Atpūta laukos
1521-1540 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Cesvainē ir senas siera darināšanas tradīcijas, jo „Cesvaines piens” ir veidojies uz vēsturiskās Cesvaines muižas pienotavas bāzes. Uzņēmums ražo sviestu, biezpienu, sieru, mājas sieru, skābo krējumu. Produkciju var iegādāties ražotnei blakus esošajā veikaliņā „Pie Arkas”.
N/A

Tēva un dēla Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija, kas ir vienīgā seno velosipēdu kolekcija Latvijā un lielākā Baltijā, jau vairākus gadus apskatāma pašu radītā muzejā. Seno velosipēdu kolekcija komplektēta no tehniski interesantākajiem Latvijā atrastajiem velosipēdu attīstības vēstures paraugiem. Kopumā muzejā atrodas aptuveni 70 Latvijā izgatavotu un lietotu velosipēdu. Līdz ar velosipēdiem muzejā plaši pārstāvētas dažādas lietas, kas saistītas ar velosipēdu lietošanu, riteņbraukšanas sportu, riteņbraukšanas biedrībām un velosipēdu ražošanu. Ekspozīcijā aplūkojama arī velosipēdu firmas zīmju lielākā kolekcija Austrumeiropā ar vairāk nekā 1000 emblēmu no visas pasaules. Ekskursijas pieejamas gida pavadībā.
N/A

Neskartu mežu cienītāji var doties izpētīt Plakanciema puses mežu takas. Braucot no Plakanciema pasta nodaļas Mellupu virzienā pa autoceļu V7, pēc aptuveni 1 km jānogriežas ceļā pa labi. Tālāk jādodas uz priekšu vēl 1,2 km. Maršruta sākums - iepretī mājām “Putriņas” ceļa kreisajā pusē, kur sākas meža ceļš. Sākumā maršruts ved pa taisnu meža ceļu. Pēc 500 m nonākam pie ūdenskrātuves (karjera). Šeit ir iespēja doties vai nu gar vienu ūdenskrātuves krastu, vai gar otru. Abās pusēs var aiziet aptuveni līdz ūdenskrātuves pusei un tad griezties atpakaļ. Krastā augošos kokus iecienījuši bebri. Ūdenī peldas pīles, meža ceļa malā vairāki skudrupūžņi, no sakritušo pērno lapu apakšas lien ārā zaķskābenes.
N/A

Baznīca atrodas Sodu ielā (Sodų gatve) 8. Tās pirmsākumi meklējami 1409. g. (viena no vecākajām Lietuvas baznīcām), kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais izveidoja Traķu apgabala baznīcu. Dievnams joprojām ir pazīstams ar 1123. g. Konstantinopolē gleznotās Traķu Dievmātes gleznu, kuru it kā Vītautam 1390. g. uzdāvinājis Bizantijas ķeizars Emanuels Paleologs II. Šis fakts gan ir jāuzskata par leģendu, ko aprakstījis vēsturnieks Albertas Vijūkas – Kojalavičius, jo 1645 g. gleznas restaurācijas laikā noskaidrojās, ka tā ir tapusi 15 gs. beigās vai 16. gs. sākumā. Traķu Dievmātes glezna ir pirmā Lietuvas pāvesta vainagotā glezna (vainagošanas ceremonija notika 1718 g.), pēc kuras brīnumus piedzīvojuši daudzi ticīgie - gan katoļi, gan pareizticīgie, gan pagāni, gan tatāri. Latvijā - Aglonas bazilikā atrodas šīs gleznas kopija, ko uzskata par svētu! Vislabākais skats uz baznīcu, Traķu ezerpili un Traķiem paveras no klaja paugura Galves (Galvė) ezera ziemeļu krastā.
N/A

Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā, kas atrodas ~ 5 km no Pervalkas. Preilas pirmsākumi meklējami 1843. g., kad arī šeit uz dzīvi pārcēlās Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciemu iedzīvotāji. Vēl tagad zem Karvaiču kalna – 59 m augstas kāpas atrodas ar smiltīm apbērtā ciema vieta. Preilā ir viena centrālā iela, kuras malās ir redzami gan 19. – 20. gs. mijas koka nami, gan arī vēlāk celtas ēkas, kuras izmantoto kā vasarnīcas vai viesu namus. Te ir vērts pasēdēt kādā no vietējiem krodziņiem un nobaudīt zivis! No Nidas līdz Preilai un Pervalkai var nokļūt arī pa veloceliņu.
N/A
Vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks Tukuma ielas malā iepretim Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādei „Pienenīte”.
N/A

Dabas parks veidots g.k. Rīgas „zaļās zonas” aizsardzībai. Tā lielāko daļu aizņem ar priežu silu un mētrāju apaugušas kāpas, bet tā dienviddaļā atrodas Beberbeķu ezers. Ezera apkārtnē ir labiekārtota.
N/A

Saimniece gardēžu grupām piedāvā līdzdarboties dažādās kulinārijas darbnīcās (2 – 3 stundas): „Saldo kukšu darbnīcā”, „Netradicionālo sezonas dārzeņu ēdienu darbnīcā”, „Picu darbnīcā”, “Kaņepju staka gatavošana" u.c. Tiem, kas paši nevēlas  gatavot, tiek piedāvāts nesteidzīgs lauku mielasts apvienojumā ar saimniecības, vīnogu dārza apskati  un sarunām par dzīvi laukos.
N/A

19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. 
N/A

Līdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai.

