Atpūta laukos
1581-1600 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols.
N/A

Atpūtas komplekss „Ezerkrasti” atrodas Latvijas otra lielākā – Rāznas ezera ziemeļu krastā. No kafejnīcas "Kastanis" logiem paveras viens no skaistākajiem Latvijas ezeru skatiem!

Latviešu virtuve: zivju, skābeņu un aukstā zupa, miežu biezputra, pelēkie zirņi ar speķi, sautētas cūkgaļas ribiņas ar kāpostiem, zivju ēdieni, mājas sieri un pildīti āboli ar medu.

Īpašais ēdiens: kartupeļu dračenka – sarīvēti un sacepti kartupeļi ar gaļu un sīpoliem.
N/A
Latvijas lielākajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ap 6 % no valsts teritorijas), kas aptver daļu no Limbažu, Valmieras un Valkas rajoniem, sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un sugu kopums. Salaca (ietilpst Salacas ielejas dabas parkā) ir viena no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajām lašu nārstu vietām. Upes ielejas ainava ar smilšakmens atsegumiem piesaista daudzus apmeklētājus – ne velti tā ir otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Rīgas jūras līča austrumu piekraste salīdzinoši īsā krasta posmā izceļas ar lielu ainavu un biotopu atšķirību. Tās ziemeļos plešas piejūras Randu pļavas, vidusdaļā – smilšaini liedagi, bet dienviddaļā – akmeņaina krastmala divu desmitu kilometru garumā. Igaunijas pierobežā ir izvietojušies t.s. Ziemeļu purvi (ZBR dabas lieguma zona, NATURA 2000 teritorija "Ziemeļu purvi"), bet Sedas tīrelis ir viena no nozīmīgākajām putnu atpūtas un barošanās vietām migrāciju laikā. Rezervāta teritorija izceļas ar lielu mežu daudzveidību un tajā sastopami visi Latvijā esošie mežu tipi. Apmeklētājiem izveidotas interesantas dabas takas ar skatu torņiem vai platformām Randu pļavās, Burtnieka ezera krastā, Planču purvā, Niedrāju - Pilkas purvā, Dziļezera un Lielezera krastos u.c. Mazsalacas Skaņākalna parks ir viens no populārākajiem Ziemeļvidzemes tūrisma objektiem. Teritorijā atrodas arī daudzi nozīmīgi kultūras pieminekļi, t.sk. viena no pirmajām Latvijas apdzīvotām vietām, kur šodien atrodas t.s. Zvejnieku kapulauks (5. – 2. g.t. pr. Kr.). ZBR atrodas vēl divas dabas lieguma zonas - NATURA 2000 teritorijas "Vidusburtnieks" un "Augstroze".
N/A

Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu.
N/A

Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta.
N/A
Doles salā (Latvijas lielākā upju sala) atrodas Doles muižas dzīvojamā ēka (celta 1898. g.) - Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Doles muižas ēkā ir izveidots Doles muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu, kas vēsta par cilvēku dzīvi Daugavas krastos. Blakus esošajā parkā (etnogrāfiskas ēkas, nēģu un lašu tači) atrodas arī pieci unikāli lielgabali, kas uzieti Salaspilī, ceļot jauno stadionu. Šajā vietā 1910. Gadā atradās cara armijas karaspēka nometne un tika atklāts piemineklis Pēterim I. Vēl viens no šeit atrastajiem lielgabaliem atrodas paša muzeja ekspozīcijā.
N/A

Baltu augu muzejs dibināts 2014.gadā sadarbībā ar Šauļu universitātes botānisko dārzu. Apmeklētājus gaida 85 m garš un 40 m plats objekts, kura teritorija – 0.34 ha.
N/A

