Meklējams Mazā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā. Muzeja brīvdabas nodaļā iepazīstama zemnieka dzīvojamā māja (dūmistaba), dzīvojamā ēka, vējdzirnavas, rija un Latgales keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīca. Tā teritorijā tiek organizēti ar amatniecību un dažādiem kultūras notikumiem saistīti pasākumi. Vieta, kas Latgales kultūras izziņas nolūkā, ir noteikti jāapmeklē. Blakus muzejam atrodas plosta piestātne izbraucieniem pa Mazo Ludzas ezeru (pēc iepriekšēja pieteikuma) un atpūtas vieta.

Atrodas skvērā pie Skrundas Kultūras nama. Uzstādīts 2005. g., godinot pulkveža Oskara Kalpaka un viņa bataljona uzvaru pār lieliniekiem Skrundas kaujā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. 29. janvārī Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas deva iedvesmu turpmākajās Brīvības cīņās.

Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols.

Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves.

The farm on the banks of the River Navesti is Estonia's largest company engaged in the cultivation and processing of organic medicinal herbs. The farm has an education and health path of medicinal herbs, open from May to September.

Farm has a tea house completed in 2010 which is suitable for holding seminars, relaxing and in the summertime also for having meals. Herb presentations are held there - first on the field and then in the tea house. There is also a 13-metre viewing tower by the river from which you can get a good overview of the lands of the farm.

Energy Farm also offers accomodation and Eco-Spa with sauna.

"Spēlmaņu krogs" atrodas Alsungas centrā pie Dižgabalkalna. Krogā var nobaudīt sklandraušus un uz vietas ceptu suitu skābmaizi. Vasarās tūristu grupas uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu (ķiļķēni, žāvētas ribas u.c.) gatavošanas procesā vai mieloties jau pie klātiem galdiem suitiskā garā, kā arī baudīt Suitu sievu (unikālais burdona dziedājums) iespaidīgo priekšnesumu.

Aptuveni kilometru rietumos no bijušās Vārnavas skolas meklējami “Rudzīši”, kuros saimnieko Ēvalds Pūpols ar ģimeni. Ēvalds Pūpols lielāko savas dzīves daļu ir nodarbojies ar vīnogu audzēšanu un jaunu šķirņu veidošanu. Paugurainā Sēlijas vaļņa mežu skautā ielokā ir izveidota skaista, ainaviska un iekopta vide dažādu siltummīlošo vīnogu audzēšanai dabā, kur gandrīz hektāru lielajā vīnkoku dārzā aug ap 80 dažādu šķirņu vīnogas. Šis dārzs (nogāzes vērstas pret dienvidaustrumiem) ir viens no Latvijā lielākajiem un šķirnēm bagātākajiem vīnogu stādījumiem ziemeļu platuma grādos. Apmeklētājiem ir izveidota autostāvvieta, atpūtas un piknika vietas. Pa daudzajām tākām var iepazīt dārzu, no kura paveras skaists Sēlijas skats. Saimnieks piedāvā gida pakalpojumus un interesenti var iegūt informāciju par vīnogu audzēšanu un selekciju, iegādāties stādus, kā arī, ja bijis ražīgs gads, - degustēt pašas vīnogas. “Rudzīšos” tiek organizēti ražas svētki un citi pasākumi.

Maršruts piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē Ķemeru nacionālā parka dabas un kultūrvides daudzveidība. Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, purvu, mitro mežu (dumbrāju u.c.) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (~ 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām sugām) un dzīvnieku, īpaši - ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta, kā arī ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas bija kādreiz tik populārā Ķemeru kūrorta izveides pamats.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

Redāns ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa daļa, kur notikušas Latvijai nozīmīgas cīņas. Lai gan uzbūvētie nocietinājumi ap Karostu tika atzīti par stratēģisku kļūdu un vairums no tiem saspridzināti, Redāns palicis teju neskarts. Tā ir arī vienīgā nocietinājuma daļa, kur notikusi reāla karadarbība.Par liecina ložu šautie caurumi sienās.

1919. gada 14. novembrī šeit notika brīvības cīņas par neatkarīgu Latviju, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. 14. novembra rītā, pārejot aizsalušo Tosmares ezeru, bermontiešu kājnieki ieņēma Redānu. Taču dažu stundu laikā liepājnieki veica niknu pretuzbrukumu, un vāciešiem nācās atkāpties.

Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redāna gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā. Cena – 2 EUR no personas.