Nemunas loku reģionālais parks (Nemuno kilpų regioninis parkas) ir dibināts 1992. g. un tā mērķis ir augu, dzīvnieku, ainavas un ģeoloģisko dabas pieminekļu aizsardzība. Parks ietver piecus lielus Nemunas upes lokus, kuru centrā atrodas Birštonas – viens no nozīmīgākajiem Lietuvas kūrortiem. Nemunas loku stāvajos krastos vietām redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi. No dabas daudzveidības un ainavas viedokļa nozīmīgas ir arī Nemunas pieteku dziļās gravas. Parkā sastopami veci nogāžu un gravu meži. Punes (Punia) un Prienu (Prienai) mežos aug Lietuvā augstākie koki. Kopumā parkā ir konstatētas 973 augu un 1713 dzīvnieku (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, kukaiņi u.c.) un 505 sēņu sugas. Kā nozīmīgi kultūras tradīciju turpinātāji ir jāpiemin Prienu kokapstrādes meistari, kas gatavo koka krustus.
Izcili ainavisks Nemunas upes posms starp Alītu (Alytus) un Pakuonis, kur upe veido vairākus plašus meandru lokus ar līdz pat 40 m augstiem morēnas atsegumiem. Birštonas pilsētā atrodas reģionālā parka apmeklētāju centrs.

Forti celti un pārveidoti ilgākā laika posmā. To celšanā rokas pielikuši gan vācieši, gan zviedri, gan krievi. 20.gadsimta sākumā - 1912.gadā tika uzsākta vairāku fortu būve Mangaļsalā un Bolderājā. Tika uzcelti divi forti ar 254mm lielgabaliem, seši forti ar 152mm lielgabaliem un trīs forti ar 138mm. Katrā fortā tika uzstādīti divi lielgabali. Mangaļsalas fortifikāciju sistēma sastāv no vairākām daļām un atrodas samērā plašā teritorijā. Atsevišķas tās daļas ir arī nepieejamas, jo atrodas mazdārziņu teritorijā. Tas ir unikāls vēstures piemineklis, kas atrodas valsts galvaspilsētā, bet tajā pat laikā ir "aizmirsts", nesakopts, grūti pieejams un apmeklējumiem bīstams. Ja objekts tiktu attiecīgi novērtēts un apsaimniekots, - nākotnē tas varētu būt viens no Rīgas tūrisma "top" objektiem, jo Rīga nav tikai Vecrīga.

Ošvalkos uzstādītā piemiņas zīme veltīta latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. 

Ceļā uz Turaidu noteikti ir jāpiestāj pie Gūtmaņa alas. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām (alveidīga niša), kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta ar seniem sienu un griestu uzrakstiem (vecākie no 17. gs. beigām). No alas iztek avots, kam piemītot dziednieciskas īpašības. Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. To iepazīšanu var sākt ar Turaidas muižas (pirmoreiz minēta 16 gs.) apskati, kas ir izcils Vidzemes muižas parauga piemērs. Līdz mūsdienām ir saglabājusies 21 ēka, kas celta no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam. Apmeklētāji var apskatīt muižas stalli, ratnīcu, pirti, smēdi, zivju pagrabu, klēti, vagara māju, muižkunga veco dzīvojamo ēku, muižas kalpotāju dzīvojamo ēku, kalti u.c. Ejot Turaidas pils virzienā, nonāksim pie Turaidas Rozes kapa, ar ko saistīta leģenda par Turaidas Maiju, kas ziedoja savu dzīvību mīlestības vārdā. Blakus kapam aug diža liepa (sliktā stāvoklī), kas it kā dēstīta uz Maijas kapa. Tālāk esošā Turaidas luterāņu baznīca ir pēc kārtas trešais dievnams un viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām - vienjoma koka guļbūve ar barokālu tornīti. Tajā apskatāms altāris un kancele (18. gs. vidus), altārglezna "Golgāta" (17. gs. beigas – 18. gs. sākums) un vēstures ekspozīcija. Dainu kalnā plešas Tautasdziesmu parks, kura izveidi uzsāka 1985. g., atzīmējot latviešu dainu tēva - Krišjāņa Barona 150 gadu jubileju. Šobrīd tajā ir izvietotas vairāk nekā 26 tēlnieka I. Rankas darinātās akmens skulptūras. Te notiek arī ikgadēji folkloras pasākumi. Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad nodega. 1953. g. te uzsāka plašākus restaurācijas darbus, atjaunojot Galvenā torņa augšējo stāvu, klēts ēku (ekspozīcija par Siguldas novadu), pusapaļo torni un pils kompleksa dienvidu korpusu. Tagad pils telpās ir izveidota muzeja ekspozīcija, kas vēsta par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem.

Viena no populārākajām kūpinātu un citādi sagatavotu zivju pirkšanas vietām Latvijas piekrastē. Zivis kūpina vietējie uzņēmēji, tādēļ nereti ciemā jūtama patīkama zivju smarža!

Saimniecības drava atrodas netālu no Isnaudas pagasta Bobišiem, dabiskā vietā, kur dabiskā vidē nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju un citu objektu. Bišu iegūtā produkcija tiek pārstrādāta Zilupē, Sila ielā 4, kur saimnieki uzņem ekskursijas un var iegādāties saražotos labumus. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Iegūst liepu un dažādziedu medu.

Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā.

Tornis meklējams aiz Oleru muižas nelielajā Oleru purvā, kur dabas takas laipas galā var nedaudz pakāpties un iepazīt pārejas tipa purva ainavu. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.