 Sv. Gara pareizticīgo baznīca un vīriešu klosteris, kā arī klostera teritorijā esošā Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja pareizticīgo baznīca atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200. Bizantiešu stilā celtā Sv. Gara pareizticīgo baznīca tapusi laikā no 1853. - 1886. g. iepriekšējās - 17. gs. otrajā pusē celtās un 1773. g. nodegušā koka (kokmateriālus tās celtniecībai bija piešķīris Kurzemes hercogs Jēkabs) dievnama vietā. Pie baznīcas atradies Sv. Gara vīriešu klosteris. 1903. g. Otrajās Lieldienās baznīcā izcēlās ugunsgrēks, pēc kura nesadega vienīgi Jaunavas Marijas glezna. Baznīca cieta 1. pasaules kara laikā un to atkal atjaunoja 1933. g. Blakus Sv. Gara pareizticīgo baznīcai atrodas Jēkabpils vecākais dievnams - 1774. g. celtā mūra baznīca, kas nosaukta Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja vārdā. Šī baznīca izceļas ar saviem nelielajiem izmēriem – 17 x 19,5 m. Mūsdienās te darbojas Sv. Gara pareizticīgo baznīcas klosteris, ko interesenti var apskatīt arī no iekšpuses. Kompleksu ietver iespaidīgs, Latvijas pilsētvidei neraksturīgs 17.gs. mūra žogs.

 
N/A
11 dienas

To start the tour you take a train from Riga to Liepaja, a city with white sandy beaches and a lively cafe culture. The route goes through suburbs of Liepaja to the former millitary town where you see the Orthodox cathederal, old naval fortifications, former barracks and an imposing military prison which is now a tourism site. Pavilosta is a small seaside town and a favourite with windsurfers. Next the route follows the picturesque coastline, including steep banks at Jurkalne and finishes at the well-maintained town of Ventspils. Then along to fishing villages that are home to the tiny Finno-Ugric ethnic group, the Livs. At Cape Kolka the Baltic Sea meets the Gulf of Riga. Here, sampling the local smoked fish is a must. Further on, the route crosses three different types of sea shore – the stony beach at Kaltene, a sandy one at Upesgriva and coastal meadows at Engure. Finish with the trails at Kemeri National Park and return to Riga from the popular resort town of Jūrmala.
N/A

Baltijas jūras klātbūtne bijusi par iemeslu vienam no Jūrkalnes senajiem nosaukumiem – Fēliksberga. Mūsdienās aizvien ir saistoša teika, kas vēsta par šī vārda izcelsmi. Baltijas jūrā pie Jūrkalnes atrasti vairāku kuģu vraki. 
Ekspozīcija ar zemūdens pasaules vizualizāciju - “jūras dzīlēs nogrimuša kuģa klāju” vēsta par Latvijas zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu un sniedz iespēju plašākai publikai iepazīties ar kuģniecības vēstures – burinieku un tvaikoņu laikmeta liecībām un citiem priekšmetiem, kas izcelti no dzelmes. Ekspozīcija paredzēta visdažādākajai mērķauditorijai – sākot no maza bērna, kas tādējādi sāks izzināt zemūdens pasauli, līdz pētniekam ar plašākām priekšzināšanām.
N/A

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.
N/A

Viena no retajām vietām, kur apskatāma un iepazīstama Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīga „dzīva” sēta ar tās plānojumu un tipiskām ēkām. Saimnieki kolekcionē senos sadzīves un saimniecības priekšmetus. Piedāvā ekskursiju, ārstniecības augu kolekciju, melno pirti un sēļu ēdienus. Izejvielas ražo paši un sadarbojas ar zemniekiem.

Latviešu virtuve: Plānās pankūkas, grūbu zupa, kartupeļu biezzupa, sautētas pupas īpašā mērcē, buberts, maizes zupa ar putukrējumu, tortes, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Cepelīni.
N/A

Baltijas valstīs lielākais zinātnes centrs ar iespējām līdzdarboties pašiem un eksperimentēt. Radošās darbnīcas. Planetārijs.
N/A
Knīpupju kuģu un krasta apsardzes raķešu remontdarbnīcas Liepājas rajona Bārtas mežos ir vizuāli patiesi ļoti iespaidīgs bijušais PSRS militārais objekts. Teritorija šobrīd atrodas novada pārvaldībā, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei un šobrīd izskatās nožēlojamā stāvoklī. Ja šis objekts būtu saglabāts un pasargāts no šāda veida rīcībām, tas tūrisma ziņā varētu būt bijis viens no Kurzemes interesantākajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem.
N/A
1916. g., kad Latvijas teritoriju bija okupējusi vācu armija, tās gūstekņiem bija jāpiedalās spaidu darbos, t.sk. jāceļ šaursliežu dzelzceļi, ar kuru palīdzību tā izveda Latvijas koksni. Arī Viesītes pusē cauri mežiem un pāri purviem izbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu (sliežu platums 600 mm) ap 130 km garumā, kas Viesīti (atradās depo) savienoja ar Neretu, Aknīsti, Jēkabpili un Daudzevu. Ar mazbānīti pēc 2. pasaules kara pārvadāja koksni un pasažierus. Pēdējais vilciens šajās līnijās beidza kursēt 1972. g. 31. augustā. Muzeja apskate gida pavadībā vai individuāli: lokomotīve Mi – 635, pasažieru un preču vagoni, kokmateriālu pārvadāšanas platforma un 2 drezīnas.
N/A