Izveidota skatu vieta.
N/A

Zirgu pajūgu muzejs atrodas Pilkuses lopu muižā. Šeit ir eksponēti rati, divriči, kamanas un to piederumi (sākot ar lokiem, sakām, zvārguļiem līdz par kamanu segām un zirgu sniega kurpēm). Starp eksponātiem ir atrodami arī kara, ātrās palīdzības un ugunsdzēsības rati. Izstādījuma izcilākie eksponāti ir kariete un kaleša. Krājumu papildina dažādi lauksaimniecības darbarīki.
N/A

Rokišķu muzejs un muiža ir viens no svarīgākajiem Aukštaitijas kultūras centriem. Muižas ēkas diženumu izceļ parks un dīķi.
N/A

Anglā interesentus gaida Sāmsalas vienīgais savu sākotnējo izskatu saglabājušais Vējdzirnavu paugurs ar piecām vējdzirnavām, no kurām četras, tā saucamās “bucenes”, ir tipiskas šīs salas pārstāves, bet vienas - holandiešu tipa vējdzirnavas. Visas dzirnavas ir atvērtas apmeklētājiem.

Kultūras mantojuma centrā var apgūt igauņu tradicionālo darbu prasmes, piedalīties tautas kultūras pasākumos un nogaršot Anglas rudzu maizi.
N/A

Nemunas loku reģionālais parks (Nemuno kilpų regioninis parkas) ir dibināts 1992. g. un tā mērķis ir augu, dzīvnieku, ainavas un ģeoloģisko dabas pieminekļu aizsardzība. Parks ietver piecus lielus Nemunas upes lokus, kuru centrā atrodas Birštonas – viens no nozīmīgākajiem Lietuvas kūrortiem. Nemunas loku stāvajos krastos vietām redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi. No dabas daudzveidības un ainavas viedokļa nozīmīgas ir arī Nemunas pieteku dziļās gravas. Parkā sastopami veci nogāžu un gravu meži. Punes (Punia) un Prienu (Prienai) mežos aug Lietuvā augstākie koki. Kopumā parkā ir konstatētas 973 augu un 1713 dzīvnieku (zīdītāji, putni, abinieki, rāpuļi, kukaiņi u.c.) un 505 sēņu sugas. Kā nozīmīgi kultūras tradīciju turpinātāji ir jāpiemin Prienu kokapstrādes meistari, kas gatavo koka krustus.
Izcili ainavisks Nemunas upes posms starp Alītu (Alytus) un Pakuonis, kur upe veido vairākus plašus meandru lokus ar līdz pat 40 m augstiem morēnas atsegumiem. Birštonas pilsētā atrodas reģionālā parka apmeklētāju centrs.
N/A

Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino.
N/A

Saimniecībā audzē tomātus, gurķus, zemenes, pelēkos zirņus, garšaugus, ķirbjus un kabačus, kā arī vistas, kas ganās brīvā dabā. Piedāvā iegādāties saražoto produkciju.
N/A

Viens no Latvijas lielākajiem (6192 ha) augstā tipa purviem ar ļoti izteiktām purva ezeriņu, lāmu un ciņu ainavām. Lielajam Ķemeru tīrelim ir ne tikai nozīmīga loma kā plašākas apkārtnes hidroloģiskā režīma un mikroklimata uzturētājam, bet tā ir arī putniem starptautiski nozīmīga vieta un viens no lielākajiem sērūdens veidošanās reģioniem. Purva austrumu malā - Kalnciema – Kūdras ceļa malā (3,4 km no Rīgas – Ventspils šosejas) uzstādīts informācijas stends, kas vēsta par Lielā Ķemeru tīreļa apsaimniekošanas pasākumiem un purvu lomu dabā un cilvēku dzīvē. 2013. gadā atklāta atjaunotā Ķemeru Purva taka ar koka laipām un skatu torni. Izveidotas 2 dažādu garumu riņķveida maršruti.
N/A
Šī skata dēļ ir vērts braukt arī no tālienes. No Latvijas mērogā iespaidīgā reljefa veidojuma paveras tāls skats līdz pat Hānjas augstienei Igaunijā, kur zinātājs atpazīs arī Lielo Munameģi – Baltijas augstāko virsotni.
N/A

Garšīgi, pašgatavoti konservi un citi kulinārijas izstrādājumi visiem, kuri novērtē vietējos ražojumus. Viesiem tiek pasniegti vietējie ēdieni, kā arī var iegādāties konservus līdzņemšanai.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.