūtas bāze. Abu ezeru apkārtne ir ļoti ainaviska, tādēļ tā iekļauta dabas lieguma zonā. |
||
Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas. |
||
Naukšēnu Cilvēkmuzejs atrodas Naukšēnu doktorāta ēkas otrajā stāvā. Tajā piedāvā izzinošu stāstījumu par vietējām ražošanas tradīcijām un SIA „Naukšēni” produkcijas – dažādu eļļu (rapšu, linsēklu), 10 bezalkoholisko dzērienu (kvass, minerālūdens), kā arī mājas vīna degustāciju. Dažādu produktu iegāde. |
||
This tour includes a walk along the Baltic Sea coast Lithuania through the Curonian Spit from Nida to Smiltynė (see a detailed description under tour No. 9) and continues further north from Klaipėda to Šventoji located at the Lithuanian/Latvian border. Klaipėda and Palanga are popular seaside resorts with lots of pubs, hotels, street cafés and musicians. Klaipėda is the only port city and the third largest city in Lithuania. Šventoji is also a popular seaside town located next to the mouth of the river Šventoji. Between Klaipėda and Palanga, the Baltic Coastal Hiking Route leads through the Seaside Regional Park (Lithuanian: Pajūrio regioninis parkas). It was founded for the protection of coastal and marine landscapes, biodiversity and local cultural heritage. The most famous place of the seaside is the Dutch Hat (also called Dutch Cap, Dutchman’s Cap or Holland’s Cap) – a 20 m high cliff, which used to serve as a landmark and guide for seafarers and fishermen. |
||
Produktu izgatavošana no ārstniecības augiem - tējas, sīrupi, augu pulveri, ziedes. Pakalpojumu piedāvājums - ekskursijas, radošās darbnīcas, meistarklases, pirts. |
||
Rukši ir bioloģiskā saimniecība, kura audzē HEREFORD šķirnes liellopus, bariņu blējošas aitas ,vistas. Ar ambiciozu skatienu nakotnē par iespējām nodrošināt ar kvalitatīvu liellopu gaļu visus izsalkušos. |
||
Redzamas pa lielu gabalu Vecumnieku – Skaistkalnes un Stelpes ceļu krustojuma tuvumā. Šīs Holdandes tipa vējdzirnavas uzcēla 1903. gadā. Sākot ar 20. gs. 30. gadiem dzirnavas darbojas ar elektrības palīdzību. Līdz mūsdienām ir saglabājušies vējdzirnavu vēsturiskie mehānismi. Kādreiz daudzie vējdzirnavu stāvi bija raksturīga Zemgales vēsturiskajam novadam, ko pamatoti dēvē par Latvijas „maizes klēti”. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai daži. Šīs vējdzirnavas ir apskatāmas tikai no ceļa malas.Ap 8 km rietumos (Iecavas virziens) redzamas vēl vienas – Kāravu vējdzirnavas. |
||
Neliels pārtikas ražotājs Vidzemē, kas nodarbojas ar dārzeņu, auglu un ogu pārstrādi, ražojot veselīgas uzkodas bez cukura un miltiem. Piedāvā ekskursijas ar degustāciju, meistarklases dārzeņu trifeļu un veselīgu kūku gatavošanā, aktīvi iesaistot nodarbībās viesus. Drīzumā būs pusdienu piedāvājums - īpašā kalē kāpostu zupa. |
||
Ainažu vārds ir neatņemama Latvijas jūrniecības vēstures sastāvdaļa. 1864. g. šeit tika nodibināta pirmā jūrskola, kurā varēja mācīties latviešu zemnieku bērni. Likumsakarīgi – Ainaži kļuva par nozīmīgu Latvijas piekrastes kuģu būvniecības centru un ostu. Pilsētas ekonomisko dzīvi sekmēja arī 1913. g. atklātā Smiltenes-Valmieras-Ainažu šaursliežu dzelzceļa līnija. Mūsdienās Ainaži ir maza un klusa pilsētiņa Latvijas – Igaunijas pierobežā ar vairākiem interesantiem apskates objektiem. |
||
Taka iepazīstina ar vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem - Ēvažu stāvkrastu (līdz 15 m augsts, no skatu platformas paveras viens no skaistākajiem līča skatiem) un piekrastes mežiem. Pa kāpnēm var nokāpt līdz neparastajai pludmalei, kur redzams šaurs smilšains liedags ar gandrīz ūdenī augošiem melnalkšņiem. Takas garums ir 0,3 km (vienā virzienā), iziešanai nepieciešamais laiks ~ 0,3 h. Sākot no Rīgas šosejas, līdz stāvkrastam taka iet cauri ES nozīmes biotopam "Mežainas piejūras kāpas", kas ir bieži sastopams tiešā jūras piekrastē. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā. |
||
1993. gadā dibinātais Soomā nacionālais parks aizsargā lielo purvu masīvus, palienes pļavas un mežus. Parka apmeklētāju centrā ir pieejama informācija par pārgājienu takām un vietējiem pakalpojumiem. Pieejamas vairāk kā 10 dabas takas un skatu torņi. Šeit varat iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju un doties tematiskā mācību pārgājienā par bebru dzīvi. Soomā ir plaši pazīstams vērienīgo plūdu (martā un aprīlī) dēļ, ko sauc par piekto gadalaiku. Plūdu laikā pa Soomā mežiem, pļavām un upēm tiek organizēti pārgājieni ar kanoe laivām un vienkocēm (www.soomaa.com). Te var apgūt vienkoču grebšanas prasmi un piedalīties nometnēs. |
||
"Latgales sirds", kur 9. - 12. gs. pacēlās nocietināta latgaļu pils. 1285. g. Livonijas ordenis latgaļu pils vietā uzsāka mūra pils celtniecību. Pēc Livonijas sabrukuma (Rēzekne Polijas sastāvā) pilsēta nīkuļoja. Ekonomiskā dzīve Rēzeknē atjaunojās 18. gs. otrajā pusē. Pēc Pēterburgas-Varšavas šosejas (1836. g.) un dzelzceļa (1861. g.) izbūves Rēzekne kļuva par Pēterburgas atpūtnieku galamērķi. 2. pasaules kara laikā pilsētas apbūve būtiski cieta. Mūsdienās pilsēta ir nozīmīgs Latgales reģiona ekonomiskais un kultūras centrs. |
||
Atrodas blakus Vecpiebalgas kultūras namam. Pieminekļa arhitekte ir A. Skujiņa, tēlniece M. Eņģele. |