Suhka saimniecībā ievēro senās tradīcijas un pasniedz vietējo ēdienu. Piedāvā arī naktsmītni, kas atrodas gleznainā vietā. Turklāt šeit iespējams uzzināt pārgājienu maršrutus pa vietām, kuras paši neatradīsiet.
N/A
Otrā Pasaules kara laikā - 1944. g. septembra beigās Morē norisinājās vienas no asiņainākām un nežēlīgākām kaujām Latvijas teritorijā, par kurām vēl nežēlīgākas vēl bija tikai t.s. Kurzemes katlā. Mores kaujās vācu pusē karojošie latviešu leģionāri aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu un novērsa 18. vācu armijas karaspēka ielenkumu. Kauju rezultāts bija svarīgs vietējiem civiliedzīvotājiem, (> 100 000), kas varēja un paspēja doties bēgļu gaitās un paglābties no vēlāk sekojošām represijām. Ik gadus - septembrī parkā notiek atceres pasākumi, kas pulcē kā šo notikumu aculieciniekus un citus. Te ir izveidota memoriāla siena ar iekaltiem Mores kaujās zināmo kritušo leģionāru vārdiem un uzstādīts akmenī kalts krusts - piemiņas zīme nezināmajiem kritušajiem karavīriem. 2 km austrumos no parka ir izveidots muzejs, pie kura apskatāms Padomju armijas tanks.
N/A

Iepretim Marijas salai (Pilssalai) paceļas ap 30 m augstais un stāvais (nogāzes mākslīgi nostāvinātas) Tempļa kalns - ar sānu gravām norobežots sens latgaļu pilskalns. Ap 80 m garajā un līdz 40 m platajā pilskalnā izšķirami vairāki mākslīgi veidoti vaļņi. Viena no senākajām Tempļa kalna apkaimes apdzīvotības liecībām ir atrastais cirvis, kas datēts ar 2. – 3. gadu tūkstoša miju pr. Kristus. Arheologi uzskata, ka šajā laikā cilvēki dzīvojuši Pilssalā. 10. – 11. gs. pilskalnā atradusies latgaļu pils, kuru 1225. g. nopostīja krustneši. Pilskalna virsma ir pārveidota arī salīdzinoši nesenā laikā - 1807. g. - granīta rotondas būvniecības laikā. Rotonda celta, godinot krievu feldmaršalu Šeremetjevu un zviedru kapteini Vulfu.

Skats no Tempļa kalna uz Alūksnes ezeru un pilsētu ir viens no skaistākajiem Vidzemē. Ievērības cienīgs ir 1937. g. celtais Saules tilts. No Tempļa kalna ir vērts aiziet līdz netālu esošajam 37,8 m augstajam koka skatu tornim.

Asāku izjūtu cienītājiem tiek piedāvāts gaisa trošu nobrauciens “Zzzippp” pāri Alūksnes ezeram.
N/A

 Pilsētas vēsturiskais centrs. Šajā vietā 1670. g. 12. februārī Kurzemes hercogs Jēkabs pasludināja pilsētas nodibināšanas faktu. 20. gadsimta sākumā Vecpilsētas laukumā uz nekalta laukakmens bruģa bija izvietojies pilsētas tirgus. Tagad laukuma perifērijā atrodas Tautas nams, Uniātu baznīca un tūrisma informācijas centrs. Laukumā jāapskata ūdens pumpis, milzu svari un lūša (Jēkabpils simbols) skulptūra. No šejienes var doties pastaigā pa Jēkabpils vēsturisko centru ar šaurajām ieliņām un mazstāvu pilsētas apbūvi.

 
N/A
Dūņu reģenerācijas dīķi – vieta, kur tiek deponētas kūrorta rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri” izmantotās dūņas.